efektīva un neefektīva koksnes dedzināšana..

braucot garām milzīgam dūmojošam skurstenim iedomājos uzrakstīt par efekrīvu malkas (biomasas) izmantošanu.

atceros arī lielo kurtuves skursteni rūjienā, kur bērnībā dažus gadus dzīvoju. kurtuve atradās pie trīsstāvu mājas, kurā dzīvoju. ziemā no skursteņa katru dienu mutuļoja milzīgi dūmu vāli un apkārtnes sniegu klāja melnu daļiņu slānis.

skursteņi ir ne tikai industrilaizētā vidē, bet arī gandrīz visās lauku mājās. tiek kurinātas tonnas ar koksni (un citu biomasu), bet tik neefektīvi, ka lielākais karstuma potenciāls tiek izkūpināts un daļa no tā sīku daļiņu veidā nosēžas uz zemes, bet daļa aiziet atmosfērā. būtībā šī neefektīvā kurināšana ir ne tikai kārtējā bezjēdzīga resursu šķiešana, bet arī vides piesārņošana.

dažos vārdos – kur ir dūmi, tur ir lieli enerģijas zudumi un piesārņojums.

dūmi lielākoties ir dažādas gāzes, kuras lielākoties var sadedzināt pareizi virzot degšanas plūsmu, apgādājot to ar pietiekošu daudzumu skābekļa un nodrošinot pietiekoši lieu kārstumu gāzu un darvas izdegšanai.

viens no šādiem risinājumiem ir raķeškrāsns, kas savā būtībā ir elementārs kocepts, bet tās efektīvitāte ir vairākkārtīga salīdzinot ar parastajām krāsnīm, jo ar raķeškrāsns konceptu tiek sadedzināti dūmi, kas nozīmē ne tikai daudz mazāku malkas patēriņu, bet arī mazāku piesārņojumu.

smalkāk par raķeškrāsni šinī rakstā..

7 thoughts on “efektīva un neefektīva koksnes dedzināšana..”

  1. Dedzināt varot arī tvaikus, ja tie uzkarst līdz 600 grādi pēc celsija. Tāds ūdeņradis jau vien ir 🙂

  2. Bet tad jau cieto kurināmo nevajag tērēt, pasmel ūdeni iegāz krāsnī un aiziet. Tikai jādabūn tas starts(600grā.). Varbūt nedaudz kritušos kokus tam var salasīt.

Comments are closed.