dzīvsudraba zobu plombes..

sudraba (dzīvsudraba) plombekā izrādās tā saucamās “sudraba plombes” satur dzīvsudraba, pie tam daudz dzīvsudraba – 50%
ne reizi vien ir dzirdēts, ka dzīvsudrabs ir viena no kaitīgākajām vielām cilvēka organismam un tas nokļuvis organismā to itkā nekad nepametot (noteikti ir kādas metodes kā to iztīrīt)…

tā nu sanāk, ka “sudraba” plombes lēni, bet pārliecinoši indē organismu.. dzīvsudrabs visu laiku tvaiko..

zobārstiem itkā vajadzētu zināt plombju sastāvu, tikai nelīmējas kopā, kā var ieteikt zobos likt tādu indi?

man pašam ir 3 dzīvsudraba plombes.. laika gaitā būs jāsadomā to nomaiņu.. esmu zobu dabīgas remineralizācijas meklējumos.. zinu, ka tas ir iespējams, tikai jāsaprot kā..

p.s par plombes saturu var palasīt arī wikipēdijā http://en.wikipedia.org/wiki/Amalgam_(dentistry)

p.s.2 paldies laurai par filmas “beautiful truth” norādi..
šajās divās daļās no filmas ir runa par dzīvsudraba plombēm, eksperimenti ar tām un parādīts to izņemšanas process..

filmā kāds ārsts labi formulē situāciju – ja zobārsti klientiem sacītu, ka dzīvsudraba plombes ir kaitīgas, tiem atņemtu licenzi un varētu iet aiz stūra tirgot mašīnas.. (tas protams attiecās arī uz daudzām citām jomām..)

31 thoughts on “dzīvsudraba zobu plombes..”

  1. gribeetu zinaat, kur Tu taads gudriibas salasiijies, jo no zobaarsta noskaidroju:

    1. plombee dziivsudraba ir stipri mazaak kaa 50%
    2. briidii kad savienojas dziivsudzarbs ar sudrabu izveidojas jauna viela – sudraba amalgama – , kas vairs nav ne sudrabs ne dziivsudzarbs, kas nekur neizgaro!

    kaa var rakstiit ko taadu bez atsauceem?

    P.S. Vai info ieguvi no mentaalaa informaacijas lauka??? 😀

  2. http://www.icnr.com/cs/csindex.html
    manuprāt, interesanti par zobiņiem. zirgam zobu veselība ir dzīvības un nāves jautājums, izrādās, ka laikam tak arī cilvēkam.
    Janai, manuprāt nevajadzētu uztraukties par autoritatīviem avotiem, pieaudzis cilvēks ar loģisku domāšanu pats var tikt galā ar piedāvāto informāciju. Piedevām bieži vien par kādu jautājumu nemaz nav vai nav iespējams veikt uzticamus pētījumus, kā piem., par tām pašam nelaimīgajām potēm – nu, kurš gan veiks eksperimentus ar cilvēkiem šai jautājumā?

  3. @Laura

    vai ne, jo šarlatānisms un tā upuri pastāv tikai starp bērniem vai pieaugušajiem bez “loģiskās domāšanas”, un visi pārējie automātiski spēj atšķirt uzticamus avotus no neuzticamiem. tas nekas, ka ar nevainojami loģiskiem argumentiem var iegūt aplamus secinājumus, ja tie nav balstīti uz faktiem, un loģika pati nespēj atrisināt faktoloģiskus jautājumus. tas nekas arī, ka cilvēkiem ir labi zināmas domāšanas noslieces, kas ļauj ar tiem manipulēt.

    kaspars strazdiņš uzskatāmi neatpazītu autoritatīvu avotu pat tad, ja viņam to pienestu uz paplātes. “the beautiful truth” ir mācību grāmatās liekams piemērs sazvērestības filmai. tas nenozīmē, ka tur nevar būt atsevišķas patiesības vai puspatiesības, bet kritiskam domātājam tā būtu pēdējā vieta, kur meklēt patiesību.

  4. Nevajag aizmirst ka zobārstniecība ir liels biznes.Un iedomājieties kāds bizness ir nomainīt sudrabenes pret smukajām baltajām plastmasenēm.Vienmēr ir jāizvēlas vidusceļš ,nav jāiet uzreiz mainīt pret jaunāko un modernāko .Muļķus ķer kā industriālie tā zaļie.

  5. ////…man pašam ir 3 dzīvsudraba plombes.. laika gaitā būs jāsadomā to nomaiņu.. esmu zobu dabīgas remineralizācijas meklējumos.. zinu, ka tas ir iespējams, tikai jāsaprot kā…///

    Es arī gribu sev jaunas zobus, vai atjaunot tas kas palika!!!

  6. Kaspars nav pirmais, kas runā par “sudraba” blombju kaitīgumu. No zobārstiem protams par kaitīgumu nedzirdēsi.
    “..bet kritiskam domātājam tā būtu pēdējā vieta, kur meklēt patiesību” Te arī lielākā kļūda daudziem cilvēkiem, ka tie sāk kritiski DOMĀT.

  7. Zobārstniecības pasaulē, kur saprot kā izņemt “sudraba” plombes http://www.mercuryfreedentists.com , diemžēl Latvija tur nav 🙁

    Esmu meklējis, un pagaidām neesmu atradis zobarstniecību, kas saprot kā nekaitīgi izņemt “sudraba” plombes. Man pašam ir 3 plombes :(.

  8. @reņģis
    Te nu laikam jānoskaidro jēdzieni, kā saka filosofi. Loģikai, kas virza uz zināšanām un eventuāli- patiesību, ir visai maz kopīga ar to, kas studentu mācībgrāmatās. Un tai ir stipri vairāk kopīga ar intuīciju un sirdsapziņu kā ar “kritisko domāšanu”, kas ir domāšana “horizontālā plaknē”, žonglējot ar faktiem. Tā ka patiešām – varbūt no šī vārda “loģika” ir jāatsakās, ja vēlas tikt pie patiesības.
    “Sazvērestību kino” ir pašvaks pīārs, tas gan, – un daži sagrozīti fakti var radīt sašutumu 100 skeptiski noskaņotajos. Bet apbruņojoties ar mieru, var tīri labi no tā k.ko izlobīt, tās pašas “patiesības un puspatiesības”. Es domāju, visi labprāt uzzinātu, kur meklēt kritiskās domāšanas akceptētu patiesību. Medicīnas jomā tas nebūs nemaz tik vienkārši.

  9. Tātad, zoba plombē ir apmēram 50% dzīvsudraba. Ievietojot plombi, dažādu ķimisku reakciju rezultātā starp dzīvsubdrabu un plombes materiālā esošajiem citiem metāliem veidojas visai stabili ķīmiski savienojumi ar baktericīdām īpašībām (kas pats par sevi liecina, ka tur tomēr kaut kas izdalās). Ņemot vērā to, ka saskaņā ar wikipēdijas rakstā minētajiem pētījumiem, dzīvsudraba līmenis urīnā cilvēkiem ar dzīvsudraba amalgāmas potēm ir paaugstināts visai nedaudz, atliek secināt, ka visticamāk, vislielākais kaitējums notiek plombei cietējot, kad dzīvsudrabs vēl ir brīvi metāliskā formā un spēj iztvaikot; tvaiki ir cilvēkam viskaitīgākā dzīvsudraba forma. Ja šādu mehāniski izturīgu plombi jāizņem, to droši vien urbj; kur urbšana, tur karstums, kur karstums – tur dzīvsudraba tvaiki.
    No otras puses, kompozītmateriālu plombes arī nav nekas dabisks un arī tajās visticamāk ir kaitīgi savienojumi.
    No trešās puses, ir arī citi dzīvsudraba piesārņojuma avoti, piem. zivis no piesārņotām vietām. Tiesa, Norvēģijā esot aizliegta dzīvsudraba amalgāmu lietošana zobārstniecībā (info jāpārbauda).
    Tāpēc, Kaspar, mans ieteikums – pagaidām tās plombes neaiztiec, ir būtiskākas problēmas 🙂

  10. Tieshaam interesanti kaa salabosi zobus bez zobaarsta – manupraat tas gluzhi vienkaarshi noziimeetu labu profilaksi. Tieshi taa ir pietruukusi Austrumu bloka iedziivotaajiem.
    Un nevajag jau ar arii ar vieniem miitiem ciinoties iekrist citu miitu valgos – taas plombes tieshaam ir kaitiigas – bet to izgatavoshanas procesaa, nevis lietoshanaa. Pie tam taas ir visizturiigaakaas un ilgstoshaakaas – taa kaa ja jau reiz pie taadaam esi ticis, dziivo laimiigs, nekas to sastaavaa tevi vairs neindees.

  11. Internetā var sameklēt par tādu keksu, vārdā Ramiel Nagel (vai Rami Nagel) – viņš zobu bojāšanās problēmu pētīja tāpēc, ka viņa meitai šausmīgi puva zobi. Secinājumi bija tādi, ka pie visa vainīga modernā pārtika. Ja pārtika ir laba, zobi nebojājas, un nereti veido plānu aizsargkārtu uz esošajiem bojājumiem.
    Interesenti var palasīt http://preventdisease.com/home/tips104.shtml

  12. @Helena ar zobiem viss ir savādāk nekā varētu šķist.. kā jau daudz kas.. ja vairāk iedziļinātos kādi zobi ir savvaļas dzīvniekiem vai kautvai tām pašām govīm, kuras ēd tikai zvaigu vai kaltētu zāli.. šiem dzīvniekiem neveidojas caurumi un nav jārauj ārā zobi.. un dzīvnieki netīra zobus, bet tie saglabājas..

    visa pamatā ir dzīvesveids un pārtika..

  13. @Pēteris jā, šī puiša pētījumi papētīti. labi to lietu papētījis! risinājumu viņš piedāvā gan tikai gaļēdājiem – mencu aknas un kaulu mīkstā daļa..

    bet ir kautkas vēl vairāk.. tiem, kas pārgājuši uz svaigēšanu, arī bojājas zobi.. tiem, kuri tā ēd no dzimšanas droši vien nebojājas.. ir vēl jāmeklē atbildes uz šiem jautājumiem..

  14. Daudzās augu sēklās ir vielas, kuras traucē gremošanu – tāpēc, lai viņas tik daudz neēstu visi, kam slinkums. Lektīni saucas, ja pareizi atceros. Daudzi no tiem tā piesaista kalciju, magniju un citas vielas, ka tās kļūst no pārtikas neuzņemamas (neuzsūcas zarnās); var pat gadīties tā, ka no organisma aizplūst vairāk minerālvielu, nekā ienāk, šādu pārtiku ēdot. Termiskā apstrāde, raudzēšana, diedzēšana, fermentēšana – tas viss ir domāts, lai šos lektīnus sagrautu, padarītu sēklas ēdamākas.

    Gaļā nav nevienas no šīm traucējošām vielām; no augiem, tieši sēklās lektīnu ir visvairāk, zaļajās daļās un augļos krietni mazāk vai pat nemaz. Tos tad arī būtu jaēd.

    Kaspar, vai Tev ir iebildumi arī pret pienu?
    Starp citu, iesaku palasīties to pašu Weston A. Price – pētījumi par veselīgu pārtiku bija viņa mūža un sirds darbs. Grāmatas pieejamas par velti internetā.

  15. vissvarīgākais ir siekalas. ja siekalās ir pareizās baktērijas un minerālvielas, tad arī zobi visu laiku tiek aizsargāti dabiskā veidā.
    otrs ir iedzimtība, tas, kādi zobi, cik mīksta vai cieta emaljas kārta ir vecākiem.
    veģetārietim ieteicams ēst biezpienu, uzņemt citronsulu un graudaugus. tas radīs siekalu sastāvā pareizo balansu. nevajag domāt, kā citrons iedarbojas kā skābe: tas veicina bāzisku mikrofloru.
    šiem pētījumiem nevarēšu nosaukt avotu, jo tie balstās uz veģetāriešu pieredzi trīs paaudžu garumā.

  16. Ja kādam vēl ir jautājumi par fluora iedarbību uz cilvēku veselību un vispār ir kādi jautājumi par un ap šo ķīmisko elementu saistībā ar tā pievienošanu gan dzeramajam ūdenim, gan zobu pastām, noskatieties šo filmiņu:

  17. Hmm, nekādīgi nevar pievienot saiti, kur filma ir dabūjama kā torrents…
    Ja kas, filmas nosaukums: DRINKING WATER: Let the Truth Be Told (fluoride)

  18. @kaspars strazdiņš
    Nu ir tā, ka komentārs pievienojas tikai tad, ja rakstam parastu tekstu, bet tiklīdz gribam pievienot kādu adresi, tā nekā – neļauj komentāru publicēt. Mums domāt, ka ir kaut kādi “aizliegtie” vārdi, kuru dēļ tas notiek. Piemēram, adreses nosaukumā ir iekļauts vārds “torrent”… Kaut kā tā.

  19. Jā, palaist visus zinātniekus ganībās un turpmāk dzīvi balstīt uz googlē un youtubē sagramstītām sazvērestības teoriju apmāto filmiņām 🙂

  20. Ja jau dzīvsudrabs iztvaiko, tad plombē paliek tikai sudrabs un nedaudz citi metāli. Sanāktu tā, ka plombei ir jāsairst putekļos…, bet nezin kāpēc tā amalgama ir ļoti noturīga uz daudziem gadiem. Tik kremējot gan augstā temperatūrā, Hg izdalās! Atcerēsimies ķīmiju un fiziku, ko kādreiz esam mācījušies!!!

  21. Paldies par rakstu! Lai gan tajos video iet runa par ASV,noprotu, ka šī problēma tiek attiecināta arī uz Latviju. Nez vai pie mums jau ir veikti kādi testi šajā sakarā? Man aptuveni 15 gadu vecumā sākās neizskaidrojama pēkšņa, smaga depresija un panikas lēkmes. Aptuveni 8 gadus nosēdēju uz zālēm, kuras, kā atminos, psihisko kaišu daktere man baigi naski izrakstīja jau pirmās vizītes laikā. Tagad, atsaucot atmiņā tos laikus, secinu, ka 7.-8.kl. man tika ieliktas pirmās 4 sudraba plombes. Var jau būt, ka tā tik tāda lietu sakritība. Bet, katrā ziņā, būtu ļoti interesanti papētīt šāda veida statistiku Latvijā. Vēlreiz, liels paldies, raksta autoram par video! Lai izdodas!

Comments are closed.