manuālā sulas spiedīte..

manuālā sulas spiedīte - modulis

šodien centrāltirgus saimniecības preču daļā uzgāju interesantu risinājumu sulas spiedei – neliels modulītis, kurš pieliekams pie maļamās mašīnas. maksāja tas 4.80ls

ar šo sulasspiedi padomā pamēģināt izspiest kviešu zāles sulu.. kviešu zāle ir iecienīta starp veselīgā dzīves veida piekritējiem un svaigēdājiem, bet tās sulas izspiešanas iespēja ne visiem pieejama.. ar parasto sulas spiedi to izdarīt nevar. arī ar blenderi diezgan sarežģīti.. pagājušo gad vienu benderi, blenderējot kviešu zāli, nodedzināju.. ja sanāks kā plānots, šī būs ērta, diezgan pieejama metode kviešu zāles sulas ieguvei! Continue reading “manuālā sulas spiedīte..”

Video: lekcija par ķirbju audzēšanu, novākšanu, glabāšanu..

rudens ķirbju izstādē tika lasīta arī lekcija par ķirbju audzēšanu, novākšanu, glabāšanu.. par laimi līdzi bija arī video kameriņa

izstādi organizēja un lekciju lasīja inta lielbārde.

[vimeo]21382309[/vimeo]

ķirbju izstādē..

ķirbju izstādē..

pagājušajā rudenī, ciemojoties pa rūjienu, mamma piedāvāja apmeklēt ķirbju izstādi un degustāciju. izstādē biju patīkami pārsteigs par lielo ķirbju dažādību ne tikai vizuāli, bet arī pēc to garšas īpašībām.. viens salds, otrs gandrīz bez salduma, citam daudz karotīns, bet vēl kādā karotīna vispār nav..

parasti kar ķirbi biju spriedis kā par ķirbi kā tādu, jo nebiju tos nekad tā īsti arī ēdis.., bet kā izrādās, tāda spriešana ir tas pats kā pieņemt, ka arbūzs ir tā pati melone 🙂

izstādē bija izliktas intas lielbārdes saimniecībā audzētās ķirbju šķirnes (daļa no tām)

nopirkām arī dažas saldāko šķirņu sēkliņas, lai var izaudzēt un nākošajā rudenī jau spiest saldas, svaigas ķirbju sulas!

šobrīd dažādas ķirbju sēklas, un ne tikai, var dabūt dārzkopības entuziastu klubā “tomāts” – www.tomats.lv/kontakti

ieskatam ķirbju dažādībā un to aprakstos, safotografēju izstādē izstādītos ķirbjus: Continue reading “ķirbju izstādē..”

pāriešana uz pārtikšanu no prānas enerģijas..

no vakardienas esmu uzsācis eksperimentu ar pāriešanu uz prānas enerģiju (dzīve bez fiziskās barības). 20 dienas bez telefona, datora, sabiedrības.. nu skatīsimies kā tā lieta attīstīsies..

rieksti – aprikozes

aprikožu kodoliņi

meklējumos, kādus riekstus latvijā var izaudzēt, uzgāju aprikozes. kauliņā ir mandelei līdzīgs “rieksts” un arī garšo, iespējams pat labāk kā mandele. mazāks gan un arī ir ko padarboties, lai aprikozes kauliņu atlauztu.

tehniski aprikožu kauliņi it kā neskaitās rieksti, bet, ja blakus noliekam mandeli, lielas atšķirības nav 🙂

no latvijā audzējamajiem riekstiem esmu apzinājis:

lazdu riekstus
valriekstus
aprikozes
ciedru riekstus

starp citu, aprikožu kauliņu lietošana uzturā (dienā ap 10) ir viena no daudzajām metodēm kā izārstēt vēzi

saldinātāji..

medus
baltais cukurs veselībai kaitīgs saldinātājs. cukurs ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītā cukura ir veselīga.
saldos augus var ēst kilogramiem, bet pārmērīgs svara pieaugums, diabēts un kaudze ar citām cukura (un ne tikai) izraisītām sekām nebūs, jo ir pareiza vielu apstrāde organismā. būtībā vielas un fermenti sadarbojas savā starpā.

brūnais cukurs – tas pats baltais cukurs tikai piejaukta melase… ja runājam par veselīgu dzīvesveidu… ir veselīgāki saldinātāji, kurus lietot..

fruktoze – praktiski tas pats, kas cukurs.. veselībai kaitīgs saldinātājs. fruktoze ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītās fruktozes ir veselīga.

glikoze – laikam jau tas pats, kas ar cukuru un fruktozi..

medus – veselīgs saldinātājs, īpaši ārstnieciskām īpašībām. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
vairāk par medu šajā rakstā

kļavu sīrups – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts tvaicējot kļavu sulu. būtībā kļavas sulas koncentrāts. doma par kļavu sīrupa lietošana diez ko neatbalstu.. tā sanāk tāda diezgan brutāla koka “asiņu” noliešana lielos daudzumos..
svaigēdājiem kļavu sīrups diez ko piemērots nav, jo iegūšanas procesā sula tiek termiski apstrādāta

agaves sīrups – nosacīti veselīgs saldinātājs (informācija par to ir pretrunīga, bet labāk nelietot, jo pārsvarā tā ir fruktoze), kurš būtībā ir sula, kura izspiesta no agaves auga (kaktusveidīgs augs līdzīgs alvejai, no, kura taisa arī tekilu). pēc sulas izspiešanas notiek arī karsēšana, bet ne pārāk augstās temperatūrās, lai nodalītu vēl dažus komponentus. sīrups ir ne pārāk piemērots svaigēdājiem, ir labākas izvēles iespējas.. agaves sīrupu iegādāties var eko veikalos, piemēram biotēkā

stevija – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts no auga stevija. stevija ir daudz saldāka par cukuru un parasti lieto veselas vai saberztas stevijas lapiņas. no stevijas tiek taisīti arī koncentrāti. stevijai ir pat konservēšanas īpašības līdz ar to lieliski pielietojama arī ievārījumu cienītājiem. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
steviju var audzēt paši (steviju pavairo ar stādiem, jo sēklas parasti neizdīgst) vai arī iegādāties smalcinātas lapiņas utml.. www.natura.lv
vairāk par steviju šajā rakstā kā arī www.stevija.lv

un par sintētiskajiem saldinātājiem (indēm) kā piemēram aspartēms, kuru lieto “sugar free” produktos nemaz nav jēga runāt…

medus..

medus
ar medu ir viltīgi.. reizēm tas tiek termiski apstrādāts, tā zaudējot lielāko daļu savu labumu..

tādēļ neiesaku medu pirkt lielveikalos, jo kā esmu novērojis, medus tur ir pavisam dīvains. nezinu par visiem nopērkamajiem variantiem, bet pāris, cik esmu mēģinājis…

bez termiskās apstrādes ir vēl viena viltība.. tam bieži vien lielākas pelņas meklējumos tiek pievienots cukurs.. parasti tās ir divas metodes – vai nu pavisam ekstrēma metode – sajaukt ar cukura sīrupu pa tiešo… no šāda medus protams vēlams izvairīties..

vēl viena viltība, kura nav tā trakākā, bet tomēr… bišu piebarošana ziemā ar sīrupu. šo metodi latvijā izmanto laikam lielākā daļa bitenieku. biteniekiem ieguvums ir tāds, ka tie no bitēm paņem daudz vairāk medus, jo medu bites vāc kā barību ziemai, bet medus vietā bites daļēji tiek barotas ar cukuru.

visgodīgākā metode, bet no pārdošanas viedokļa mazāk izdevīga (ko nu kurš uzstāda par prioritāti) ir daļēja medus paņemšana neizmantojot nekādus aizstājējus. tā lai ziemā medus pietiek gan bitēm gan arī pašam biteniekam.

“ekoloģisks” medus vēl nenozīmē, ka ziemā bites netiek piebarotas ar cukuru. par ekoloģisku medu laikam var uzskatīt tādu medu, kurš tiek savākts no bišu saimēm, kurām, kaut kādā konkrētā rādiusā nav lielceļu un ar pesticīdiem, un citu ķīmiju, apstrādātu lauku.

vegāni parasti medu izslēdz no lietojamā uztura un es būtībā kā vegāns svaigēdājs (vai precīzāk pa lielam augļēdājs) tomēr izlēmu par labu medum, rēķinoties ar to, ka medu no bitēm var savākt arī draudzīgā veidā, neaizstājot to bitēm ziemā ar cukuru…

rezumējot: medu būtu vēlams pirkt ekoloģisko, pie zināmiem un uzticamiem dravniekiem un, ja ir iespēja pie tāda dravnieka, kurš nepiebaro bites ziemā ar cukuru.

un protams labākajā gadījumā, ja ir tāda iespēja turēt bites pašiem! ieguvumi pa lielam ir divi – savs medus un vairāk apputeksnēti augi apkaimē, kas arī nozīmē lielākas ražas!

stevija – augs ar ļoti saldām lapām – dabīgs saldinātājs..

stevija
saņēmos un aizdevos pēc stevijas! jau vairāk kā gadu tā lieta bija kondensējusies.

par steviju varu teikt tikai to labāko! kādēļ lietot kaitīgo cukuru, ja ir pat veselīgs saldinātāja variants! nesatur kalorijas un ogļhidrātus, līdz ar to nemaina cukura līmeni asinīs. stevija ir perfekti piemērota diabētiķiem.

100g smalcinātas stevijas lapas, kuras ir nopērkamas par 2.50ls ir ekvivalentas 1.5kg cukura.

labākais ir tas, ka to var katrs audzēt mājās! šobrīd stādiņi ir nopērkami jelgavā (arī ar sūtīšanu uz citiem latvijas rajoniem) par 5ls, kurus pēc tam ir vienkārši pavairot.
stādiņus gan vēlams iegādāties sākot ar pavasarī, jo stevijai ziemā ir “snaudas laiks”
ar sēklām pavairot ir diez gan bezcerīgi, jo parasti tās atkļūstot līdz latvijai jau ir neauglīgas.. bet pārdod prakstiski tādēļ, ka pērk.. nu viltīgi patiesībā 😀

stevija ir neliels krūms ar zaļām ļoooti saldām lapām. skaistās 300x saldākas par cukuru.

stevija gan cik dzirdēts ir cimperlīgs augs, bet attiecīgi to pieskatot var noteikti gūt labus panākumus! tā kā tas ir silto zemju augs, no pavasara līdz rudenim to var audzēt ārā, bet uz ziemu to jānes uz pagrabu ieziemot.

stevijai ir arī konservēvējošās īpašības, tā kā, ja runājam par cukura aizvietošanu, tad tas ir iespējams pilnībā!

interesants fakts, ka tā isti legāli eiropā kā pārtikas piedevu steviju tirgot nedrīkst, kaut arī piemēram japānā tā tiek lietota jau gadsimtiem ilgi… kā iemesls tam ir “eiropas savienības” nepārliecinātība, vai augs nebūs kaitītgs civlēka veselībai 😀 (secinājumus varam izdarīt paši). pozitīvi gan, ka zināmu organizāciju spiediena dēļ eu ir piešķīrusi stevijai “jaunās pārtikas” titulu, līdz ar to steviju lietot ir legāli…..fa

vairāk informācija par steviju – http://www.stevija.lv
stevijas produkcija latvijā nopērkama http://www.natura.lv tur pat arī var uzzināt vairāk par stevijas stādiņu iegādi.

papildināts: piemirsu pieminēt par saldumu kā tādu… kā jau jebkurš saldums ir ar atšķirīgām niansēm un pie jebkura ir jāpierod. šķiet, ka stevijas saldums no cukura neatšķiras tik ļoti kā medus, bet ir savādāka salduma iedarbība – saldums nav pirmajā brīdi kā cukuram, bet itkā strauji uzaug. tā pietiekoši neparasti, bet feini! lai to saprastu, stevija protams ir jāpagaršo.

ja nav pārliecības, vai stevijas saldums patiks, www.natura.lv birojā ir iespējams paņemt bezmaksas testerīšus. ir gan smalcinātās lapas, gan ekstrakti.

ļoti iesaku pamēģināt! tā ir lieliska, veselīga saldinātāja alternatīva!

beidzot svaigēšanas restorāns!

vakar biju aizdevies uz “raw garden” – svaigēšanas restorāns, kurš tik tikko sācis savu darbību. lieliska vieta ar lieliskiem cilvēkiem! bija pat tāda kā māju sajūta :))

es protams esmu par to, lai cilvēki paši audzē un gatavo savu barībiņu, taču šis restorāns var būt daudziem kā stimuls veselīgāka dzīvesveida izvēlē.
izskatās, ka šī arī, būs vieta, kurā varētu tikt organizētas svaigēdāju kopā sanākšanas un cerams ne tas vien!

priecē arī fakts, ka restorāna veidotāji ir atvēri jaunām idejām un arī paši ir veselīgā dzīvesveida piekritēji un nes šo ideju tālāk..

raw garden ir atrodams rīgā, skolas ielā 12.

neesmu es vairs gan liels restorānu apmeklētājs, bet izskatās, ka šī vietiņa man varētu kļūt par iecienītāko “tikšanās vietu” rīgā 🙂

ļoti ceru, ka šo vietu novērtēs arī tā tautiešu daļa, kura vēl nezin par svaigēšanu, vegānimsu un varbūt pat veģetārismu (?) un raw garden varēs pilnvērtīgi attīstīties!

vairāk šādu vietu! piemēram hesburger un mcdonalds vietā varētu būt raw fast food – ieskrien, paķer salātlapu vai burkānu un skrien tālāk! 😀

skūšanās ar olīveļļu..

skūšanās ar olīveļļu
ērta un efektīva metode ar, kuru pirms pāris gadiem veicu eksperimentus. man pašam tā nederēja dēļ jutīgas ādas, bet tiem, kuriem ādu nav tik viegli sakairināt, šī ir viena lieliska metode!
nezinu vai lieliskāka par skūšanos ar smalcinātām linsēklām, bet savādāka noteikti! 🙂

kā skūšanās “slīdvielu” ņemam extra virgin olīveļļu (extra vigin ir pirmā un aukstā spieduma olīveļļa, kas arī nodrošina to, ka tā nekādā veidā nav termiski apstrādāta), nedaudz ielejam saujā un uzsmērējam uz skujamās ķermeņa daļas. pagaidam neilgu laiciņu, lai matiņi paliek mīkstāki maigākai skūšanai un, nu jau pēc ierastās skūšanas metodes noskujam! 🙂

kad skūšanās pabeigta, noskalojam, nomazgājam vai noslaukam, atlikušo eļļu.

ar eļļu skūšanās ir patīkamāka, dabīgāka, maigāka un ekonomiski izdevīgāka nekā lietojot skūšanās putas, kuras ir bezjēdzīgi dārgas un, pie tam satur daudz ķīmijas, kura sasūcas ādā..

ja salīdzina skūšanos ar smalcinātām linsēklām.. ērtāk, jo pirms skūšanās nav jāatmiekšķē smalcinātās linsēklas. jutīgu ādu eļļa var kairināt atšķirībā no linsēklām, kuras to drīzāk nomierinās.. ar linsēklām ir vēl vēl lētāk. abos gadījumos nevajag nekādu pēcskūšanās līdzekli..

ja nav mēģināta neviena no šīm divām “alternatīvajām” (linsēklu un eļļas) metodēm, tad ļoti iesaku izmēģināt tās abas, pilnai izpratnei.. bez priekštatu veidošanas par tām.. 🙂