otrā gada raža

ja salīdzina, cik sanāca saaudzēt pagājušogad, pirmajā gadā laukos, ar otro, šo gadu, tad nav pat ko salīdiznāt… pagājušo gad kaņepes neizauga, daži ārgi burkāni, daži nelieli sīpoli.. nu vienīgais salāti un gurķi bija tīri lietojami..

šogad biju sasējis ļoti daudz un dažādas lietas. Kopā ap 40, neskaitot šķirnes, piemēram burkāniem iesēju 3 šķirnes un no tām atlasīju, kuru sēšu nākošajā gadā. viena burkānu šķirne bija lieliska! ļoti saldi un lieli burkāni. svarīgi arī tas, ka labi rāvās ārā no zemes..

spirāldobē sasēju salātus, spinātus, cukīni, kolrābjus, dilles, pētersīļus, puķukāpostus, brokoļus, kāpostus, lēcas, soju, pupas, zirņus, burkānus, galda bietes, cukurbietes, zemenes, gurķus, tomātus, baziliku, sīpolus, ķiplokus, lapu kāpostus, bet ārpus spirāldobes – maurloki, ziemas sīpoli, skābenes, ķirbjus, topinambūrus, saules puķes, kaņepes, linus, griķus, kurkumu, ingveru, arbūzus un melones. no katra sasētā auga sēju lielākoties vismaz 2 šķirnes.

vakar beidzot saliku pagrabā rudenī novākto ražu (jo beidzot pagrabs lietojams) – 3 maisi burkānu, 1.5 maisi kāpostu, 1 nepilns maiss cukurbiešu, pus maiss galda biežu, 20l spainis topinambūru un 20l spainis kolrābju.

izkūlu arī kaņepes. no 0.2ha kaņepju lauka šķietami maza raža, bet biju sasējis daudz par retu – nokūlu padsmit kilogramu kaņepju sēklu. kaņepju sēklas apēdas ātri, jau vairāk kā puse 🙂

17 thoughts on “otrā gada raža”

  1. @m. laba lieta krūmmellenes! uz nākošo gadu arī padomā. dažādus krūmus un kokus. galveno kārt no sēklām, lēnāk sanāks, bet kobinētjot – dažus ar stādiem

  2. Skaties ka tavu kaņepju lauku valsts polcija neizravē – viņi jau neprot atšķirt. 🙂

  3. @asdf

    Parasti jau piesienas tām kaņepēm kas aug segtajās platībās. Uz lauka var audzēt ko vien vēlas.

  4. Prieks par Jūsu pozitīvo entuziasmu dabiskāka dzīvesveida apgūšanā un forši, ka dalāties ar iegūto pieredzi. Tā noteikti citiem ir laba viela pārdomām. Arī es tiecos uz dabiskāku dzīvesveidu un esmu uzsācis saimniekošanu piemājas dārziņā, vēl gan ne tik izteikti dabīgi kā Jūs 🙂 Kāda tad sanāca raža no pārējiem augiem, augļiem, dārzeņiem, kas tika minēti pie iesētajiem? Kurkuma, ingvers, melones, lēcas?

  5. Iespējams, ka Jūs, Kaspar, esat jau par šo jautājumu lasījis un pētījis – bet drošības pēc gribu pielikt savas “piecas kapeikas”, par sēklu ievākšanu.
    Lielās ļaunās koorporācijas cenšas ne tikai kontrolēt pārtiku, bet arī sēklas – jo kam pieder sēklas, tam pieder pārtika. Tāpēc tik populāras ir dažādas hibrīdās šķirnes – tie ir mākslīgi radīti hibrīdi, kuri ir vai nu sterili, vai arī to pēcnācējiem nav vecākaugu īpašību. Tā cilvēki ir spiesti katru gadu pirkt sēklas no jauna. Vecās šķirnes tiek pamazām nodotas aizmirstībai. Vairāk par to varat pagooglēt “heirloom seeds” vai “seed saving”. Tāpec būtu vērts pievērst uzmanību arī tam, no kādiem augiem sēklas tiek iegūtas – vai no pamatšķirnēm, vai hibrīdiem, lai nākamajā gadā nesanāk vilšanās. Jāzina arī cik lielā attālumā vienu no otra sēt šķirnes, kas var “sakrustoties” un no tādām sēklām arī nekas prātīgs neizaug. Īpaši tas attiecināms uz krustziežu dzimtas augiem.
    No sirds vēlu sekmes pārtikas audzēšanā!

  6. @Janka paldies! prieks, ka ej uz labām izmaiņām!

    kurkuma un ingvers līdz razai vēl izaugt nepaspēja, jo iestādīju tikai vasaras biegās, bet stādiņus rudenī izraku un novietoju puķupodos mājās. lapas tiem jau bija paspējušas uz rudeni nokalst, jo dabūja salu, bet cerams, ka atkal modīsies.

    lēcas izauga ļoti labi. apjoms bija tīri eksperimentāls, lai noskaidrotu vai mšusu apstākļi ir piemēroti lēcām. noskaidroju, ka tie ir pat ļoti piemēroti, jo lēcas izauga ļoti labas un arī diezgan ātri. nākošajā gadā vajadzēs iesēt lielākos apjomos. sēju lēcas, kuras biju pircis tirgū, sveramās. pamēģināju vēlāk iesēt arī maksimā pirktās, priekš sējas. tās auga ļoti lēnām un pašas bija ļoti sīkas. tirgū pirktās ir ievērojami lielākas.

    melones un arbūzi diemžēl šogad neizauga. arbūzus stādiem sēju pārāk vēlu. priekš latvijas sezonas garuma to bija jādara jau aprīļa vidū. par melonēm pagaidām vēl izpratis neesmu. bet domāju, ka nākošajā gadā sanāks.

    esmu dabūjis arī dažādas šķirnes. ~4 meloņu un ~7 arbūzu šķirnes.

  7. man jau patika pamieloties ar Tavu razhu :D, un iedvesmoja pieveerst uzmaniibu topinamburiem, taads garsjiigs atradums 🙂

  8. Iegāju sadaļā grāmatas.Sākšu ar to, ka cienu tavu uzņēmību un mērķtiecību un vēlu tev veiksmi.
    Bet tās grāmatas (trīs), nu gan, ir liels mīnuss.
    Ja vēlies kaut ko sasniegt lasi viedos.Šrī Mahāriši mācība
    viņa paša izklāstā, izd.Jumava, 2008 g.,pirmo reizi iepazīsties ar saturu un pēc tam uzmanīgi pārlasi.
    Var noderēt zināšanai.Vari mēģināt apklusināt prātu, varbūt izdodas.
    Pati esmu ļoti daudzas grāmatas izlasījusi,tagad tā ir modes lieta (ārzemēs jau senāk) un raksta visi kam nav slinkums.Megrē pirmā grāmata ir tautas ticējumu kopums.

  9. Krievija bija izsalkusi pēc kaut kā sava un autors trāpīja desmitniekā. Domāju viņš pats bija pārsteikts par biedrību dibināšanu un tad aizgāja…
    Rampam izlasi “Trīspadsmitā” tur viņš lej gaužas asaras cik viņam grūti (ja būtu pārdzimis mūks, klusētu), nu, autors izrakstījies.
    Atvaino, ka tik gari.
    Topinamburam var uzspiest citronu ļoti labi iet kopā.Droši vien varētu derēt cidoniju sula.
    Pavasarī uztaisīšu spirāldobi, tā ir laba ideja.

  10. Par arbūziem un melonēm runājot – tiem noteikti jāizkniebj galotnes, citādi nekas neizaug. Kā melonei vai arbūzam izaug kādu piecu lapu stīga, tā galotni nost! Augļi aizmetas tikai uz sānu stīgām. Kad redzams aizmetnis, tad sānu stīgai arī galvu nost. Uz vienu augu neieska atstāt vairāk kā 2-3 augļus, citādi tie neizaug saldi. Man arbūzi izauga, pateicoties tam, ka audzēju siltumnīcā, bet melones bija uz lauka, nepaspēja nobriest un bija paskābas…

Comments are closed.