f1 hibrīdu sēklas..

tās ir hibrīdu sēklas, no, kuru augiem nav paredzēta sēklu savākšana – katru gadu jāpērk jaunas.. tas tiek panākts attiecīgi apputeksnējot konkrētu augu šķirnes… ja no izaudzētajiem augiem vāktās sēklas tiek sētas, cerības sagaidīt tādu pašu augu ir vārgas..

vairāk un vairāk veikalos tiek piedāvātas f1 sēklas un, paskatoties piemēram šo katalogu, iespējamo nākotni paredzēt nav diez ko sarežģīti… (visai bēdīgi..) dažādi augi un visi ar f1… cilvēki tiek pieradināti, ka sēklas nav jāievāc, bet katru gadu jāpērk par jaunu… tā tiek padarīta par normu. sēklu ražotāji (kas lielākoties ir monsanto (lielākais ģmo – ģenētiski modificēto organismu ražotājs) un tā meitasuzņēmumi, kuri liela daļa ir pārpirkti sēklu ražotāji un tirgotāji) pārņem kontroli pār sēklām – pār barību.. un, kas kontrolē barību, kontrolē cilvēku… strauji aug augumā vēl viena lieeela atkarība…

tādēļ aicinājums ir:

nelietot sēklas, kuru nosaukumos ir iekļauts “f1” vai “h”
meklēt iespējas sēklas pirkt vai mainīt pie cilvēkiem nevis uzņēmumiem
ievākt pašu audzēto augu sēklas
dalīties sēklās ar citiem
informēt citus par scenāriju, kas notiek, ja lielās korporācijas pārņem varu pār sēklām…

eiropas savienības valstīs pat ir aizliegts tirgot sēklas tiem, kuri nav īpaši sertificēti un šiem sertificētajiem sēklu tirgotājiem ir aizliegts tirgoties ar krievijas sēklām… krievijā ir daudzas labas mūsu apstākļiem piemērotas šķirnes..

labi gan, ka viņi nevar izskaust pašizaudzēto sēklu tirgošanu no rokas rokā.. sanāk, ka veidojās tāds kā sēklu “melnais tirgus” skatoties no eiropas savienības skatupunkta..

būtu vērtīgi izveidot mājas lapu, kurā cilvēki, kuriem ir kādas pārdodamas pašaudzētās sēklas varētu par šo iespēju informēt citus, jo pašaudzētās sēklas latvijā nav nemaz tik vienkārši atrast… jāveido savi krājumi..

20 thoughts on “f1 hibrīdu sēklas..”

  1. Ideja nav slikta. Nesen iepazinos ar sievieti,kura pati stāda un vāc augus; no viņas būtu iespējams dabūt augu sēklas. Taču viņa neizmanto internetu.
    Ir “informācija” un lietas,kas atnāk pie cilvēka caur cilvēku bez virtuāļās starpniecības, “pa tiešo”. Atnāk kā nejaušība, sagadīšanās,kad tu esi gatavs kādam palīdzēt un šī situācija, savukārt, dod tev iespēju satikt vajadzīgo cilvēku/saņemt meklēto informāciju. Informācijas cirkuācija notiek ne tikai internetā.:)

  2. :)) ļa la lā… jā, ja interesē (augu sēklas u.c.info),raksti/zvani.

  3. Neaizmirstiet sēklas izlaist caur savu organismu, tādējādi tās iegūs unikālu info par jums 🙂 Neuzkožot sēklai, bet norijot to kā tableti, tiek saglabāta dīgt spēja pēc izvadīšanas.

  4. Man ir jautājums- vai kāds varētu lūdzu paskaidrot ko nozīmē C2 sēklu apzīmējums?

  5. Nu, nu. Nevajag jaukt ĢMO ar F1 un F2 sēklām. Pilnīgi atšķirīgas lietas. F1 tiešām nav paredzētas sēklu vākšanai, jo iespējamība, ka no sēklām izaugs tāds pats augs ir maza, taču tas nav ĢMO – Monsanto, Tas ir modificēts, ja tā to var teikt dabiskā ceļā krustojot un apputeksnējot augus tomātu ar tomātu un gurķi ar gurķi, nevis tomātu ar zirnekli vai gurķi ar redīsu.

  6. Cilvēka radīts ziedēšanas brīnums
    13.02.2008.
    Pievienot komentāruDrukāt
    “F1” ir ne tikai pirmā formula, bet arī sēklu kvalitātes zīme
    Selekcionāri iegulda ilgu laiku, lai radītu unikālas augu šķirnes, kas nākotnē pārsteigs ar ziedu krāsu, lielumu un lapu krāšņumu. Bet, kamēr top jaunas šķirnes, ir svarīgi neapjukt jau esošajā sēklu klāstā.
    Augu hibrīdi – kas tie ir?
    Augi hibrīdi rodas, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus. Selekcionāri pētījumos atklāj, kādas īpašības rodas, augam apputeksnējoties ar cita auga putekšņiem. Dabā jauni augu hibrīdi rodas nejauši – ar vēja vai kukaiņu palīdzību, kad augu ziedēšanas laikā putekšņi tiek pārnesti uz citu augu ziediem vai tā paša zieda robežā un notiek svešappute vai pašappute, bet no sēklām izaug unikāls augs. Bieži to var novērot, ievācot augu sēklas no augiem, kas auguši paša dārzā, piemēram, samtenēm. Tās nākamajā gadā vairs nav tādas kā iepriekšējā gadā, jo sēklas radušās pēc tā, kad zieds apputeksnējies ar citas šķirnes auga putekšņiem.
    Tikai pateicoties augu hibrīdiem, ir pieejama tāda auga šķirņu dažādība vienam augam.
    “F1” – kvalitātes garantija
    Puķu sēklas, ko iegādājamies veikalā savām puķu dobēm, ir ievāktas speciālās puķu audzētavu platībās – atklātās vai siltumnīcās. Tur mātaugi (augi, kas tiek apputeksnēti) aug atsevišķi no tēvaugiem (augi, ar kuru putekšņiem tiek apputeksnēti mātaugi). Pēc apputeksnēšanās ievāktās sēklas ir pirmās paaudzes hibrīdaugi, ko apzīmē ar “F1”, kas tiek norādīts arī uz sēklu paciņas. Lai iegūtu kvalitatīvu “F1” paaudzes augu, vajadzīga milzīga pacietība, jo, piemēram, atraitnīti ar oranžiem ziediem ieguva tikai pēc 30 gadu ilgiem eksperimentiem. Visbiežāk “F1” radīšana ir roku darbs – apputeksnēšanu pareizajā laikā un veidā veic cilvēks, stāsta Bulduru dārzkopības vidusskolas puķkopības skolotāja un SIA “Onava” valdes priekšsēdētāja Anita Onkele.
    Tā kā “F1” sēklas iegūtas ar lieliem pūliņiem, tad šādas sēklas, protams, ir dārgākas.
    Profesionālim kvalitāte, mazdārziņam kvantitāte
    “F1” paaudzes sēklas ir kvalitātes garants, bet firma, kas izplata sēklas, var arī noteikt, cik augu izdīgs no konkrētā sēklu daudzuma fasētajā iepakojumā. To apzīmē ar dīgtspēju procentos. Pirms sēklu fasēšanas tā tiek pārbaudīta.
    Iegādājoties sēklas, skaidri jāapzinās mērķis, kādam izaugušie augi paredzēti, stāsta A. Onkele, kas jau ilgus gadus, pārbaudot firmas “Benary” un jau arī firmas “Bruno Nebelung” sēklas, secinājusi, ka vismazāk gribas tērēt līdzekļus par sēklām, kas var arī neuzdīgt.
    Gan puķu sēklas, gan dārzeņu sēklas iedala divās kategorijās – tās, kas piemērotas piemājas dārziņiem, un tās, ko izmanto profesionāļi – puķu audzētāji, dārzeņkopji, lai gūtu peļņu. Arī sēklu fasējumi atšķiras. Sēklas, kas domātas profesionāļiem, parasti ir bez krāsaina attēla, bet tikai ar nepieciešamo informāciju speciālistam: auga nosaukums zinātniski, dīgtspēja procentos, sēklu skaits paciņā, sēklu testēšanas laiks, 1000 sēklu svars.
    Savukārt sēklu paciņas, ko var iegādāties dārzkopības veikalos, ir ar informāciju par augu – auga nosaukums latīniski un latviski, krāsains auga fotoattēls, augšanas nosacījumi, sēklu skaits paciņā. Bet dīgtspēja ne vienmēr tiek norādīta. Norādīts tiek paciņas atvēršanas pēdējais gads.
    Sēklas profesionāļiem parasti ir termoizturīgā fasējumā, kas garantē sēklu kvalitāti ar ilgstošāku saglabāšanos. Speciālo fasējumu var glabāt neatvērtu pat četrus gadus. Bet, ja visas sēklas nav izsētas vienā reizē, tad, atvērto paciņu rūpīgi aizverot, tās var uzglabāt +4 līdz +5 grādu temperatūrā (tāda temperatūra ir ledusskapja durvju apakšā). Sēklu uzglabāšanai piemērotākā temperatūra ir +4 līdz +15 grādu.
    Savukārt pašu vāktās sēklas dīgtspēju saglabā no 1 līdz 5 gadiem – atkarībā no puķes sugas un šķirnes.
    Sēklas lentēs un granulās
    Ar katru gadu augu sēklu tirgū ienāk kāds jauninājums, kas uzlabo sēklu glabāšanas iespējas, atvieglo sēšanu vai nodrošina sēklu kvalitāti.
    Tā jau ilgu laiku ir pieejamas sēklas stikla ampuliņās, kas nodrošina sēklām vajadzīgo mikroklimatu. Ampuliņās fasē sēklas, lai neapdraudētu to dīgtspēju, piemēram, petūniju un begoniju sēklas.Īpaši smalkas sēklas fasē granulās – tās ir granulētās sēklas. Piemēram, vienā gramā lobēliju sēklu ir 8000 sēkliņu, bet vienā granulā būs piecas sešas sēkliņas.
    Līdzīgi kā granulētās sēklas, ir arī pilētās sēkliņas. Tad sēkliņas, kas ir tik smalkas kā puteklīši, ieskauj īpašā apvalciņā. Pilētas un granulētas sēklas var uzreiz sēt kasetēs, lai katrs augs augtu savā mazā podiņā un nebūtu pakļauts retināšanai un atkārtotai piķēšanai.
    Lai atvieglotu sēklu izsēju, tās iestrādā lentēs, kas pēc auga izdīgšanas augsnē sadalās. Augi izdīgs noteiktā attālumā cits no cita, tie nav jāretina.
    Lēni dīgstošu ziemciešu sēklas apstrādā ar īpašu ķīmisku sastāvu, kas uzlabo sēklu sadīgšanu. Ir pat īpašas “APEX” sērijas sēklas, kas dīgst labāk nekā tās pašas puķes neapstrādātās sēklas.
    ***
    UZZIŅAI
    – Augi, kas nepakļaujas apputeksnēšanai
    Asteres (Callistephus chinensis), kohijas (Kochia scoparia), puķzirņīši (Lathirus odoratus), matiolas (Matthiola).
    – Augi, kuru sēklas ievācot, ziedi var nebūt identiski pamatšķirnei (svešapputes augi)
    Atraitnītes (Viola x wittrockiana), kliņģerītes (Calendula), samtenes (Tagetes), neļķes (Dianhus), petūnijas (Petunia x hybrida), rudbekijas (Rudbeckia), salvija (Salvia), cinnija (Zinnia eleagns), kāršroze (Alcea rosea), mārpuķīte (Bellis perennis), čemuru neļķe jeb studentu neļķe (Dianthus barbatus).

  7. nu jā,sēklaudzētajiem tss ir izdevīgi…bet ar ģmo to nevajadzētu salīdzinat.

  8. @. tas, ka f1 hibrīdu sēklas nav genētiski modificētas, bet veidotas attiecīgi apputeksnējot nenozīmē, ka tas ir kas labs. k\a jau rakstā esmu minējis, tās nav paredzētas, lai no to izaudzētiem augiem ievāktu sēklas nākošā gada sējai.. padomā par sekām..

  9. Kā nevar? Krieviem ir vesela lapa ar ĢMO sēklēm. Firma ir Monsanto meitas uzņēmums ar citu nosaukumu (tagad negribu īsti meklēt saites), neesmu pārliecināta, ka Latvijā tādas nav nopērkamas, strīdēties gan negribu.
    Starpcitu, kas attiecas uz F1, 2, kad augi tiek apputeksnēti savā starpā mākslīgi, lai iegūtu kādas īpašības – tāds process ir arī dabā ierasta lieta. Piemēram, tie paši ķirbji savā starpā, ja viņus mākļīgi neizolē, veido jaunus hibrīdus. Nākošreiz tāda sēkla var izaugt un nebūt nemaz līdzīga mātes augam u.t.t. Divi augi – dažādas šķirnes augot blakus var arī savstarpēji apputeksnēties un no sēklām aug kautkas cits.

  10. @Lelle kurš saka, ka nevar? lielākā daļa sēklu “ražotāju” pieder monsanto. varbūt esi pamanījusi, ka sēklas ar vieniem nosaukumiem pārdod dažādi sēklu iepakotāji.. sēklas visticamāk tiek ņemtas no vienādiem avotiem… piemēram spināti matadors, arbūzi sugar baby.. tās pie tam nav tās labākās šķirnes, bet piemēram lielveikalos citu šķirņu šiem augiem nemz nav.. kā kādā sēklu veikalā stāstīja, ka spināti “matadors” ir visprastākā spinātu šķirne un šķiet, ka arbūzu shugar baby varētu būt kas līdzīgs..

    ja uz lauka apputeksnējas divas dažādas ķirbju šķirnes, tas jau nenozīmē, ka nākošajā paaudzē būs f1. ja tā būtu, tad jau visas šķirnes, kuras ceidotas selekcionēšanas veidā sauktu par f1.. šķirņu sajaukšanās selekcionēšanas veidā izveidotajai jaunajai šķirnei katru gadu nesīs līdzīgus rezultātus, bet ar f1 lielākoties pilnīgi ko citu… f1 ražotāji jau arī grib, lai par šīm sēklām cilvēki pat neinteresētos un nedomātu par šādu sēklu tirdzniecibas sekām.. jo labāk lai domā, redz, kādas labas sēklas tagad pieejamas, kādreiz gurķi bija nelietojami, bet tagad mums ir f1! slava f1 gurķiem! es protams pārspīlēju, bet padomāsim par sekām uz kurām ved šāda rīcība (f1 izplatība)…

  11. un kādas ir sekas? nerunājot par tukšu muldēšanu lajiskā veidā?

Comments are closed.