no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā

treileris

nu tad beidzot esmu ārā! 🙂
pārvākties uz laukiem bija spontāna ideja, kura radās pagājušajā, 2009 gada rudenī. cilvēki bija ļoti atsaucīgi un piedāvāja pat variantus ar gatavu māju un saimniecību. paldies viņiem!
bet šinī visā viena no svarīgākajām lietām ir iemācīties visu no nulles, tā teikt sākt ar pļavu.. arī no radošās puses tā ir daudz interesantāk. plānot kas, kur būs, kā izskatīsies utt.

to visu daru viens, tāds nu arī ir tas plāns.. tā ir kā skola, pati labākā skola – dabas skola, vai varbūt pat izdzīvošanas skola..?

kāds labs draugs aizdeva treileri, palīdzēja to aizgādāt uz vajadzīgo vietu kopā ar visām manām mantām. paldies viņam liels! tas ir svarīgs posms.. pat nezinu vai bez treilera būt saņēmies, kaut arī, kas zin..

darāmā šobrīd ir diezgan daudz, pamazām jāveido apkārtne un protams šobrīd pati svarīgākā lieta – izaudzēt ēdamo.

aukstākos vakaros treileri apsildu ar gāzes apkuri. kad satumst, ieslēdzu mazo 1 led diodes spuldzīti, kura darbojas uz 3 mazo pirkstiņu baterijām un lasu grāmatu vai paspēlēju ģitāru un uzdziedu.

šķiet gan, ka vajadzēs sadomāt spuldzīti ar vairākām led diodēm.. lasīt jau protams var, bet tomēr ir neliela piepūle..

lielais pluss diožu gaismai ir tās ļoti zemais elektroenerģijas patēriņš. led diodes var darbināt daudzas stundas bez bateriju nomaiņas.

pagaidām sajūtas ir ļoti labas, protams ir mazliet dīvaini, vienam pustumsā, pļavas vidū, treilerī.. bet ir interesanti!
treileris un mantas
treilera iekšpuse
1 led diodes apgaismojums
led diodes apgaismojumā lasu grāmatu

28 thoughts on “no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā”

  1. es aka domāju, ka esi ar draudzeni, tikai nestāsti. Domubiedrus – kaimiņus neesi uzreiz meklējis?
    (es tikmēr pūšu un elšu pie sevis, bet nesaņemos stādīt, vai, iemēram, siltumnīcu/lecekti sliet.

    Kāds ir tavs plāns? Līdz ziemai uzbūvēt jau mitekli no dabas materiāliem?

  2. @edGars siltumnīca gandrīz jau pabeigta.
    padomā ir arī kaimiņi, tikai kādam to lietu jāuzsāk – jāizveido dzīvojami apstākļi un “paraug modelis”. parasti no izmaņām attur neziņa kā būs..

    plāns līdz ziemai izveidot feinu dzīvojamo vidi – saaudzēti augi, ūdens spice, ūdenstornis, māla un ķīpu māja.. kaimiņi varētu būt nākošā gada plāns..

  3. Tu esi kopija Deivida Toro tēlam, kurš pameta 19. gs. sabiedrisko dzīvi un devās dzīvot uz mežu, būdams, izglītots cilvēks, beidzis Kembridžu, viņš uzraksta veselu filosofisku traktātu, cik tālu cilvēks ir aizgājis no dabas. Arī uz tukšas vietas uzcēla māju un iekopa dārzu. Viņš dod arī praktiskus padomus. Es vairāk sliecos pievienoties kādam Anastāsijas Skanošā Ciedra ciematam. Lai izdodas. :]

  4. Apsveicu ar uzdrošināšanos!

    Es arī ar šogadu ceru pilnībā pārvākties uz laukiem. Kuru katru brīdi sākšu celt māla mājiņu ar niedru jumtu pamatojoties uz grāmatu “Dom iz samana” un savām izjūtām.

    Kas tā par ūdens spici un torni, ja nav grūti, drusku pastāsti?
    Es šobrīd izmēģinu dzert ūdeni pa taisno no dīķa, kaut gan ir arī aka. Nav nemaz negaršīgs. Izdomāju tā – ja jau dzīvnieki var, kāpēc lai es nevarētu dzert tādu ūdeni?

    Kur ņem elektrību datoram?

    Ja vajag kāda projekta īstenošanā palīdzīgu roku, dod ziņu, ja varēšu ar prieku piedalīšos.

    Lai izdodas!

  5. nu vareni vareni!!!
    diožlampas – vajag ebajā ir lukturīši ko var uzlādēt, gan kratot, gan griežot kloķi, gan spaidot kā rokas espanderu. protams saules baterijas un vecs vāģa aķītis būtu laime, tad varētu pa visu mājokli savilkt spožumdaudz gaismas.

    par dīķa dzeršanu – vai vāri pirms dzeršanas? man ir līdzīgi, dīķisi ir, bet dzerūdens nav, bet tā neuzdrošinos vēl dīķūdeni dzert. zobus protams un traukus tur mazgāju.

  6. Apsveicu ar uzdrīkstēšanos!
    Šāds vai arī mazāk ekstremālais vecu lauku māju atkal apdzīvošanas scenārijs manuprāt ir vienīgais iespējamais tuvākajā nākotnē lielai daļai pilsētnieku.

    Iesaku sasēt siltumnīcā ķirbjus – dažādus un daudzus, kā reizi tagad, kamēr mēness vēl apaļš, – pēc 3 -4 nedēļām varēsi pārstādīt laukā – ja vien atradīsi (paspēsi sgatavot)gana daudz organikas, var saaudzēt pārtikšanu visai ziemai…

  7. @Toms Sirds to grāmatu nesen sāku klausīties (audiogrāmatu angļu valodā), interesants materiāls! iespējams tas arī varētu attīstīties beigu beigās par “ekociematu”, galvenais dabūt skolu rokā 🙂

  8. @Kaspars Vaikulis paldies!
    o jā, eko būvniecībā ir burvība! pamazām slīpējās koncepts kādā jāceļ māja un pagrabs, bet par to kautkad, kad būs līdz galam noslīpējies 🙂

    spice tiek taisīta ar skalošanu, bet ir iespējama tikai tad, ja ir “izskalojama” zeme. ja priekšā ir dolomīta slānis, tad ir jāurbj.. tas to procesu sadārdzina 2-3x.

    ūdenstorņa ideja pavisam vienkārša – uz spices vai urbuma uzliekam manuālo pumi, 3m augstumā uzstutējam kādu plastmasas mucu, piemēram 200 vai 1000l.. ar pumpi to piepildam.

    ūdens ar paša svaru, pa cauruli, tecēs ar labu jaudu..

    dīķa variants ir interesants, te gan ir jābūt pārliecībai par imūnsistēmu 🙂 bet ja ir izvēle, tad nu labāk jau izvēlēties tīrākā ūdens variantu. protams šāda attieksme noder, ja kādā vietā labāks variants nav pieejams 🙂

    pagaidām iztieku bez datora un internetu. to izmantoju tikai tad, kad esmu rīgā..

    šobrīd padomā ir divi varianti – 1. ar velo darbināms ģenerators, kurš lādē batereju vai vēja ģenerators..

    paldies liels par palīdzības piedāvājumu! palīdzīgā roka noteikti būs vajadzīga vasaras otrajā pusē, kad aktīvāk sāksies apjomīgie darbi – māja, pagrabs utml.

  9. @Marinanna paldies! ķirbju sēklas jau diedzēju. padomā ir ierakt, rīt vai parīt, nedziļi zemē un virsū uzlikt caurspīdīgo plastmasas 200ml krūzīti. gan jau būtu vērts arī siltumnīcā kādu iestādīt, ja gadījumā krūzīšu projekts neizrādās pietiekoši efektīvs.. 🙂

  10. Vairāk gan izklausās pēc izdzīvošanas skolas :)) bet, vienalga, lai veicas. Ja ko vajag, padod ziņu, esam tepat no Ogres.

  11. Cepuri nost. Jāsaņemās ar domām uz visu šo, un jāmūk prom no pilsētas. Tikai uz Vidzemes pusi vairāk, lai augstāk par jūras līmeni būtu.

  12. Vēja ģenerators ir ļoti jauka doma. Esmu mēģinājusi atrast, kā tādu uzražot mājas apstākļos. Tādu ļoti veiksmīgu aprakstu pagaidām nesastapu – varbūt ir kādi padomi?

  13. @Viks
    Cik man zināms, stāsts par globālās sasilšanas briesmām ir stipri pārspīlēts. Drīzāk jāsatraucas par aukstāka klimata iestāšanos tuvākajā nākotnē.

  14. Apsveicu! Vismaz vakaros ir iespēja padomāt. Savādāk tv un pc visu laiku noēd :). Es jau vairākus gadus pārvācos uz pļavu, bet no šīm slimībām vēl neesmu ticis vaļā.

  15. @Marinanna nekas pārāk sarežģīts tur nav. konkrētu aprakstu šobrīd neiedošu, bet jāsāk ar to, ka jāatrod zemu apgriezienu motors ar permanentiem magnētiem. jaudu vismaz dažus simtus vatus. visu jaudu protams no tā nesanāks dabūt.. ebay var nopirkt arī kilovatīgis ģeneratorus, tik tie maksā dažus simtus.

    ģeneratora spārnus var uztaisīt no pvc kanalizācijas trubām. no metrīgas 2cm diametrā trubas sanāk četri 1m gari spārni. vēlams gan visus astoņus.. attiecīgi 2m gara truba. maksā zem 10 ls.. jo ģenerators griezīsies arī pie lēnākiem vējiem

  16. @Inese nu baigi labi! 🙂 jau nedēļa pagājusi.. priecīgi arī, ka siltāks beidzot paliek.. darbojos ar apkārtnes iekopšanu.. ķēros klāt arī dīķīša rakšanai. tāds labs treniņš 🙂

  17. @Mareks o jā! dēļ datora klātneesamības esmu sācis daudz vairāk lasīt papīrā iespiestās grāmatas 🙂 sajūta ir labāka. nav tas apdullums, kurš mēdz būt ilgāku laiku nosēžot pie datora..

  18. pilnīgs hardcore variants šitā dzīvot. nē, nu katram savs,- var jau arī uguni iekurt berzējot skaliņus, iedot bietē kādam vilkam un viņa ādu izmantot drēbēm/apaviem. pozitīvas emocijas nodrošinātas skraidot apkārt ar rungu un kliedzot ‘u-gā, u-gā!’

  19. Kaspar, bet kāpēc? kas šai pieejai ir tik labs un pareizs? un kāds ir tavs ideāls – dzīvot pilnīgi alā? tas ir ceļš uz nekurieni. prasīt prasās kāds plašāks izklāsts kāda ir tava motivācija, mērķi. pagaidām neredzu šim pasākuma jēgu. ja nu vienīgi prikola pēc.

  20. @Andris
    Neilgu laiku atpakaļ noskatījos vienu filmu par “nežēlīgo dabu”. Tā man lika aizdomāties – kā daba var būt nežēlīga pret mums, kas esam tās bērni? Tikai tā, ka mēs esam no tās atradinājušies. Piemēram, kad es biju maziņš, es varēju gulēt pļavā. Pirms dažiem gadiem, aizbraucot uz laukiem un ieguļoties pļavā es sajutu milzīgu diskomfortu – odi kož, mušas lien visur, kur var ielīst, tad kādi knišļi reizēm iekniebj. Bet tad, kad biju mazs, es pļavā jutos kā mājās. Kur palikušas tās brīnišķīgās sajūtas? Šodienas dzīvesveids un apstākļi ir kā norma, ko es pielīdzinu slimībai, tādai kā alkoholisms vai tml. Cilvēki pie tās ir pieraduši un pat īsti nesaprot, ka dzīve bez šī komforta var būt daudz kvalitatīvāka šī vārda vistiešākajā nozīmē. Galvenais, mainās vērtības un rodas jauni mērķi. Bet šī pāreja šodien lielākai daļai jau ir apgrūtinoša…

  21. @Mareks
    Bija viens labs stāstiņš par cilvēkiem jūrā. Daži amerikāņi patvērās pēc jahtas avārijas uz glābšanas laivas; pēc nedēļas vai divām viņus izglāba visai bēdīgā stāvoklī, jo nebija vīžojuši savu laivu no saviem sūdiem iztīrīt, tāpēc bija jau pa pusei iepuvuši paši.
    Otrs stāsts bija par trim meksikāņiem zvejas laivā, kurus iepūta Klusajā okeānā. Viņus izglāba pēc 9 mēnešiem visai apmierinošā stāvoklī – bij ķēruši zivis pārtikai un vākuši lietus ūdeni.
    Tāpēc droši vien viedoklis par to, vai daba ir maiga vai nežēlīga, ir stipri atkarīgs no mūsu zināšanām par vidi, par sadzīvošanu ar dabu.

Comments are closed.