ģeodēziskā kupola siltumnīca – procesā

ģeodēziskā kupola siltumnīca - procesā

ķēros pie siltumnīcas.. šis ir ekonomiskais variants. izmaksas zem 35ls.

izmaksas sastāda:
plēve
linu audums
skavas

konstrukcijas kokmateriāls iegūts griežot kaudzēm saaugušos kārklus un savienojuma vietas izgatavotas no vietējās apses.

savienojuma vietas veidoju sazāģējot apses baļķīti “šķēlītēs” iezīmējot uz tā piecstūri vai sešstūri (kā nu kurā savienojumā) un ar cirvi apcērtu šķautnes.

mietus sagatavoju uzmeklējot, cik nu tas ir iespējams, taisnākos kārklu mietus resnumā no 3.5-6cm. kad kāda kaudzīte nogriezta, uzreiz nomizoju, kamēr nav apžuvis un lieku, vismaz uz dažām dienām apžāvēties. salieku kaudzi tā, lai mieti neguļ uz zemes un ir spraugas, caur kurām skriet vējam (kā redzms fotogrāfijā)

lielākā daļa konstrukcijas jau ir uztaisīta. izmantoju pagājušajā gadā grieztos un mizotos kārklus. tā kā ar tiem nepietika, sagatavoju vēl kaudzīti.

arī māju būvēšu pēc līdzīga principa kupola konstrukciju taisot no kārklu mietime, tādēļ ari bildē redzami vairāk svaigie kārklu mieti nekā siltumnīcai nepieciešams..

ģeodēziskā kupola konstrukcija sastāv no:

35 A mietiem garumā 1.17m
30 B mietiem garumā 1.33m
20 sešstūru savienojumiem
6 piecstūru savienojumiem

mietu leņķis savienojumu vietās ~73 grādi

siltumnīcas diametrs ir 4.3m (rādiuss 2.15m) un platība ~15 kvadrātmetri
nepieciešamais plēves daudzums ~50 kvadrātmetri

mietu garuma parametrus var iegūt no ģeodēzisko kupolu kalkulatora rakstā ir norādīta arī salikšanas shēma

pavisam perfekts būtu variants no koka brusām un polikarbonāta, bet tādam projektam jau ir cits budžets 🙂 izmaksas varētu būt ap 500ls

lai bildes runā 🙂

12 thoughts on “ģeodēziskā kupola siltumnīca – procesā”

  1. tik pabeidz soreiz sito , toreiz to smilshu majinju neuztaisiji lidz galam laikam ne?

  2. man ir radies vēl viens jautajums- kā tu plāno siltumnīcu apvilkt ar plēvi? Vai katru sektoru atsevišķi vai visu siltumnīcu ar vienu plēves gabalu?

  3. @sekotaja plēvi padomā likt katram piecstūrim vienu gabalu pēves un pēc tam aizpildot atlikušos trīsstūrīšus, kuri ir starp piecstūriem.

    plēvi stiprināšu ar skavām kā “līstes” izmantojot kārklu mizu

  4. Prieks redzēt! Tiešām, “bildes runā” 🙂
    Paldies {sekotaja 01.05.2011} par jautājumu. Jo arī es biju iedomājies ka siltumnīca tiks apvilkta
    ar vienu lielu plēves gabalu…
    Priecē paredzētās izmaksas! Tiešām lēti. Un 15 kv/m manuprāt ir pietiekama platība siltumnīcai.

    P.S. Variants no koka brusām un polikarbonāta iekļaujas apmēram 250-270Ls robežās.
    Kā pozitīvais šajā gadījumā būtu kalpošanas laiks. Aptuveni 10 -12 gadi.

    Veiksmi darbos!

  5. Thermal Insulation (U-Factor & R-Factor), atšķirība ir ļoti minimāla.
    Vairāk šeit: http://www.co-excorp.com/hortintro.html
    U faktors ir siltuma caurlaidība materiālā.
    R faktors ir materiāla termiskā pretestība.
    Un siltumnīcai Latvijas apstākļos pilnīgi piemērots būtu arī vienkameras polikarbonāts.
    Turpretīm dzīvojamo telpu izbūvē, noteikti jāizmanto vairāk kameru (2-5) materiāls.

    No “zaļās puses” skatoties, gan polietilēna plēve, gan polikarbonāts nemaz nav videi tik draudzīgs materiāls, tomēr izvēloties krietni dārgāko (polikarbonātu), sanāks zaļāk ! nekā katru pavasari, pielabojot, vai pilnībā atjaunojot sniega vai vēja uzplēsto plēvi…

  6. @Architekts ahā, nu feini! kautkā šaubījos par to plānāko polikarbonāta variantu 🙂

    jāskatās kā plēve turēsies pa ziemu.. vajadzētu būt labākiem rezul’tatiem nekā kantainajām siltumnīcām, jo mazāk vietas, kur vējam aizķert un sniegs no augšas slīdēs uz sāniem. vienīgais gan trīsstūros var veidoties ieplakas, jo plēve ir elastīga..

Comments are closed.