spirāldobe

spirāldobe

rudenī biju sarunājis traktoristu, kurš apara lauku un pavasarī nokultivēja. cerams šis lauks vairs arts netiks.. jāskatās vai sanāks kā plānots..

nolēmu atteikties no tradicionālā kantainīguma vagās un dobēs, jo kvadrāta/taisnstūra formas vairs diez ko nesaista.
skicēju uz papīra dažādus apļveida dobju variantus un nonācu pie spirāles! viena gara spirālē savīta dobe. sanāk apvieot gan funkcionāli gan “organiski” gan sirdij tīkami!

dobes platumu izvēlējos 1.2m, lai ērti varētu piekļūt no abām pusēm. un taciņas platums starp dobēm – 0.5m

uztaisīju divus mēramrīkus ar, kuriem atzīmēt spirāli. pirmais ir liels “A burts”:
"A burts" dobes kontūras veidošanai

“A burta” platums ir 1.7m un tajā iekļauts ir arī taciņas platums. sākot no centra ar lielo “A burtu” vilku pa apli, lai veidotos spirāle. kad vēlamo spirāli biju uz lauka uzzīmējis, izmantoju otro mēristrumentu:
mērsinstruments taciņas kontūras veidošanai
Continue reading “spirāldobe”

ģeodēziskā kupola siltumnīcas korpuss prakstiski pabeigts..

ģeodēziskā kupola siltumnīca

vēl tik pāris detaļas – durvju rāmis un loga rāmis.. rīgā jānopērk eņģītes vai arī kāda gumijas riepa jāuzmeklē..

vienam šādu konstrukciju izveidot bija diezgan piņķerīgi, jo nebija, kurš pietur mietus būvēšanas procesā. izmantoju vairākus balstus, bet ik pa brīdim malas procesā sagāzās. nācās stutēt atpakaļ 🙂 konstrukciju saliku dažās stundās. visa siltumnīcas izveidošana neskaitot materiālu sagādi, mietu garināšanu un savienojumu izveidošanu aizņēma 3 dienas..

aptuvenās siltumnīcas izmaksas sanāk ~35ls

savienojumus izmantoju pavisam savādākus kā sākumā bija iecerēts, jo pirmie plānotie izrādījās pārāk vārgi. salikšanas procesā skavas rāvāsārā..
uzlabotos savienojumus izgatavoju no kanalizācijas pvc caurules 10cm diametrā. viesiem 26 savienojumiem pietika ar vienu metrīgu 10cm cauruli.
2v konstrukcijai savienojumi ir 3 veidi – 6 virziemu, 5 virzienu un 4 virzienu.

ar asu nazi sagriezu pvc trubu strēmelēs, sagarināju pēc vajadzīgajiem savienojumu izmēriem un izurbu katrā no tiem pa 5mm caurumam. savienojumu detaļas savienoju ar 4x25mm skrūvēm ar uzgriežņiem. pirms savienojumu stirināšanas pie kārklu mietiem, sadzinu tajos 2x20mm nagliņas.

savienojumi nav tie izturīgākie, bet siltumnīcai +/- pietiek. vietām gan nagliņas rāvās ārā, bet vārgākajās savienojumu papildus vēl piesēju ar linu auklu.

konstrukcija veidota no tur pat blakus nozāģētiem kārklu mietiem. daļu izmantoju pagājušajā gadā sagatavotos mietus, bet daļu šoinī pavasarī zāģētus un nedaudz apžāvētus.

siltumnīcas diametrs ir aptuveni 4.3 metri. Continue reading “ģeodēziskā kupola siltumnīcas korpuss prakstiski pabeigts..”

ģeodēziskā kupola siltumnīca – procesā

ģeodēziskā kupola siltumnīca - procesā

ķēros pie siltumnīcas.. šis ir ekonomiskais variants. izmaksas zem 35ls.

izmaksas sastāda:
plēve
linu audums
skavas

konstrukcijas kokmateriāls iegūts griežot kaudzēm saaugušos kārklus un savienojuma vietas izgatavotas no vietējās apses.

savienojuma vietas veidoju sazāģējot apses baļķīti “šķēlītēs” iezīmējot uz tā piecstūri vai sešstūri (kā nu kurā savienojumā) un ar cirvi apcērtu šķautnes.

mietus sagatavoju uzmeklējot, cik nu tas ir iespējams, taisnākos kārklu mietus resnumā no 3.5-6cm. kad kāda kaudzīte nogriezta, uzreiz nomizoju, kamēr nav apžuvis un lieku, vismaz uz dažām dienām apžāvēties. salieku kaudzi tā, lai mieti neguļ uz zemes un ir spraugas, caur kurām skriet vējam (kā redzms fotogrāfijā)
Continue reading “ģeodēziskā kupola siltumnīca – procesā”

prāts uzvarēja..

27. dienas vakarā atsāku lietot barību – svaigēšana.. prāts uzvarēja.. 27 dienā prātā visu laiku nāca dažādas lietas, kuras varētu apēst.. tā nebija kā ķermeniska sajūta.. bija arī neizturams aukstums.. pat naktī bija grīti aizmigt, jo arī dubultā sega un kāda derēbju kārta ne pilnībā spēja sasidīt.. viena no atziņām – ja ko tādu dara, tad siltākā laikā!

spēki bija sākuši atgriezties vairāk un vairāk. tas vien jau norādīja, ka ne jau fiziskā barība baro. ķermeņa svars negritās. šķita srīāk, ka sāk atgriezties, bet tik smalkus mērījumus neveicu.

ūdeni lietoju daudz. pārsvarā caur tējām gan saldinātām ar steviju gan sāļām. kalorijas praktiski lietotas netika. cik nu zālīšu uzlējumos tās var būt.. novēroju, jo vairāk lietoju siltus dzērienus, jo aukstāk palika.. pēdējās dienās virāk sāku lietot aukstu vēsu ūdeni, kaut arī tas pilnībā nepasargāja no aukstuma, bet aukstums bija nedaudz mazāks.. noteikti jau arī pats ķermenis sāka pierast, bet tā pat diezgan neizturami..

lai ātrāk atgūtu spēkus, veicu kompleksus fiziskos vingrinājumus. pārsvarā arī pārvietojos ar kājām. reizēm dienā sanāca nostaigāt diezgan daudzus kilometrus. paskriet vēl nevarēju, bet ar katru nākošo dienu soļus varēja likt aizvien ātrāk.

eksperimentu uzskatu par izdevušos, tas bija labs mēģinājums un tuvākajā nākotnē mēģināšu atkal.. nezinu vēl vai tā pat vai savādāk, bet attīstības ceļš turpinās un turpināsies.

27. dienas vakarā, kad izlēmu atlak lietot barību, izmērcēju auzu pārslas sablenderēju, lai mazāka slodze uz kuņģi, pievienoju sāli un steviju.

manā 21 dinas procesa aprakstā, un ne tikai, parādījās kaudze negatīvu komentāru.. tas norāda uz kaut kādām cilvēku ego bailēm.. liela daļa komentētāju nāca no mango.lv raksta, (noteikti daudzi ir novērojuši kāda tipa komentāi ir šādos portālos) kuru piedāvāja uzrakstīt 21. dienas vakarā, kad biju “iznācis no procesa”, un starp citu šim rakstam bez manas piekrišanas tika iedots patiesībai neatbilstošs nosaukums.. ka latvietis nekad vairs neēdīšot.. nekad neesmu teicis, ka nemūžam vairs nelietošu fizisko barību.. bet saprotu kādēļ tā.. skarbais marketings.. lai iegūtu vairāk lasītājus..
ja arī pēc šī procesa būtu turpinājis neēst vēl ilgāk, tas nenozīmē, ka, kad man pašam dārzā būs saaudzēti dažādi augļi, es tos neēstu.. varbūt tad, kad pilnībā spētu nodrošināt sevi ar pašizaudzētu barību, es atkal to sāktu lietot..
šobrīd gan es neko nevaru apgalvot, jo viss mainās un attīstās.. kā plūstot pa struami, neveidojot saspraustus mietus pie, kuriem turēties.. izvēlos plūst.. kā jūt tā daru un sajūtas reizēm mainās..

pāriešana uz pārtikšanu no prānas enerģijas..

no vakardienas esmu uzsācis eksperimentu ar pāriešanu uz prānas enerģiju (dzīve bez fiziskās barības). 20 dienas bez telefona, datora, sabiedrības.. nu skatīsimies kā tā lieta attīstīsies..

skūšanās ar olīveļļu..

skūšanās ar olīveļļu
ērta un efektīva metode ar, kuru pirms pāris gadiem veicu eksperimentus. man pašam tā nederēja dēļ jutīgas ādas, bet tiem, kuriem ādu nav tik viegli sakairināt, šī ir viena lieliska metode!
nezinu vai lieliskāka par skūšanos ar smalcinātām linsēklām, bet savādāka noteikti! 🙂

kā skūšanās “slīdvielu” ņemam extra virgin olīveļļu (extra vigin ir pirmā un aukstā spieduma olīveļļa, kas arī nodrošina to, ka tā nekādā veidā nav termiski apstrādāta), nedaudz ielejam saujā un uzsmērējam uz skujamās ķermeņa daļas. pagaidam neilgu laiciņu, lai matiņi paliek mīkstāki maigākai skūšanai un, nu jau pēc ierastās skūšanas metodes noskujam! 🙂

kad skūšanās pabeigta, noskalojam, nomazgājam vai noslaukam, atlikušo eļļu.

ar eļļu skūšanās ir patīkamāka, dabīgāka, maigāka un ekonomiski izdevīgāka nekā lietojot skūšanās putas, kuras ir bezjēdzīgi dārgas un, pie tam satur daudz ķīmijas, kura sasūcas ādā..

ja salīdzina skūšanos ar smalcinātām linsēklām.. ērtāk, jo pirms skūšanās nav jāatmiekšķē smalcinātās linsēklas. jutīgu ādu eļļa var kairināt atšķirībā no linsēklām, kuras to drīzāk nomierinās.. ar linsēklām ir vēl vēl lētāk. abos gadījumos nevajag nekādu pēcskūšanās līdzekli..

ja nav mēģināta neviena no šīm divām “alternatīvajām” (linsēklu un eļļas) metodēm, tad ļoti iesaku izmēģināt tās abas, pilnai izpratnei.. bez priekštatu veidošanas par tām.. 🙂

kaltētie zaļumi ziemai..

kaltēti zaļumi

pagaidām zaļumus ziemā vēl nesanāks audzēt.. bet ir arī variants tos sakaltēt.. kaut kāda daļa labumu jau noteikti zūd, bet tie, kas paliek, paliek! 🙂

pirms aptuveni mēneša biju nopļāvis nātres un nu, tās ir atkal svaigi saaugušas. vecās nātres diez vai būtu diez cik derīgas, no tām pamatā pāri paikuši kāti un sēklas..

kaltēšanai sagatavoju – nātres, pētersīļus, skābenes, sīpolu lociņus un mangolus (lapu bietes)

nātres, pētersīļus, sīpolu lociņus, mangolus sasēju buntēs un pakāru zem treilera nojumes, bet lociņus sasmalcināju, lai labāk žūst.
žāvēt ir ieteicams vietā, kurā nav tiešas saules gaismas, jo tā “izēd labumus”..

sīpolu lociņi kaltējas

kaltēti zaļumi

eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

Continue reading “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

kaņepe kā kurināmais – eksperiments..

kaņepju skali un kļavas skali

kaņepju kāts un kļavas skals

kopš esmu sācis domāt par mājas celtniecību, ir aktualizējusies arī apkures tēma..

šķiet, ka kurināšanas variants būs pietiekoši labs, bet kurināt koku.. tā doma pie sirds īpaši neiet.. ja tie ir nolūzušie koki tād tā jau ir cita lieta, bet tā kā meža man nav, arī tāda doma atkrīt.. vēl kā kurināmo varētu izmantot krūmu zarus.. varbūt..

bet kā ar kaņepi. tā aug tik ātri un vēl dod sēklas ēšanai un šķiedras! ļoti patīk viena no permakuktūras idejām – diversifikācija – katrai lietai vairāk kā viens pielietojums.

uz kaņepi šī ideja nostrādā perfekti! perfektajā situācijā novācot kaņepi mēs iegūstam:

Continue reading “kaņepe kā kurināmais – eksperiments..”

kāpostlapa kā trauks

salāti kāpostlapas šķīvī

salāti kāpostlapas traukā

paldies ansim par labo padomu – kāpostlapas izmantošanā par trauku! 🙂
ideja burvīga! paņemam lapu no kāposta un liekam iekšā salātus (vai ko citu)! jo lielāks kāposts, jo lielāks trauks.

burvīgākais, ka trauks ir apēdams vai, ja kāpostlapu tajā brīdī ēst negribās, to var droši mest kompostā (miskastē) un tā aši vien atkal pārtaps par zemi.

perfekts variants arī priekš piknikiem dabā!

atliek nomazgāt tik dakšiņu..

varu iedomāties cilvēku lielo pārsteigumu, kad tiek rīkota kāda lielāka kopā sanākšana un kopā ēšana, un uz galda stāv ēdiens apēdamos kāpostu traukos 😀