nu esam saskārušies ar reālu piemēru dzīvē, kas cerams būs signāls tautiešiem, vairāk darīt lietas labā un beigt pakļauties iznīcinošiem likumiem!

tālāk pievienoju jāņa puntuļa veidoto materiālu, kurā arī ir iekļauta elgas bražūnes (visdažādāko tomātu šķirņu audzētāja kā arī lielākās tomātu sēklu kolekcijas glabātāja latvijā) vēstule, kura skaidro notikušo.

elga ir apsūdzēta par savu vākto sēklu izplatīšanu (!!!) un apsūdzību izvirzīja valsts augu aizsardzības dienests, kuriem patiesībā būtu tieši jārūpējas par šo sēklu labāku izplatību!

ļoti aicinu neklusēt un atbalstīt elgu ierodoties uz lietas izskatīšanu 27. februārī.

kā arī detalizētāk iepazīties ar situāciju:

_________________________________________________________________________

2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”

“TĀ NOTIEK LATVIJĀ

Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.

Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kas vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde bija uzzinājis kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.

2012. gada 28. janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.

Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.

Akta 12.punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14,30”

* * *

Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi.

Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.

Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.

Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti dariet tos zināmus visiem šajā portālā.

PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā un sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”

Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!

P.s.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām.

Šeit manas (Jāņa Puntuļa) kolekcijas apraksts:

Lejas Puntulēs kultivētie dārzaugi.

Puntules, vēstures avotos pirmoreiz minētas 1638. gadā Zviedru arklu revīzijās. Puntuļu dzimta šajās mājās dzīvo vismaz no 19. gs. sākuma, no uzvārdu došanas laikiem. Pārrāvums šo māju apdzīvotībābija kopš 20. gs. 70. gadiem, kad šeit nomira Kristīne Puntule (dz. Ragže). Pēcnācēji tajā laikā dzīvoja pilsētā, bet Lejas Puntulēs mitinājās sovhoza darbinieki. Mājas tika atgūtas 20. gs. 90. gados. No augļu dārza saglabājusies antonovka un pepiņābele, kas stādītas 20. gs. 40. gados, kā arī plaši sarkano jāņogu krūmi. Blakus meliorācijas nopostītejai Kalna Puntuļu mājvietai savvaļā aug upeņu krūmi no šīs mājvietas dārza.

Jānis Puntulis un Austra Puntule, dz Cīrule kopš 20. gs. 50. gadiem pārcēlās uz dzīvi Smiltenē, Atmodas (kādreiz Pionieru) ielā 19. Šajā mājā, kas celta 20. gs. 40. gados iepriekš dzīvoja Mālderu ģimene. Vīrs šajā ģimenē strādājis par izvadītāju un viss dārzs bijis nostādīts ar puķēm, zirņiem un citiem kultūraugiem, kas tikuši tirgoti. Ābeles stādītas 20. gs. 50. gados. Saglabājies cukurītis, dzidrais, antonovka, un bumbierābele. Dārzeņi Padomju laikā audzēti gan šeit, gan dažādos pašvaldības piešķirtos zemes gabalos Smiltenes apkārtnē.

Mantotās dārzaugu šķirnes.

Cūku pupas. Iespējams pārmantotas no Vecajiem Lejas Puntuļu saimniekiem. Iespējams devusi Treikmane Karlīna, kas dzīvoja Brantu pagasta Kauliņos. Jebkurā gadījumā izcelsme no Smiltenes novada teritorijas. Padomju laikā audzētas Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Kāršu un krūmu pupas. Padomju laikos Austrai Puntulei (dz. Cīrule) kāds cilvēks, visdrīzāk Smiltenietis, varbūt arī Vijciemietis iedeva mazu glāzīti ar kāršu un krūmu pupām. Tās pavairotas un audzētas Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Ķiploki. Līdz 20. gs. 60. gadiem tika kultivēti vasaras ķiploki. Jānis Puntulis (dz. 1930. g.) tos audzēja un nodeva Smiltenes konservēšanas ceham gurķu marinēšanai. Radinieks Cīrulis Eduards kas ķiplokus pieņēma, ieteica pāriet uz ziemas ķiplokiem un iedeva stādāmo materiālu no kombināta krājumiem. Tā arī tika izdarīts un kopš tā laika, sākotnēji Smiltenē un kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs tika audzēti šie ķiploki.

Mārrutki un rabarberi. Rabarberi kādreiz auguši ļoti daudz, gar žogmali un tika nodoti sagādē.Tagad palikuši divi puduri. Arī mārrutki šeit saglabājušies no vecajiem saimniekiem. Rabarberi Lejas Puntulēs audzēti kopš 20. gs. 90. datiem, mārrutki kopš 2010. gada.

Zemie cukurzirņi. Padomju laikā tika nopirkti sēklu veikalā. Audzēti Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Kupicnieki (sārtie kartupeļi) audzēti Lejas Puntulēs jau 1. Latvijas Republikas laikā, taču 20. gs. 90. gados šī šķirne izlaista un pārtraukta audzēt. ~2009. gadu starp baltajiem kartupeļiem atrasti daži eksemplāri, kas pavairoti un atsākti audzēt.

Dzeltenie kartupeļi pārmantoti no Lejas Puntuļu vecajiem saimniekiem. Padomju laikā audzēti Smiltenē. Kopš 20. gs. 90. gadiem Lejas Puntulēs.

Agrie kartupeļi visdrīzāk 20. gs. 90. gados iegādāti Priekuļu selekcijas stacijā. Audzēti Lejas Puntulēs.

Dilles. Padomju laikā nopirktas sēklu veikalā. Audzētas Smiltenē.

Ķirbji. Sēklas iegūtas no kāda Smiltenieša padomju laikā. Turpmāk atsevišķi tiks audzēts sēklu materiāls, kas ievākts ~2000. gadu sākumu un kam ir vismazākais citu ķirbju šķirņu piejaukums.

Iegūtās dārzaugu šķirnes.

Saltupu topinambūri. Ilgus gadus audzēti Smiltenes apkārtnē. Dabūti no Melderes Aijas Smiltenē 20. gs. 90. gados. Kopš tā laika audzēti Saltupu mazdārziņos Smiltenē, kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Smiltenes topinambūri. Ilgus gadus audzēti Smiltenes apkārtnē. Dabūti no vienas Smiltenē dzīvojošas dārzkopes. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Sojas pupiņas. Kopš 20. gs. 90. gadiem audzētas Drustu pagasta Auļukalnā, Jansonu ģimenē. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Pelēkie zirņi. Esot Latvijas šķirne. Kopš 20. gs. 90. gadiem audzēti Drustu pagasta Auļukalnā, Jansonu ģimenē. Kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Ogres sarkanie ģimeņu sīpoli. Audzēti Ogres apkārtnē vismaz 50 gadus. Kopš 2009. gada Drustu apkārtnē, kopš 2010. gada Lejas Puntulēs.

Brantu ģimeņu sīpoli. Audzēti Brantu pagasta Zaķīšu mājās vismaz kopš 20. gs. sākuma. Tās ir divas šķirnes – sarkanie un dzeltenie. 2009.gadā Zaķīšos audzēti pēdējo reizi. Saglabājušies divi sarkanie sīpoli un viens dzeltenais sīpols, kritiskā stāvoklī. Šobrīd atrodas Pūres Dārzkopības pētījumu centrā, cerībā uz veiksmīgu pavairošanu.

Mēlene. Audzēta Jaunpiebalgas audējas Alise Robežnieces dārzā un izmantots auduma krāsošanai zilā krāsā. Kopš 1988. gada kultivēta Madonas novada Mētrienas pagasta Brīzniekos, Baibas Dumpes dārzā. Kopš 2010. gada audzēta Brantu pag. Lejas Puntulēs.

nu ir pienācis laiks ķirbjveidīgo augu “liellekcijai”!
filmēta tā laikam netiks, bet, ja ir iespēja un interesē ķirbju, arbūzu, meloņu, pepino un vēl kaudzīti eksotisko augu audzēšanu, ļoti iesaku to apmeklēt. lekcijas vadītājas ir ļoti pieredzējušas šo augu audzēšanā, un vēlās šajās zināšanās dalīties ar jums!

lekcijā uzzināsiet:

kā sagatavot sēklas diedzēšanai;
stādu audzēšana un stādīšana;
pieredze ķirbju stādu audzēšanā;
kā pareizi aprūpēt ķirbju stādus augšanas periodā;
augu mijiedarbība siltumnīcās un uz lauka;
ķirbju lietošana uzturā un dziedniecībā.
ķirbju (150 šķirnes), paprikas sēklu piedāvājums.

lektori – kluba “tomāts” biedri:

sarma žarčinska,
elga bražūne,
inta lielbārde,
valentīna kuzņecova,
maija liepa.

datums: 25.02.2012
laiks: 10.00-13.00
norises vieta: rīga, akadēmijas laukums 1 (zinātņu akadēmija), 4. stāvs, 309. auditorija.
maksa par lekciju: pret ziedojumiem ar vēlamo ziedojuma summu: 2Ls

tiek meklēts cilvēks produktu izplatīšanai, tadēļ, lai atbalstītu, piedāvāju ievietot par to informāciju savadak.lv

________________________________________________________________________

SIA PRASME aicina darbā klientu konsultantu(-i) jaunu produktu piedāvāšanai tirgū un tirgošanai dažādās tirdzniecības vietās visā Latvijā.
Ar mūsu produktiem vari iepazīties šeit http://www.prasme.lv
Ja esi veselīga dzīvesveida atbalstītājs, esi labestīgs, patiess pret sevi un citiem, vēlies mācīties, attīstīties, ieklausīties un saprast pircēju vēlmes, Tev ir labas krievu valodas zināšanas un Tev ir saistoši mūsu produkti un idejas, labprāt saņemsim Tavu pieteikuma vēstuli ar sadarbības piedāvājumu e-pastā: sadarbiba (at) prasme.lv

dokumentālajā filmā tiek konstatēti fakti kā arī tiek piedāvāti reāli risinājumi, kuri tiek ieviesti dzīvē kā “laimes ekonomika”.

tālu no vecajām varas institūcijām, cilvēki sāk veidot pavisam savādāku nākotni…

oriģinālnosaukums – economy of happiness.
valoda: angļu.

tālākām dienām var taisīt dažādas kombinācijas un pēc šādas metodes vai savādākām, taisīt dažādas variācijas ar sastāvdaļām, dāzreņiem, augļiem, garšvielām..

1. diena

no rīta atsevišķos traukos iemērc nepilnu krūzīti nelobītu lēcu via zaļās ķīnas pupiņas (lēcas un pupiņas var nopirkt centrāltirgus sakņu paviljonā, ap 2.5ks/kg) un 2 nepilnas krūzes zaļos griķus, kurus var nopirkt ekoveikalos ap 1.8ls/kg

no rīta
daži āboli

pusdienās
salāti -
gurķis, tomāti, sarīvēts kolrābis, pārlietas ar linsēklu eļļu un piebērts nedaudz sāls.

nolej ūdeni no iemērktajiem griķiem un caur site toss labia noskalo, lai noskalotos daļa griķu gļotas

pēcpusdienā
kādi rieksti via sēklas (lobītās saulespuļu via ķirbju sēklas, zemes rieksti (skates, lai ir brūnās miziņas nevis baltie), lazed rieksti, madeles, utml.)

vakarā
spināti un pētersīļi sablenderēti ar apelsīniem un banāniem

nolej ūdeni no iemērktajiem pākšaugiem un noskalo zaļos griķus

2. diena

no rīta nolej ūdeni no iemērktajiem pākšaugiem un noskalo zaļos griķus

no rīta
gabaliņos sagriezti banāni ar meloni

pusdienās
avocado un tomātu biezzupa: ieliec pārgriez avocado, izņem sēklu un ar karoti izlobi mīskumu, lice blenderī un piegriez vēl 3 tomātus, sīpolu un ja vēlme, arī ķiploku. pieber sāli pēc garšas, nedaudz ūdeni un sablenderē.

pēcpusdienā
lobītās saulespuķu sēklas ar rozīnēm

vakariņās
sagiez šķēlītēs šampinjonus, pierīvē sīpolu, pielej linsēklu eļū, pievieno nedaudz ūdeni un sāli. papildus var piegriezt gurķi ar dillēm vai pētersīļiem

noskalo iemērktos pākšaugus un griķus

3. diena

no rīta noskalo iemērktos pākšaugus

no rīta
labi noskalo zaļos griķus un pusi no time saliec blenderī, ieliec ēdamkaroti medus un kanēli un, ja ir vēlēšanās, arī banānu un sabenderē

sagriez šķēlīt ēs ābolu un pārlej ar griķu putriņu.

pusdienās
ķīnas pupiņām vai lēcām pierīvē pus sīpolu, pievieno karriju, sāli un linsēklu eļļu.

pēcpusdienā
kaņepju sēklas (nopērkamas centrāltirgū sakņu pavijonā, prasi lai ir latviešu, 6ls/kg), pavisam nedaudz ūdens un medus pēc garšas.

vakariņās
svaigi spiesta burkānu sula

dažos vārdos par cigarešu sastāvu: pa lielam tas ir papīrs, kurš piesūcināts ar dažiem simtiem indīgu vielu.

ne reizi vien dzirdēti apgalvojumi kā piemēram – vectēvs līdz sirmam vecumam smēķēja un viss bija kārtībā.. bet tā taču bija cita tabaka…

iesaku izlasīt arī rakstu, kurā dalos pieredzē, kā ar grāmatas palīdzību atmetu smēķēšanu
raksta bigās ir arī saite uz lejuplādējamu grāmatu latviešu valodā, kura saucas – kā viegli atmest smēķēšanu

ja smēķē, bet nespēj no šīs atkarības izkļūt, jo negribi izlasīt grāmatu, labāk audzē savu tabaku! tabakas sēklas sēklu paciuņās pat lielveikalos mēdz pavasaros pārdot! izaudzēt to sarežģīti nav un, ja nav nekādu audzēšanas iemaņu vai vietas, kur to darīt, paprasi kaut vai kādam tuvākam cilvēkam, kuram ir šāda iespēja, lai pamāca, vai izaudzē dažus stādus izaudzē. tabakas audzēšana taču vēl nav aizliegta

un ieguvums būs liels, jo rēķinot, cik izmaksā cigaretes, piemēram paciņa dienā vidēji dārgām cigaretēm mēnesī izmaksā ~60ls un gadā tie ir 720ls!! un ja vēl ierēķina veselību.. nesaku, ka tas ir ļoti veselīgi smēķēt jelkādu tabaku, bet dabīgā tabaka pilnīgi iun noteikti ir daudzkārt mazkaitīgāka nekā ar indi piesūcinātais papīrs.

ja salīdzinam cenas – 720ls gadā, ko sastāda cigarešu paciņa dienā gada patēriņš cigaretēs ar pašaudzēto tabaku.. sēklas var nopirkt piemēram pa 30 santīmiem, bet par audzēšanu jāmaksā nekā nav. sanāk, ka pašaudzēta tabaka izmaksā 240 reizes lētāk

un pie filmas.. filma krievu valodā un saucas “7.62 kalibra upuri”

kādas pamatskolas skolas, pagalmā, kāda no latvijas lielākajām bankām uzstādīja basketbola grozu uz tā uzzīmējot lielu šīs bankas logotipu. itkā jau skaisti, bērniem nu ir basketbola grozss, bet kas tad ir tas ko banka prasa pertī.. banka veido sev lojālos nākotnes lietotājus. sākot jau bērnības, jo, kad bērni paaugsies un tiem iespējams būs jāizvēlās banka kādu lietot, lielākā daļa visticamāk izvēlēsies to banku, kuras vārds ir uz basketbola grozu, kuru diendienā būs redzējuši uz to tēmējot ar basketbola bumbu. tā ir viena no prāta skalošanas metodēm. protmas arī vecāku un skolotāju lojalitāte.

par metodēm kā notiek prāta manipulācijas iesaku izlasīt eldona teilora grāmatu “prāta programmēšana. no prāta skalošanas līdz pašpalīdzībai”, kura pieejama latviešu valodā un nopērkama piemēram šeit

jāatzīst, ka dažas metodes, kuras izmanto prāta programmēšanā ir diezgan šokējošas.. bet no tā nevajag izvairīties bet uzzināt, jo arī tas noņem dažus rāmjus..

kad tas ir uzzināts, parādās daudz vairāk.. apzināti var ieraudzīt piemēram kā notiek manipulācijas caur reklāmām. bieži tajās tiek izmantotas prastas, bet ne tik vienkārši ar apziņu ieraugāmas metodes, bet zemapziņa neguļ..

šeit ir noklausāma grāmatas “prāta programmēšana” autora eldona teilira intervija.

Mazdārziņi ir neatņemama Rīgas sastāvdaļa jau kopš 20. gs. sākuma, kas daudziem rīdziniekiem ir devusi atspaidu grūtos brīžos. Tā ir vieta, kur rīdzinieki var aizbēgt no pilsētas stresa. Daudzi cilvēki savos mazdārziņos ir ielikuši visu dzīvi un tie ir kļuvuši par neatņemamu viņu personības daļu. Pēdējo gadu tendences rāda, ka arvien vairāk jaunu cilvēku arī vēlas iekopt savus mazdārziņus. 


Šā brīža ekonomiski nedrošajā situācijā mazdārziņu loma kļūst arvien nozīmīgāka. Taču tie dod ne tikai sociālu un ekonomisku, bet arī būtisku vidi uzlabojošu ieguldījumu Rīgas un rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanā. Mazdārziņi ir neatsverams skābekļa avots piesārņotajā Rīgā.

Diemžēl Rīgas domes attieksme pret šiem dārziem ir, maigi izsakoties, nevērīga. Gigantomāniski apbūves plāni mazdārziņu saimniekus uztur pastāvīgā neziņā par rītdienu. Arī nespēja nosargāt savu izaudzēto pret zagļiem neveicina mazdārziņu attīstību. Šo apstākļu rezultātā mazdārziņi nereti kļūst par degradētām, nepievilcīgām teritorijām. Tomēr tas nevar būt par iemeslu šo dārzu likvidēšanai. Tā vietā daudz lietderīgāk būtu sakārtot mazdārziņu infrastruktūru un nostiprināt to statusu pilsētas plānojumā.


Pasākumu rīko Ikšķiles Pārmaiņu iniciatīva, Vides Aizsardzības klubs, Latvijas Etnokultūras centrs, Dārzkopības entuziastu klubs „Tomāts” un Rīgas mazdārziņu kooperatīvi.


Pasākuma plāns:


17.00 – 18.50 filmas How Cuba Survived Peak Oil (Kā Kuba pārvarēja naftas krīzi) prezentācija. (Ja netiekat uz filmas prezentāciju, to var atrast šeit)


18.00 – 19.20 Artūra Poļa un Kaspara Strazdiņa prezentācija par permakultūru.


19.30 Dārzkopības entuziastu kluba „Tomāts” vadītājas, mazdārziņu kooperatīvu vadītāju un citu aktīvistu uzstāšanās, diskusijas par Rīgas mazdārziņu nākotni un turpmāko sadarbību.

Ieeja par ziedojumiem telpu īres segšanai. Vēlamā summa 0,5 – 1 Ls.

P.s. Ja vēlies atnest groziņu, vēlams nest ko veselīgu (augļus, ābolus, dažādus ekoproduktus u.t.t.), nevis cepumus, konfektes u.c. neveselīgas lietas.