žurnāls mazdārziņš: savādākas dzīvošanas māksla.. kādēļ un kā es pārvācos no pilsētas uz dzīvi laukos..

sākot ar žurnāla “mazdārziņš” 2012. gada februāra numuru uzsāku rakstu sēriju “savādākas dzīvošanas māksla..”

rīgā biju jau nodzīvojis pus mūžu, t.i. 13 gadus, kad pieņēmu lēmumu pārvākties uz tēva mantoto zemi jumpravā.

pilsētā biju iedzīvojies tik ļoti, ka nevarēju pat iztēloties, kā tas būtu dzīvot laukos, tas šķita pilnīgi ne priekš manis, gan vide gan lauku darbi, piemēram dārza kopšana, mājas būvēšana utml.. patika pilsēta, jo biju pie tās ļoti pielāgojies. kad pa retam izbraucu uz īstiem laukiem, lielākoties tas bija ciemos pie vecmammas, reizēm pat sāpēja galva. galvas sāpes iespējams radās no tā, ka tik reti tiekot svaigā gaisā, ķermenī sākās detoksikācija, jeb ķermeņa tīrīšanās.. bet pirms 3 gadiem sākās ļoti straujš pagrieziens dzīves līnijā..

iemesls nebija viens, tas bija iemeslu kopums, kuri viens otru papildināja.

sevis, sistēmas un visuma likumu izzināšana

laikā, kad vēl dzīvoju rīgā, jau apmēram sešus gadus biju aizrāvies ar dažādu sevis izzināšanas literatūru un kursiem. biju meklējumos, jo jau kopš bērnības bija bijuši dažādi novērojumi un pastiprināta interese par sabiedrībā ne tām runātākajām lietām, kā piemēram astrālā un garu pasaule.

uzzināju par tādu metožu kopumu kā NPL, kas atšifrējumā nozīmē neirolingvistisko programmēšanu, un sāku apmeklēt NLP centrā pasniegtos iesācēju kursus. bija ļoti interesanti un galvenais vērtīgi, jo radās daudz lielāka sapratne par iekšējo pasauli, meditāciju, un tas ļāva labāk paskatīties uz lietām no malas. sāku saskatīt programmas, kuras mūs vada un apzināti tās mainīt. šīs programmas pārsvarā ir veidojuši masu mēdiji, mūsu vecāki, skolotāji, draugi un visa pārējā sabiedrība mums apkārt. bieži tās izplatās kā vīrusi, kurus vienīgi cilvēks nodod citam cilvēkam un, ja mums nav aizsardzības pret to, mēs iekrītam to slazdā, bet tas nebūt nenozīmē, ka no tā nevarētu izkļūt, bet tā jau ir mūsu izvēle, un cik šīs programmas mūsos dziļi ir iesēdušās.. NLP var izmantot arī cilvēku apziņas manipulācijai, bet tāds nebija mans mērķis. apguvu tikai NLP pamatus tajā dziļāk neejot.

viens no spēcīgu programmu kopuma piemēriem:

masu mēdiji, mūsu tuvie cilvēki un sabiedrība mums apkārt un sistēma kopumā, jau no jaunām bērnības dienām mūs ir programmējusi, ka jāizvēlas specialitāte, jāzin, par ko gribi kļūt, jāizmācās par ko gribi kļūt, lai pelnītu naudu, un jāiet un jāstrādā vai līdzībās runājot, jākļūst par sistēmas zobratiņu. tev nav jāsaprot citas lietas, vienkārši labi jāpilda savus pienākumus. un šo programmu aizsardzība darbojas tā, lai no tās būtu grūti izrauties, jo, ja neizvēlēsies savu amatu, neiesi strādāt un pelnīt naudu, tad tev nebūs ko ēst, tu kļūsi par bezpajumtnieku, jo nevarēsi samaksāt dzīvokļa īri un beigu beigās bada nāvē nomirsi.. cilvēkiem taču par to pat bail iedomāties, tādēļ tie visas sabiedrības stimulēti skrien, meklē, kura zobratiņa vietu ieņemt un izdzīvot..

tādēļ cilvēki nemaz neiepazīst, jo brīvība caur šīm programmām tiek pārtaisīta par viltus brīvību. ja būsi paklausīgs un labi pildīsi savus pienākumus esot par zobratiņu, tu kļūsi brīvs, jo tev būs pietiekoši daudz naudas, lai pats varētu izvēlēties ko ar to darīt un caur šo viltus brīvību cilvēks tiek iedzīts patērētāju kultā – piecas dienas nedēļā strādā savā izvēlētajā specialitātē, bet sestdienās svētdienās ir “šopings” un izklaides, kur tiek iztērēta atlikusī sapelnītā nauda, jeb līdzībās runājot tā tiek atlieta atpakaļ lielajā sistēmas katlā. un tā cilvēks kļūst par vāveri ritenī..

gāju cauri dažādām mācībām, piemēram simaronam un transērfingam, klausījos dažādu ārzemju pasniedzēju programmas, kas lielā mērā bija saistītas ar dažādām veiksmes tehnikām, kā uzstādīt mērķus, kā sasniegt mērķus. skatījos dažādas uz attīstību vērstas filmas un mēģināju likt kopā lielo bildi – mozaīku

bailes no nezināmā

ejot cauri dažādām veiksmes tehnikām, kamēr vēl nebiju ķēries pie sistēmas pētīšanas, izjutu no tā bailes. tā bija vēl viena programma, kura bija aizķērusies neizprasta.. baidījos, ka uzzināšu lietas, kuras neļaus vairs tālāk normāli dzīvot, zināju, ka uzzināto vairs neaizmiršišu, baidījos kļūt par “autsaideri”, neviena nesaprasto.. bet pēc kādas garākas sarunas ar vienu labu draudzeni pieņēmu lēmumu iet tālāk. sajutu, ka tas ir tas, kas šobrīd man ir vajadzīgs. uzzināt..

kā vēlāk izrādījās, nebija nemaz tik traki, jo katra jaunā uzzinātā informācija, kura pirmajā brīdī šķiet negatīva, jo atklāj piemēram kā masveidā manipulē ar cilvēku prātiem, padarīja tikai priecīgāku, jo to zinot es to apzinos un varu tajā nepiedalīties un varu par to informēt citus. arī viens savos atklājumos nepaliku, jo nepārtraukti iepazīstu domājošus cilvēkus, kuri ir izvēlējušies līdzīgu attīstības ceļu.

dzīvā barība

lielāko daļu mūža mani bija mocījušas ādas problēmas. seja un mugura bija sarētota ar slimību, kuru sauc par akni. nepārtraukti veidojās augoņi un pumpas. sāpēja gan fiziski gan emocionāli.
šai problēmai jau ilgi biju meklējis izeju. gāju pie dermatologa, kurš izrakstīja smērītes. kaut kāds efekts bija, bet tikai uz to brīdi kamēr smēres tiek lietotas. ja tā turpinātu, joprojām tās lietotu un būtu jālieto visu mūžu, pie tam tas neaizvāca augoņus, bet tikai samazināja to skaitu.. dermatologa pakalpojumus atmetu un raku tālāk, apmeklēju pāris cilvēkus, kas darbojas ar enerģijām, gāju uz diagnostikām, lietoju vitamīnus, uztura bagātinātājus, nekas nedeva cerēto rezultātu, meklējot risinājumus nokļuvu līdz akupunktūras terapeitam, kurš teica: “tev ir 27 gadi, jēzus vecums, tev priekšā ir pozitīvas pārmaiņas, tu esi skaists un spēcīgs, tev viss būs ļoti labi. tas neskanēja tukši, manī bija lielas cerības, laikam intuitīvi jutu, ka sagaida lielas pozitīvas pārmaiņas.
uz akupunktūru gāju apmēram reizi nedēļā, terapeits stāstīja ko vajadzētu ēst un ko nevajadzētu. viņš ļoti uzsvēra, lai daudz uzturā lietotu dzīvu barību, tai skaitā daudz zaļumus. tikai toreiz tā īsti iepazinos, kas ir šis gaiši skanošais jēdziens. gaļas lietošanu viņš neuzskatīja par obligātu, bet ļāva pašam izvēlēties kā šķiet labāk, bet vismaz reizi nedēļā ieteica ēst zivi. teica, ka vajadzētu izvairīties no e-vielām.

tā arī darīju, gāju uz veikalu un pētīju, kas no kā sastāv. konstatēju, ka veikalā nemaz nav nav daudz nopērkamu lietu, kuras nesaturētu e-vielas.. pat reti, kura maize bija bez e-vielām.. sāku vairāk iepirkties tirgū. varētu pat teikt, ka iemīlēju tirgu. tas pie tam bija pavasaris, tā bija jaunu atklājumu burvība, kuru kā jaudīgs pastiprinātājs pastiprināja pavasara siltais gaiss un saule.

pamazam sāku boikotēt veikalu, sāku ieraudzīt cik lietas darbojas ačgārni, vērstas pret cilvķu, ka mūs būtībā indē.
pēc neilga laika aizdomājos, ka ēdot gaļu, pasūtu dzīvnieka slepkavību, bet ja būtu jānogalina dzīvnieku, es to nespētu, tādēļ atteicos no gaļas lietošanas. pētot veģetārismu, lasot veģetāriešu forumos uzzināju par jēdzienu svaigēšana (tulkojums no vārda raw food). lasot kāda ir svaigēdāju ēdienkarte, tas šķita pilnīgi ekstrēmi pārtikt tikai no šādas barības. “nav tas priekš manis”, nodomāju..

pagāja pāris mēneši veģetārismā, bet tas kaut kā šķita par maz. jau tik ātri pie tā biju pieradis, ka prasījās pēc kaut kā kontrastaināka, radikālāka.. jo bija sajūta, ka var vēl vairāk.. strauji domas par svaigēšanu kļuva no ekstrēmām uz ko ļoti interesantu, galvenokārt tādēļ, ka šī lieta vārdā svaigēšana, lasot citu cilvēku pieredzi, solīja domu tīrību, veselu un mirdzošu ādu, viegluma sajūtu un daudzus citu labumus. bija sajūta, ka jā, tā ir īstā lieta, tas izārstēs manu ādu!!! biju par to pilnīgi pārliecināts! piezvanīju akupunktūras terapeitam un pateicu, ka akupunktūra man vairs nav nepieciešama, jo turpmāk lietošu tikai dzīvo barību un tas man nodrošinās veselību. terapeits novēlēja veiksmi un biju pavisam tuvu svaigēšanas ceļa sājumam.

lai vairāk zinātu, kas un kā un kāpēc būtu jādara, lasīju daudzu cilvēku pieredzi, skatījos filmas par svaigēšanas tēmu un gatavojos pārejai. apēdu savu pēdējo piena saldējumu, jo atteicos arī no piena un olām, un 2009. gada vasaras nogalē kļuvu par svaigēdāju.

pirmās 3 dienas notika organisma detoksikācija, sāpēja galva, lēnīgums, grūti koncentrēties.. izrādījās, ka organisms sāk attīrīšanos ļoti ātri. jau pirmās dienas vakarā. tas laikam ir saistīts ar lēmumu, es pateicu, ka pāreju uz svaigēšanu un organisms uzklausīja. lasot citu cilvēku pieredzi uzzināju, ka tā notiek lielākajai daļai cilvēku, kuri pāriet uz svaigēšanu strauji, jo asinīs pastptināti ieplūst toksīni, kuri tiek no organisma izvadīti.

svaigēšana tiešām deva cerētos rezultātus. lielais enerģijas pieplūdums, zuda miegainība, miglainais prāts kļuva dzidrs, nāca daudzas radošas domas un āda sāka atjaunoties pilnīgi no iekšpuses. jau otrajā mēnesī rētas sāka izlīdzināties. daži cilvēki ar, kuriem ikdienā kontaktējos pat sāka izrādīt interesi par svaigēšanu redzot straujās pozitīvās pārvērtības.

dalīšanās ar citiem

piedzīvojot un uzzinot dažādas interesantas lietas, gribēju dalīties ar citiem, jo tā, apkārtējā pasaules daļa kļūst vēl skaistāka, cilvēki laimīgāki un dzīvojamā vide draudzīgāka gan man, gan maniem tuvajiem cilvēkiem, domubiedriem, draugiem, nākotnes draugiem un draugu draugiem. veidojās ķēdes reakcija, kas beigu beigās pataisa pasauli skaistāku, jeb kā man patīk teikt – pasaule kļūst par ziedošu dārzu.

biju jau nolēmis par pārvākšanos uz laukiem un, lai dalītos par šo procesu pieredzē, internetā uztaisīju blogu, kura nosaukumam bija spontāna ideja – var arī savādāk – ar mājaslapas adresi – www.savadak.lv, kurā aprakstīju (un joprojām rakstu) dažādus eksperimentus un pārdomas, jo tā kā vēl bija vēls rudens, kad biju pieņēmis lēmumu par pārvākšanos, bija jāsagaida pavasaris, kas bija labs laiks, lai sagatavotos gan resursu ziņā gan materiāli gan informatīvi.

lēmums par pārvākšanos uz laukiem

jau kādu laiciņu esot svaigēdājam, parādījās vēlme barību audzēt pašam, tādā veidā nodrošinot ne tikai veselīgu pārtiku, bet arī samazināt atkarību no veikaliem. Visreālākais scenārijs šķita savas vides iekopšana kādā no vēl nezināmām lauku teritorijām. tas bija svarīgs solis ceļā uz daudz lielāku brīvību no sistēmas.

pēc veiksmes mācībām, kuras biju apguvis, notika tā kā bija jānotiek – pēc šī lēmuma pieņemšanas saņēmu dažus piedāvājumus par iespējamām vietām dzīvei laukos. ar māju, bez mājas, utml.. bet tad vienu dienu ciemojoties pie mammas, mamma izteica domu, ka ir jau arī tēva mantojumā atstātie 17 hekrāri jumpravā! aizaugusi pļava. šī vieta šķita vis simpātiskā, jo mērķis bija apgūt visu no nulles. sākot ar pļavu, lai iemācītos uzcelt māju, iekopt dārzu, radīt dzīvojamo vidi.. un šī aizaugusī pļava jumpravā to spēja nodrošināt..

9 responses to “žurnāls mazdārziņš: savādākas dzīvošanas māksla.. kādēļ un kā es pārvācos no pilsētas uz dzīvi laukos..”

  1. Zane says:

    Ar pacietību gaidīšu turpinājumu.. ļĻoti ļoti interesanti…:)

    Paldies..

  2. ligijabr says:

    Man patika.

  3. 8th*day*adventist says:

    Paldies par rakstu!

  4. pixie says:

    Tu esi brīnišķīgs iedvesmas avots! Paldies Tev, ka Tu dalies sava ceļa gājumā ar citiem.. Tiem, kas uz sliekšņa, lai tas kalpo par pagrūdienu.

  5. am. says:

    Paldies par rakstu, gaidīsim vēl.

    Jautājums – vai ir kāda konkrēta, uzticama vieta, kur smēlies zinības par dārzeņu sēšanu,kopšanu,audzēšanu? Vecmāmiņu vairs nav, daudzu zināšanu trūkst un internets ir internets. Tāpat nesaprotam kur gādāt labas, tīras sēklas plašā klāstā? Ja gadījumā vari līdzēt šajos jautājumos, būsim pateicīgi.

  6. @am. izlasi grāmatu – “zaļojošs dārzs” un, ja sanāk arī “kosmoss dārzā”.

    aizej uz dārznieku entuziastu klubu “tomāts” nēģu ielā 3, (tirdzniecības pasaule “Ruta”), 4. stāvā, tur ir pieejamas ļoti daudz latvijā audzētu sēklu. galvenokārt tomātu, ķirbju, arbūzu un meloņu, bet ir pieejamas arī dažādas citas sēklas.

    pirms došanās sazvanies ar valentīnu – 26829251, lai noskaidrotu vai kāds būs uz vietas.

    tomātā varēsi arī aprunāties par attiecīgo augu audzēšanu un zemes sagatavošanu ar bioloģiskām metodēm.

    papēti permakultūru, tajā ir ļoti daudz vērtīga. tā ir ļoti liela un plašā mācība.

  7. am. says:

    Kaspar, liels paldies par info, noteikti zvanīsim un dosimies turp! Mums interesē arī garšaugu sēklas, ceru būs vai ieteiks kādus labus avotus. 🙂 Atradu arī, ka Dārzu Biedrība piedāvā ļoti interesantas, noderīgas lekcijas!

  8. Lelde says:

    Ļoti iedvesmojoši, Kaspar! Kā Jums gāja tālāk? Pārvācāties uz pļavu Jumpravā? Nē, nopietni! Kā viss notika? Man jautājums – vai svaigēšana nemazina to enerģiju, kas vajadzīga, teiksim ,zemes darbiem, fiziskam darbam? Sevišķi, pavasarī… Lai Jums noteikti veicas! Latviešiem jāturās pie zemes un, Dievs sargi, to pārdot ārzemniekiem!

  9. @Lelde paldies! turpinājumu ielikšu pavisam drīz!