augu sēklu saglabāšana un iznīcinoši likumi

par sēklām jau iepriekš jau esmu raksrījis. pamattēma bija hibrīdu (f1) sēklas un nereģistrēto, pašu vākto sēklu tirgošanas aizliegumu. lielās sēklu ražotāj/tirgotāj kompānijas lobēja šo likumu izmantojot pie likumndošanas savus ieliktos cilvēkus.

nu esam saskārušies ar reālu piemēru dzīvē, kas cerams būs signāls tautiešiem, vairāk darīt lietas labā un beigt pakļauties iznīcinošiem likumiem!

tālāk pievienoju jāņa puntuļa veidoto materiālu, kurā arī ir iekļauta elgas bražūnes (visdažādāko tomātu šķirņu audzētāja kā arī lielākās tomātu sēklu kolekcijas glabātāja latvijā) vēstule, kura skaidro notikušo.

elga ir apsūdzēta par savu vākto sēklu izplatīšanu (!!!) un apsūdzību izvirzīja valsts augu aizsardzības dienests, kuriem patiesībā būtu tieši jārūpējas par šo sēklu labāku izplatību!

ļoti aicinu neklusēt un atbalstīt elgu ierodoties uz lietas izskatīšanu 27. februārī.

kā arī detalizētāk iepazīties ar situāciju:

_________________________________________________________________________

2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”

TĀ NOTIEK LATVIJĀ

Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.

Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kas vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde bija uzzinājis kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.

2012. gada 28. janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.

Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.

Akta 12.punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14,30”

* * *

Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi.

Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.

Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.

Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti dariet tos zināmus visiem šajā portālā.

PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā un sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”

Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!

P.s.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām.

Šeit manas (Jāņa Puntuļa) kolekcijas apraksts:

Lejas Puntulēs kultivētie dārzaugi.

Puntules, vēstures avotos pirmoreiz minētas 1638. gadā Zviedru arklu revīzijās. Puntuļu dzimta šajās mājās dzīvo vismaz no 19. gs. sākuma, no uzvārdu došanas laikiem. Pārrāvums šo māju apdzīvotībābija kopš 20. gs. 70. gadiem, kad šeit nomira Kristīne Puntule (dz. Ragže). Pēcnācēji tajā laikā dzīvoja pilsētā, bet Lejas Puntulēs mitinājās sovhoza darbinieki. Mājas tika atgūtas 20. gs. 90. gados. No augļu dārza saglabājusies antonovka un pepiņābele, kas stādītas 20. gs. 40. gados, kā arī plaši sarkano jāņogu krūmi. Blakus meliorācijas nopostītejai Kalna Puntuļu mājvietai savvaļā aug upeņu krūmi no šīs mājvietas dārza.

Jānis Puntulis un Austra Puntule, dz Cīrule kopš 20. gs. 50. gadiem pārcēlās uz dzīvi Smiltenē, Atmodas (kādreiz Pionieru) ielā 19. Šajā mājā, kas celta 20. gs. 40. gados iepriekš dzīvoja Mālderu ģimene. Vīrs šajā ģimenē strādājis par izvadītāju un viss dārzs bijis nostādīts ar puķēm, zirņiem un citiem kultūraugiem, kas tikuši tirgoti. Ābeles stādītas 20. gs. 50. gados. Saglabājies cukurītis, dzidrais, antonovka, un bumbierābele. Dārzeņi Padomju laikā audzēti gan šeit, gan dažādos pašvaldības piešķirtos zemes gabalos Smiltenes apkārtnē.

Mantotās dārzaugu šķirnes.

Cūku pupas. Iespējams pārmantotas no Vecajiem Lejas Puntuļu saimniekiem. Iespējams devusi Treikmane Karlīna, kas dzīvoja Brantu pagasta Kauliņos. Jebkurā gadījumā izcelsme no Smiltenes novada teritorijas. Padomju laikā audzētas Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Kāršu un krūmu pupas. Padomju laikos Austrai Puntulei (dz. Cīrule) kāds cilvēks, visdrīzāk Smiltenietis, varbūt arī Vijciemietis iedeva mazu glāzīti ar kāršu un krūmu pupām. Tās pavairotas un audzētas Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Ķiploki. Līdz 20. gs. 60. gadiem tika kultivēti vasaras ķiploki. Jānis Puntulis (dz. 1930. g.) tos audzēja un nodeva Smiltenes konservēšanas ceham gurķu marinēšanai. Radinieks Cīrulis Eduards kas ķiplokus pieņēma, ieteica pāriet uz ziemas ķiplokiem un iedeva stādāmo materiālu no kombināta krājumiem. Tā arī tika izdarīts un kopš tā laika, sākotnēji Smiltenē un kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs tika audzēti šie ķiploki.

Mārrutki un rabarberi. Rabarberi kādreiz auguši ļoti daudz, gar žogmali un tika nodoti sagādē.Tagad palikuši divi puduri. Arī mārrutki šeit saglabājušies no vecajiem saimniekiem. Rabarberi Lejas Puntulēs audzēti kopš 20. gs. 90. datiem, mārrutki kopš 2010. gada.

Zemie cukurzirņi. Padomju laikā tika nopirkti sēklu veikalā. Audzēti Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Kupicnieki (sārtie kartupeļi) audzēti Lejas Puntulēs jau 1. Latvijas Republikas laikā, taču 20. gs. 90. gados šī šķirne izlaista un pārtraukta audzēt. ~2009. gadu starp baltajiem kartupeļiem atrasti daži eksemplāri, kas pavairoti un atsākti audzēt.

Dzeltenie kartupeļi pārmantoti no Lejas Puntuļu vecajiem saimniekiem. Padomju laikā audzēti Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Agrie kartupeļi visdrīzāk 20. gs. 90. gados iegādāti Priekuļu selekcijas stacijā. Audzēti Lejas Puntulēs.

Dilles. Padomju laikā nopirktas sēklu veikalā. Audzētas Smiltenē.

Ķirbji. Sēklas iegūtas no kāda Smiltenieša padomju laikā. Turpmāk atsevišķi tiks audzēts sēklu materiāls, kas ievākts ~2000. gadu sākumu un kam ir vismazākais citu ķirbju šķirņu piejaukums.

Iegūtās dārzaugu šķirnes.

Saltupu topinambūri. Ilgus gadus audzēti Smiltenes apkārtnē. Dabūti no Melderes Aijas Smiltenē 20. gs. 90. gados. Kopš tā laika audzēti Saltupu mazdārziņos Smiltenē, kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Smiltenes topinambūri. Ilgus gadus audzēti Smiltenes apkārtnē. Dabūti no vienas Smiltenē dzīvojošas dārzkopes. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Sojas pupiņas. Kopš 20. gs. 90. gadiem audzētas Drustu pagasta Auļukalnā, Jansonu ģimenē. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Pelēkie zirņi. Esot Latvijas šķirne. Kopš 20. gs. 90. gadiem audzēti Drustu pagasta Auļukalnā, Jansonu ģimenē. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Ogres sarkanie ģimeņu sīpoli. Audzēti Ogres apkārtnē vismaz 50 gadus. Kopš 2009. gada Drustu apkārtnē, kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Brantu ģimeņu sīpoli. Audzēti Brantu pagasta Zaķīšu mājās vismaz kopš 20. gs. sākuma. Tās ir divas šķirnes – sarkanie un dzeltenie. 2009.gadā Zaķīšos audzēti pēdējo reizi. Saglabājušies divi sarkanie sīpoli un viens dzeltenais sīpols, kritiskā stāvoklī. Šobrīd atrodas Pūres Dārzkopības pētījumu centrā, cerībā uz veiksmīgu pavairošanu.

Mēlene. Audzēta Jaunpiebalgas audējas Alise Robežnieces dārzā un izmantots auduma krāsošanai zilā krāsā. Kopš 1988. gada kultivēta Madonas novada Mētrienas pagasta Brīzniekos, Baibas Dumpes dārzā. Kopš 2010. gada audzēta Brantu pag. Lejas Puntulēs.

9 thoughts on “augu sēklu saglabāšana un iznīcinoši likumi”

  1. Ir biedinoši pakļauties likumiem, kad tie vērsti uz iznīcināšanu. Šī likuma tālākais ceļš saskatāms ASV, kur šobrīd jau ar likumu ir aizliegts patērēt pašaudzētu pārtiku (tātad arī audzēt to?).

    Tajā pat laikā – nav iespējams visiem ierasties uz Rīgu, aizstāvot Elgu un reizē arī brīvību un varbūt pat iespēju izdzīvot.
    No savas puses ierosinu – katram ir kāds tuvāks Augu aizsardzības dienests. Pirmdienā 27.02. tie strādā no 9:00-12:00 un 13:00-15:00.Varbūt var plānot ierasties šajā iestādē šajā konkrētā dienā un ar izdrukātu Elgas vēstuli uzdot mutiski visus šos neērtos jautājumus – kā var kļūt par noziegumu šāda rīcība, kāpēc AAD nenodrošina vietējo šķirņu aizsardzību, kō AAD grasās darīt turpmāk – lobēt ārzemniekus vai ieviest pieejamu šķirņu reģistrēšanu latviešiem utt… Un varbūt arī uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu paskaidrot šo situāciju un AAD piedāvātos risinājumus. nu kaut kā tā.

  2. Ilzes ideja ir gana jauka, tikai mēs aizmirstam, ka AAD sēž tādi paši cilvēki kā mēs un ne viņi visticamākais ir pieņēmuši šo likumu. Turklāt uzdot jautājumu, vai viņi grasās turpināt lobēt ārzemniekus neko daudz nedos, jo kā jau rakstīju – adresāts nav pareizais un izklausās pēc provokācijas jau iepriekš zinot atbildi. Labāk ierasties AAD labdabīgi noskaņotiem un brīnumi notiks – iespējams šie paši cilvēki ir tieši tādās pašās domās kā mēs un labprāt palīdzētu šo likumu mainīt.

    Problēma ir likumā, nevis cilvēkos, kas rūpējās lai tas tiek ievērots. Tāpēc vērsīsimies pret likumu un rūpēsimies lai tas tiktu mainīts.

  3. Kaspi, no kā un kā pagatavot pretblaugznu šampūnu? Man roka nestiepjās pēc kartiņas makā – tas maksā ap 8 latiem, bet lētais Hedendšolders nelīdz. Atvainojos, jautājums varbūt ne pa tēmu.

  4. Vannai 🙂

    Nekādā gadījumā nevajag uzbrukt cilvēkam-skrūvītei. Bezjēdzīgi un nevajadzīgi. Totes vajag izrādīt interesei, diskutēt, meklēt viedokļus un risinājumus UN atstāt oficiālu papīru uz kuru oficiāli jāatbld… Lai bojājas statistika un sāk domāt arī augšgals…

  5. viens no risinājumiem, ja tik ļoti grib to sertificēsanu – tā kā tas ir “valsts augu aizsardzības dienests”, viņiem pašiem būtu jānodarbojas ar šo šķirņu reģistrēšanu un reģistrācijas procesā tērētajai naudai, ja runājam šīs sistēmas ietvaros, būtu jānāk no valsts kases.

    bet vislabāk, lai liek mieru…

  6. Nu tā sacīt – rīt ap 10:30 būšu AAD Daugavpils filiālē – parunāšos, uzrakstīšu iesniegumu Elgas atbalstam, painteresēšos par viņu idejām risinājumiem, varbūt vēl ko sadomāšu. Ja ir kāds vietējs – laipni lūgti – iepazīsimies, sadarbosimies…

Comments are closed.