kā sēt kaņepes..?

kaņepju lauks

esmu meklējumos.. kā audzēt kaņepes 1000kvm laukā (rupji rēķinot tās varētu būt 2000 kaņepes):

1. neizmantojot “smago tehniku”
2. apstrādāt zemi un iesēt kaņepes ar maksimāli mazu piepūli (vairāk kā 20 gadus neaiztikta pļava)
3. iesēt ar rokām pilnvērtīgi izmatojot teritoriju un ar maksimāli maziem sēklu zudumiem (ja sēts par biežu, daudzas sēklas aiziet bojā)

un lai beigās kaut kas arī izaug.. 🙂

kaņepes gan it kā ir izturīgs augs..

aisbergs.lv ir ļoti vērtīgs raksts – paši audzējam sev pārtiku – tur arī ir labi apstāstīts kā audzēt kaņepes, bet doma ir to novienkāršot vēl pamatīgāk, bez arkla un ecēšanas..

šobrīdējās idejas

šobrīd vienkāršākais variants šķiet nopļaut iepriekšējā gada zāli, novākt no lauka, un jaunajā zaļajā zālītē ar saujām metot sasēt kaņepju sēklas (pagaidām gan nav ne jausmas kā vis efektīvāk to darīt)

bet vai pēc šādas metodes šīs sēklas spēs aizlaist savas saknes līdz zemei un vai to saknes spēs tikt cauri daudzus gadus veidotai zāles sakņu struktūrai?

vēl būtu variants starp velēnām iedzīt zemē gropīti un samest tajā sēklas.. tur gan piepūle sanāk paliela, jo apjoms ir salīdzinoši liels.

kaņepes plānoju izmantot priekš sēklām (ēšanai un nākošā gada sējai) un kurināmā.

varbūt jums ir kādas idejas?
un varbūt arī pieredze ar metodēm neapstrādājot zemi?

15 thoughts on “kā sēt kaņepes..?”

  1. @Juris rakstā es šo saiti arī esmu norādījis. tur ir ļoti vērīgi ieteikumi, bet te ir runa par zemes apstrādi un sēšanu ar maksimāli mazu piepūli.

    rakstā ir norādītas metodes ar rakšanu, aršanu, ecēšanu.. bet ir pārliecība, ka to var pamatīgi novienkāršot, tikai jāatrod efektīvākā metode.

  2. Ja jau caur betonu izaug saknes, tad velēna tāds sīkums vien būs. Problēma ir tāda, ka izberot uz lauka, tās apēdīs putni un dīgsti var izkalst. Abas problēmas var mēģināt atrisināt pārklājot sējumu ar salmiem ne visai biezā kārtā.

  3. Balstoties tikai uz nupat izlasīto teoriju – nopļauto zāli labāk nevis novākt no lauka, bet atstāt kā mulču starp iesētajām kaņepēm – mēslos, pieturēs mitrumu, apgrūtinās zālei augt.

    Iespējams, ka izdzīt vadziņas, ar to pašu palkangriezi, būs vislabākais variants. Darbs jau it kā ir, bet iespējams, ka rezultāts garantētāks?? Un gala beigās – ja nepaspēj sagatavot zemi – var jau daļu vienādi un daļu otrādi – būs eksperiments 🙂

  4. @Marinanna jā, šķiet, ka būs jādara tā – uzreiz trīs varianti –

    1. ar plakangriezi izdzītas vadziņas (vai visdrīzāk begrītes)
    2. ar puļķīti izdurts zemē 2cm dziļš caurums un iemesta sēkla
    3. samestas sēklas zālē

    līdz nākošajam jaunajam mēnesim jāpaspēj visu sadarīt..

    doma arī izmēģināt divas dažādas kaņepju sēklu šķirnes (cerams, ka tās ir dažādas šķirnes) – no iecavnieka un burtniekiem.

  5. tew nu gan ir slinkums wisu laiku meklē kā mazāk piepūlēties!!! tas naw labi……

  6. @edgars tas gluži nav slinkums. daudzas lietas ir pārspīlēti sarežģītas, tādēļ jāatrod tas vienkāršākais veids ar tik pat labu ja ne pat labāku rezultātu. arī dabā tā notiek – straume plūst pa vismazākās piepūles ceļu..

  7. http://kurdyumov.ru/knigi/plodorodie/fukuoka/fuku00.php

    palasies sheit, varbut noder
    un dazhi komentaari varbuut ne nu gluzji par sho temu, bet kopumaa – viss tas ir forshi, bet nedriiskt nonaakt piekjershanaas otraa galeejiibaa – tikai no visa atasciites – arii ta ir nebriive
    naakotne tomeer vareetu buut videeja lieluma komunaam, kam ir kvalitatiivi un pietiekoshi atjaunojamaas energijas avoti un kas kaut ko razho ar jauno biotehnologiju paliidziibu
    jo cilveeks par cilveeku tomeer kluust grupaa un kooperejoties. Paslaik jau gan saaceejiem ir jaabut par vientulajiem vilkiem, bet shis posms nevarees buut ilgi.
    Jo arii muusu pashu vesture raada, ka normaali izdziivot un sevi apgaadaat vajag minimaalo komuunu ar 5-6 pieaugushajiem + berni un vecie, jo to nevar noliegt, ka veicot kaut elementaaru darba daliishanu, razhiigums strauji kapj, nevis katram pasham darot visu.
    Taapart arii, kam vien ir iespeeja (savs vai citadi leeti dabuunams mezhs (neiesaka lietot vejlauztus kokus, jo tiem esot energetika, kas atkal pievek vetras), tomeer buveejiet gulbuuves ar labiem niedru jumtiem. tas prasiis vairaak gan laika un darbaspeeka, bet atkal jau kooperejoties (kaa to dariija agraak – shadu maaju 3-4 gadu laikaa sagatavojot materiaalus, pec tam paris viiru var uzbuvet 1 vasaraa un komforts tomeer cits. Pluss, ka gulbuuvei nevajag lentveida pamatus, bet pietiek ar stabiem, jatrisina tikai griidas izolacija. laba balkju gulbuuve ari nav jasiltina. Jo tomeer katra regiona klimats un pieejamie materiaali laika gaitaa ir izkristalizejushi vislabaako buuves formu. mala klekjis (klaat ir arii salmi un kalkis, tik daudz zinu) arii ir variants, jo tieshaam staav pat jau 100 gadus citiem. receptes jameklee pie lauku vechukiem, kam tagad vismaz 70-80
    ja kam vajag labu un atri sildoshas kiegelu kraasns modeli, ko uzbuuveet var arii iesaacejs, dodiet zinju, parvareeshu slinkumu un iedabuushu tos materiaalus internetaa, tikai tas prasiis laiku, jo pashlaik maate kaut kam iedeva, nezinu, vai atdots. mums kalpo jau kadus 8-9 gadus laikam, ja vajag var pat maizi iekshaa cept.
    Par eedienu – ne visi pieaugushie varees parorienteties uz zaleshanu pilniibaa bez ipashaam zinaashanaam organisma energetikaa – palasiet ajurvedu, tomeer vinji kaut ko par to zina. ja nebuus uguns energijas organismaa, nu nesanaaks nekas. Cita lieta, pieradinot bernus, lai vinju vielmainja (bakteriju, enziimu, fermentu komplekss) pielaagojas un attistas uzreiz.
    kaut vai, ko lai dara tie, kam zobi jau ir sabeigti un tik daudz grauzt termiski neapstraadaatu – nu nav ar ko vairs. arii – atkal muusu klimats – nu nekur nav zinaama neviena kultuura, kas muusu klimataa iztiek tikai ar zalbariibu, nu nevar buut taa, ka visa pasaule kluudaas 1000shiem gadu garumaa. ja nu vieniigi diedzeetie graudi un zhaaveeti augli visu ziemu (gaadaa zhavejamo skapi, ja dribi buut neatkariigs – to nopietni 🙂 Shovasar jau var arii konstrueet zhaavetavas saulee, ar metaalu atstarojot un kapinot karstumu, vieniigi – saule un gaisma tomeer noarda bilogiski aktiivaas vielas pamatiigi, tatad jabuuvee kaut kas vairaakslaanju, lai pats produkts buutu starp plauktiem tomer. Tuuliit abolu laiks klaat, taa ka aktuaali – tieshaam zheel, ka tik daudz mums labu aabolu aiziet bojaa. Tieshi taapeec vajag vaakt infu, visu praatiigi izsveert un njemt no visa labaako un tieshi mums atbilstoshaako. Un velreiz – jaabuut komuunaam – jo nav viena spekos visu to izdariit. vientulie vilki tomeer dzivoja subtropos, vai Sibirijaa medija kazhokzverus, lai par naudu tad pirktu, to ko nevar izgatavot pashi. Vismaz kameer nav attistiits jau cits organisma energetiskais liimenis…

  8. 🙂 tieshi par kanjepi – nav probleema ieseet, mums pashas kadas paaris vienmer izaug, bet nosargaat no citiem ekologiskaas partikas miljiem – zvirbuljiem.

Comments are closed.