eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

IMG_1113
IMG_1115
IMG_1119
IMG_1121
IMG_1123
IMG_1127
IMG_1132
IMG_1142
IMG_1146
IMG_1173
IMG_1177

12 thoughts on “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

  1. Skaista sēta.
    Spināti un salāti (un redīsi) ir aukstu laikapstākļu mīloši, tāpēc tagad sēti varētu pa īstam neizaugt, bet sākt izziedēt. Sēj atkal augustā. Vai pavasarī pēc salnām.

  2. Es ieteiktu kādam agronomam (viņu ir daudz) uzdot konkrētu jautājumu – kā tikt galā ar vārpatu bez ķīmijas ar pēc iespējas mazāku darba u.c. resursu ieguldījumu? – un no atbildes izšķetināt sev pieņemamo.

    Vispār jau gribu pieturēties pie domas, ka jebkurai zālei ir sava jēga, bet par vārpatu dārzā vēl nezinu. Lielākā problēma ir tā, ka tā nezāle ātri uzdīgst, ātrāk nekā vēlamie stādi, līdz ar to nomāc pārējos, neļaujot gaismai piekļūt pie dēstiem. Bet tieši saules gaisma ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem darzkopībā..

    Pēc savas pieredzes:
    1. Mulčas slāni liek pa virsu tajās vietās, kur nav jāuzdīgst stādiem (dobei pa malām) vai apkārt uzdīgušiem stādiem (piem. cieši klāt pie tomātu stādu stumbriem un visapkārt). Mulča nedod iespēju cauri izlauzties gaismas stariem, kas kavē nezāļu izdīgšanu. Tāpat mulča aizkavē ūdens iztvaikošanu, ilgāk uzturot nepieciešamo mitrumu sakņu sistēmai. Bet atstājot to zemē, nākamā gadā tā satrūd un bagātina augsni, kā mēslojums vai humuss. Te var izmantot visādu koksni, arī īso (vai saīsinātu ērtākai lietošanai) zāli u.c. Tikai jāskatās, sevišķi ar zāli, lai tā nepelē – sevišķi zāle. Tad var sākt pelēt arī paši stādi.

    2. Tava dobe vairāk izskatās kā dekorācija. Iedomājies, ka tev jāaudzē pārtika visam gadam. Vai nav pārāk liels ieguldītais darbs? Man, piemēram, apstrādāts zemes gabals 30x30m, citiem kaimiņiem lielāki, citiem mazāki. Kamēr es ar ķerru vedīšu smilti/melnzemi utt., no otra gala jau uzdīgs jaunās nezāles. Visas saknes izlasīt nav iespējams.

    3. Ja dobe ir piepacelta virs kopējā zemes līmeņa, tad tā būs vairāk jālaista.

    4. Kas ir brūnā smilts? Un priekš kam tā ir vajadzīga dobē? Manuprāt, salātiem, spinātiem utml. pietiek ar melnzemi.

    5. Vispār dārza veidošana nav vienas dienas jautājums. Es daru tā: Pirmā gadā izvēlos atpūtušos zemes pleķi (ja tāds ir, protams), kaut vai pļavā. Uzaru vai ar 3 zaru kapli izsistās renēs iesēju miežus. Kad tie izaug pārdesmit cm gari, tos iearu un turpat uzreiz iesēju jaunus, nolīdzinot zemi. Tad vēlreiz – tik reizes, cik var paspēt pa vasaru (3?). Mieži ātri aug, nomāc nezāles, uzlabo zemi, ieartie mieži kalpo kā mēslojums nākamā gadā. Viss – faktiski zeme ir gatava nākamā gadā dārzam. Nezāles, protams, būs, bet zeme būs pietiekami viegli apstrādājama.

  3. Vienīgais, paaugstinātai dobei varbūt labums ir tāds, ka kurmis iziet cauri pietiekami zemā līmenī, neizcilājot sējumus… Varbūt…

  4. Jūnijā un vasarā var sēt : jaunzēlandes spinātus, tie neizzied, no salātiem – manuprāt diezgan daudz – ļoti ērti ir kressalāti – mazā stūrītī izsēj sēklas un ātri izaugs, ik pa brīdim nogriezīsi un saaugs vēl, ir salāti, kuri saucas “feldsalat” no vācu sēklām (pirku Depo)- tie sējami kā reiz tagad jūnijā, bez tam burkānus var sēt līdz Jāņiem, tikai vēlu sētie sliktāk glabājoties, pamēģini ar bietītēm un lapu bietēm – ja pietiks mitruma, tad augs; bez tam visi šie vasaras rutki, kāļi, rāceņi arī vēl ļaujas sējami, nemaz nerunājot par pupiņām, kurām tagad īstais laiks… bez tam – ja pieejams kāds aizaudzēts topinambūru stādījums – tie tagad sadīguši un var viņus izrakt un pārstādīt (pat varbūt nevajag dobes?) un par kartupeļiem krievu literatūru lasīju – vēlu (jūnija vidū, otrā pusē) stādītiem mūsu laikapstākļi ir labvēlīgi – augustā, kad šiem vēlu stādītiem kartupeļiem ir bumbuļu briešanas laiks, reti kad ir totāls sausums, kā var gadīties jūlijā, līdz ar to viņi izaug labi un reizumis pat labāk kā maija kartupeļi. Ir arī man Latvijā stāstījuši, ka ap Jāņiem stādītie kartupeļi izaug ļoti labi….

    Par augstajām dobēm – tajā pat krievu literatūrā no fokina plakangrieža lapas lasīju par tādām riktīgi augstām kastēm, pildītām ar organiku, kur viss aug griezdamies :). Bet šādā gadījumā tiešām vērts padomāt par mitruma zudumu caur sānu novēršanu. Ja nav iespējams dēļi vai kādi citi necaurlaidīgi materiāli, varbūt zedeni apmest ar mālu?

    Par ģeniālāko šīgada atklājumu uzskatu vienā no Lauku avīzes žurnāliņiem par dārzkopību lasīto – dabīgs herbicīds – svaigi pļauta zāle salikta melnajos maisos un atstāta (neatcero cik ilgi – 1 vai vairāk nedēļas – kamēr sarūgst) tad to masu liek uz vietām, kur jāiznīdē nezāle – ap augļukokiem (nepieskaroties stumbram), jaunās dobes vietā, utt – masa ir kodīga, tāpēc jāstrādā cimdos. Šitā skābā kodīgā noindē zāli un zāles saknes, pati atšķaidās un sadalās un napiesārņo.

    Lai sokas.

  5. Es tik sarežģīti nedarītu vienkārši uzklātu melno plēvi un vēl varbūt pirms tam kādu no Bioefekt mikroorganismiem uzsmidzinātu ,satrūdēs vienā mēnesī i zāle un saknes i sēklas.

  6. Kā veicās ar mājokļa būvēšanu? Ja vēl neesi sācis, varbūt ir vērts padomāt par smilšu maisu māju (sandbag house). Es pats lēnām tādu būvēju. Tā ir lēta un ļoti izturīga un silta.

  7. kaimiņiene vasarnīcā teica, ka visvieglākais un labākais veids, kā tikt galā ar vārpatu ir – kartupeļi. Tie pārstrādājot visu un zeme paliekot tīra. nākošajai sezonai…

  8. Runājot par vārpatām – tās noder dabiskajos zālienos. Pie tam to pašu, kas tiek uzskatīts par traucēkli – to, ka vārpatas izaug ātrāk un noēno, var izmantot savā labā. Ir augi, kuriem sākumā ēna ir tieši nepieciešama. Vienīgi vajag drusku pieskatīt ik pa brīdim, lai neuzaug tieši stādam virsū.
    Mēs kādreiz pagaršojām vārpatas sakni. Garšoja pēc riekstiem.
    Varbūt der padomāt par vārpatu sakņu izmantošanu salātos(pati gan neesmu mēģinājusi, tikai sakni pagaršoju)?

  9. Jā, vārpatu sakneņus izmantojot ēšanai (arī neesmu mēģinājusi). Iznīdēt nav grūti, ja ir maza platība. 1.Norok velēnu, kas, laikam, jau nav pārāk parezi, bet apkārt pļaujot un malas atdurot, tādā pleķītī vairākus gadus neaugs ne vien vārpata, bet arī citas nezāles.
    2.Melnā plēve. 3.Vispraktiskākais variants.Pļauto zāli biezā slānī, tā, lai bez maz kaudzē sanāk, liek uz pleķa (komposts) nākamajā pavasarī vāc nost (var jau mēģināt rudenī, ja savlaicīgi likta) un zemīti uzrok. Izlasa tos pāris sakneņus, kas itkā sapuvuši izliekās un zeme tīra. Rakt arī viegli, jo irdena. Šito nošpikoju no vienas krievu lapas, kur viena tantīte tēloja robinsoni. Arī pārvācās uz neiekoptu pamestu lauku māju un bez tehnikas taisīja dārzu u.t.t. Vārpata jau nāk iekšā at saknēm, tāpēc malas jāpieskata – jārok un jāravē, jāstāda kartupeļi.

  10. Tiem pašiem “Fokiniešiem” bija variants, ka pavasarī zālei pa virsu saklāj kartonus un apber ar zemi, tad ar spicu puļķi sit caurumus un caurumā iebaksta pa kartupeļa gabaliņam (1/4). Rudenī kartons būs nopuvis, nezāles panīkušas un vēl kartupeļi rokami 😉 Diezko liela raža neesot, bet nekas jau netraucējot sabakstīt tos kartupeļus plašākā lauciņā.

    Bet pārāk aizrauties ar tīrkultūrām arī nevajagot, tad augi augot tādi “patizli” ar mazu vērtību, jo tiem nav bijis nepieciešams cīnīties par vietu zem saules. No otras puses, zemītei jau ar nepatīkot plikai būt, tāpēc tā visur pēc izravēšanas satruji atkal mēģina piesegties. Kaut kā to vidējo līdzsvaru uztrāpīt.

  11. Par vārpatu iznīdēšanu- mana meitas aukle (zin gandrīz visu par visu ko :)), teica, ka galvenais ir sastrādāt zemi. Bet zemi sastrādāt varot 2 veidos-
    1.Uzart un apstrādāt ar raundapu- tas ir fiksais variants
    2.Uzart vinas sezonas laikā vairākas reizes, lai neļautu nezālēm iesakņoties, tad ļaut ziemā “izsalt”, pavasarī atkal uzart un zeme gatava lietošanai bez nezālēm. Šis variants saucoties- melnā papuve
    Mēs vēl līdz tam neesam tikuši, bet zinu, ka raundapu jau nu gan nelietosim.

Comments are closed.