naudas un citu resursu uzkrājums – ir jēga vai nav?

nauda nepārtraukti zaudē savu vērtību, ar katru gadu tā paliek nevērtīgāka un nevērtīgāka. cenām ir mūžīgais pieaugums..

tā nu sanāk, ja tiek krāta nauda, kas attiecas arī uz pensiju līmeņiem.. piemēram šodien ieliekam uzkrājumā 100 latus, un piemēram pēc 10 gadiem šīs naudas vērtība varētu būt pat tikai 30 lati.

cipari, kurus minu ir izvēlēti neko nerēķinot, bet ataino aptuveno ideju..

tātad, naudas uzkrājums ir bezjēdzīgs..

kādus resursus uzkrāt?

ja krāj, tad naudas vietā vajadzētu krāt kaut ko tādu, kā vērtība ir stabilāka, piemēram pirkt zeltu vai sudrabu. kamēr pasaulē dzīvos cilvēki, tam noteikti kādā no pasaules vietām būs pietiekoši liela vērtība! kaut vai pērkot pa mazam gabaliņam zelta vai sudraba.

vēl viens reāls variants – veidot nākotnes resursu (investēt) kaut ko audzējot, piemēram ābeles, bumbieres, smiltsērkšķus, lazdas, lielogu dzērvenes utt.
arī šādā veidā varam veidot “drošības buferi”. ja mums ir piemēram smiltsērkšķu krūmi, tā būs kaut kāda mēra drošība nākotnei.. ja nu piemēram pēc 10 gadiem aptrūkstas resurss iztikai – varam lasīt smiltsērkšķu ogas un tās kādam pārdot, vai ēst paši..

noteikti var izdomāt ne to vien resursu ziņā, bet šis ir kā aizdomāšanās domu grauds tālākai rīcībai un idejām..

15 thoughts on “naudas un citu resursu uzkrājums – ir jēga vai nav?”

  1. Tādēļ latvieši uzskatīja koku stādīšanu par prātīgāko ieguldījumu nākotnē, nesavtīgi atstājot zaļo zeltu nākamajām paaudzēm.

  2. Pilnīgi piekrītu, un ne tikai es, piemēram ASV cilvēki vairs dolāros neinvestē, jo izdevīgāk investēt tualetes papīrā. Zelta un sudraba cenas, ne par velti kāpj milzīgā ātrumā.
    Tikai iedomājos, aprīlī sēdēt uz smilkšķērkšķa kaudzes, badā var nosprāgt :).

  3. Tāpēc man joprojām nav nekādu uzkrājumu. Jāsēj un jāaudzē priedes.

  4. Šajā rakstā varu piekrist tikai vienai domai – naudas vērtība tiktiešām krīt.
    Tomēr pensiju fondu ideja nav krāt naudu zeķē. Pensiju fondi naudu iegulda akcijās, obligācijās, kuri pelna katru gadu zināmu procentu no ieguldītās summas.
    Otra daļa pensijas līdzekļu aiziet uz valsts kasi un tūlīt pat tiek iztērēta.

    Kāpēc nauda krīt, to jau labi zina katrs kurš kaut mazliet ir ar finansēm un makroekonomiku uz tu. Pasaulē tiek saražotas daudzas lietas un sniegti daudzi servisi. Ja naudas apjoms uz pasaules nemainītos, bet preču un servisu apjoms pieaugtu, tad tas novestu pie tā, ka naudas vērtība augtu, bet cilvēki tā vietā, lai ražotu un investētu izvēlētos krāt zeķē.
    Lai novēstu šo masveida zeķē krāšanas riskus un veicinātu ekonomiku, vislabākais ir pieražot naudu mazliet vairāk nekā pieaug saražoto preču un servisu vērtība.
    Likumsakarīgi, ka tas arī noved pie zināmas inflācijas.

    Zelta cena dolāros arī tiktiešām kāpj. Tomēr zelta vērtība stāv uz vietas. Ja parēķinātu cik zelts maksāja pirms simts gadiem un cik tas maksā šodien, tad daudzi būtu pārsteigti, ka zelta cena ir pieaugusi tikai par tādu summu dolāros, par cik paša dolāra vērtība ir nokritusiies šo 100 gadu laikā. Līdz ar to – ja vēlies, lai nauda nezaudē vērtību un arī neko nepelna, tad var investēt zeltā.
    Ja tomēr ir vēlme pelnīt, tad ir jāiegulda uzņēmumu akcijās, valsts obligācijās un nekustamos īpašumos, kuri pelna. Tomēr arī uzņēmumi un pat valstis mēdz bankrotēt.

  5. Investē savos bērnos, jo bērni būs vienīgais tavu vecumdienu nodrošinājums, jo vairāk bērnu Tev būs , jo drošākas vecumdienas. Naudas vērtība kritīsies, apdrošinātāji izkrāps uzkrājumus, kārtējais bundzinieks nolaidīs renē pensiju budžetu, bet bērni Tev paliks un viņu darbs baros pašus un Tevi 🙂

  6. Vienmēr mulsinājusi šī ideja – krāt! Ko gan vari iekrāt – labu laiku, prieku, draudzību? Ir ļoti neliela iespēja, ka tiešām kritiskā situācijā Tevi izglābs tiešī uzkrājums (naudas, akciju, zelta, graudu utt). Vienmēr aizdomājos par amerikāņu “survivalist”-u aktivitātēm – sagatavot pārtikas krājumus 1-2-10 sezonām. Nu labi – ieguldīji resursus, sagatavoji, uzturi, nomaini to, kam beidzas turēšanas termiņi (neēd svaigu, jo jāizmanto jau tas, kas bojāties taisās). Un ko darīsi, ja ārkārtas situācija būs ilgāka kā tavi krājumi? Ja ārkārtas situācija būs tāda, kurā krājumi nepalīdz? Ja tāda sit. vispār nerodas? Un ko darīsi, ja pilna māja ar zeltu, bet ēst nav ko? Mainīsi zeltu pret maizi? vai tā nebūs iekrātā ārkārtīga devalvācija?
    Līdzīgi kā Fatai man liekas, ka vajag nevis krāt bet ieguldīt – arī bērnos, bet galvenokārt savas ģimenes ilgtspējības un pašpietiekamības nodrošināšani. Ir labi, ja ir augļu koki. Vēl labāk, ja investē savas dzīves vietas un dzīves veida pārveidošanā ilgtspējas virzienā – maksimāli neatkarīgi no centrālapkures un elektroapgādes, neatkarīgi no veikala pārtikas, neatkarīgi no ūdensvada, ar alternatīvu sajūtu izglītības sistēmai, ar beznaftas pārvietošanās un kravu/darba transporta līdzekļiem, ar spēju kooperēties ar kaimiņiem (ilgstoši veidojot attiecības un VARBŪT pat palīdzot viņiem SAPRAST būtiskāko pašnodrošināšanās lauciņā), ar sajūtu, ka spēj par sevi pastāvēt arī bez (un var gadīties – par spīti) policijas aktivitātēm.
    Tā ir investēšana savā (un bērnu) dzīvē. Un sekojot latviešu zemnieka principam – mājā vajag pārtikas krājumus vienam gadam un divu gadu sēklas materiālu. UN ja izdodas, vēl bišķi pa virsu.
    Ar interesi sekoju līdzi, Kaspar, Tavām aktivitātēm. Gan dzīvesvietas izveidē, gan audzēšanas uzsākšanā, gan alternatīvu ikdienas vajadzību apmierināšanai meklēšanā.Tās dod ierosmi savas dzīvošanas sistēmas vienkāršošanai un pašpietiekamības paplašināšanai.(augļēšana gan nepārliecina – ja nāktos dzīvot tik ar savaudzēto, vai būtu tāds dzīvesveids iespējams?)

  7. Nu krāt vajadzētu tikai vienu – zināšanas. Un investēt bērnos. Bet pašlaik mode – bez bērniem. Zinu vairākus pārus, kas audzina suņus vai kaķus, ar tekstu – šajā “šaušalīgajā” pasaulē bērnus laist pasaulē esot bezatbildīgi. Man tas liekas izcili stulbi. Domāju, ka zem šīm frāzēm slēpjas nevarēšana un negribēšana uzņemties atbildību. Kā arī vienkārši slinkums. Ko domājat Jūs ?

  8. @Marinanna jā, tā jau ir ieejot tajā dziļāk.. zelta un sudraba uzkrājusms, tas ir tikai vins no variantiem, protams, ka ir efektīvāki varianti. zelta uzkrājusm ir tāds kā “pilsētas variants”

  9. @baļķvedējs reizēm pat šķiet, ka tā ir abzināta “lielā brāļa” rīcība… daudzu cilvēku realitātē ir scenāris, kurā tie “nevar atļauties” bērnus… karjera, naudas trūkums utml… bet ja tā padomā, normālā situācijā, kas ir dzīve laukos, tā vairs nav nekāda lielā problēma.. bērnam nav nepieciešami pamperi, ķīmiski pulverīši utt, to visu var izdarīt daudz “lētāk”

  10. Mana ieliktajaa bildee vairaak jaapieversh uzmaniiba Jan 21 1980. Te nu ir taas zinashanas. 😀

  11. mīlīši.. kāds zelts? Ja notiks lielas ziepes un iestāsties ilgstošs bads / anarhija, nu kam būs vajadzīgs zelts? Izdzīvos zemnieku saimniecības tālu nost no transporta maģistrālēm, kas būs pašpietiekamas un spēs piemēroties jaunajiem apstākļiem, piem. dzīvei bez elektrības.. Negribu sevi iedomāties dzīvojam Rīgas daudzstāvenē, bez ūdens un elektrības un bankomāta ziemas salā… Secinājums – brīvie līdzekļi ir jāgulda savā lauku īpašumā, kaut vai kā brīvdienu mājā ja nav drosmes uz turieni iet dzīvot jau tagad. Un pienākot x stundai būs gan augļu koki, gan pagrabs, gan vajadzīgies instrumenti izdzīvošanai utt.

  12. @janka

    Janka, ja tiešām iestāsies lielās ziepes, tad vienatnē normāli dzīvot nevarēs gandrīz neviens. Padomā pats – ja pilsētā nekā vairs nebūs, tu sēdēsi 3-5-12 stāvā aukstumā un badā? Ne tak, iesi un meklēsi, kur ko nozagt. Un tādu būs simti tūkstoši. Tad kā lai zemnieks nosargā savu īpašumu? Ar ložmetēju visus atšaut, ja pietiek patronu?
    Nu bet tie, kas šo laiku – pusgadu vai gadu (tai laikā varētu izveidot jaunu sistēmu) pārdzīvos, savu iekrāto zeltu, sudrabu atkal varēs likt lietā, zaudējuši nebūs neko.

Comments are closed.