pārdomas par gaļu un dzelzi..

sivēntiņšjau pus gadu nelietoju gaļu..

pirms pilnīgas tās atmešanas biju papētījis šādus tādus materiālus par dzīvniekiem, to izmantošanu utml.. aizdomājos par pasūtījuma slepkavībām.. es nespēju nokaut cūku, bet kādreiz veicu kādam tādu pasūtījumu.. dēļ manis veikalu plauktos stāvēja tie desas luņķi un asiņainie gaļas gabali..

vēl viena svarīga pārdoma ir par to cik lieli barības resursi tiek tērēti, lai nobarotu dzīvnieku, kurš tiek audzēts priekš nokaušanas. ja visa šī dzīvnieku nobarošanai paredzētā barība tiktu dota cilvēkiem, cilvēces bads nebūtu problēma.. bads kā tāds ir nedabīgs stāvoklis.. dzīvnieki, kuri dzīvo savvaļā taču nemēdz ciest badu, tie atrod barību, kad to vajag! kādēļ gan cilvēki to nevar.. šeit jau iet uz citu tēmu.. par to vēlāk.

dzelzs..

kad atteicos no gaļas, ļoti daudzi cilvēki man skaidroja, ka es vairs neuzņemšu dzelzi, kurš ir nepieciešams sarkano asinsķermenīšu veidošanai.. pat ārsts izteica bažas sacīdams, ka dzelzi ar gaļu vien varot uzņemt un ja esmu šādu soli spēris, tad jālieto dzelzi saturoši preparāti… tās ir vienas lielas muļķības, patiesībā viss ir pavisam savādāk.. es nevēlos teikt, ka ārsts ir slikts, viņš pat nav vainīgs šajos melos, jo viņš nemelo. viņam šie meli ir mācīti skolā…

ja dzelzi varētu uzņemt tikai no gaļas, tad gotiņas, ruksēni, pērtiķēni un visi pārējie zālēdāji aši vien nomirtu no mazasinības..

dzelzs gaļā ir tādēļ, ka, piemēram sivēns, to uzņem caur zaļumiem, un graudiem, ko ikdienā patērē un augi dzelzi uzņem no zemes. tieši tā pat ir ar cilvēku. ir jāēd zaļumi, augļi, dārzeņi, sēklas un rieksti. ne dzelzs ne minerālvielu ne arī vitamīnu trūkumam nevajadzētu būt. un visticamāk, ka būs vēl vairāk nekā rūdītam gaļēdājam. problēmas var būt tādā gadījumā, ja gaļēdājs pārejot uz veģetārismu nemaina ēšanas paradumus, bet tikai no ēdienkartes aizvāc gaļu un turpina ēst piemēram tikai vārītus/ceptus kartupeļus ar mērci, vai piemēram vārītus griķus ar mērci, vai arī makaronus, vienalga, šāda ēdienkarte ātri novestu pie mazasinības, bet labākā ziņa ir tā, ka tā parasti nenotiek. kad cilvēks no gaļas atsakās, tam parādās interese par vēl dažādām ēdamām lietām. domāju, ka te nostrādā gudrais organisms mēģinot izdzīvot, jo nav tā mērķis sevi iznīcināt.. tas labi zin, ka viņam vajadzīgs. organisms bieži netiek novērtēts, tas ir unikāls veidojums un, ja tiek uzņemtas mazāk kaitīgas vielas, tas beidz lielu resursu tērēt sevi aizsargājot, bet sāk kvalitatīvāk teikt priekšā ko tam vajag un, kas tam trūkst. 😉

pirms dažām dienām painteresējos par sivēnu kā mājdzīvnieku, kurš skaida apkārt, bet ir tavs draugs nevis barība, ierakstu googlē “pig” un pretī man izlec divi priecīgi onkuļi ar tikko nomušītas cūkas galvu rokā, un vēl daži gaļas gabalu attēli.. mazliet drūmi..
te varētu būt vietā salīdzinājums, kad gaļēdājs ierauga citu cilvēku gaļas gabalus.. domāju, ka daudzos gadījumos sekotu vemstīšanās… es nemēģinu nevienu apvainot, bet mudināt uz aizdomāšanos…

22 thoughts on “pārdomas par gaļu un dzelzi..”

  1. Es ar vienu dienu izdomāju, nopirkšu kādu dabīgu dzelzs preperātu veselības uzlabošanai. Aptiekās teica, ka vienīgais dabīgais ir šķidrā veidā medū, maksā 6 Ls 15 dienām!!!!
    Iztikšu, daudz dzelzs ir bietēs, burkānos, rozīnēs un vīģēs.
    Par gaļu arī, lietoju maz. Mums Latvijā gan vistas gan lopi pārsvarā baroti ar ĢMO.

  2. Prieks par tavu izvēli un pārdomām!
    Esmu uz vegāniskā dzīvesveida ceļa kopš 2000.gada. Gan dzelzs man, gan dzelzs uzkrājums organismā superīgs. Iesaku galvenais koncentrēties uz zaļumiem, apvienojumā ar C vitamīnu, tad jau dzelzs uzsūksies un viss būs kārtībā.Ēdu daudz pētersīļus, ziemā C vitamīns- dzērvenes, smiltsērkšķi, saldētas upenes utt.
    Kā mana māsa saka, kad cilvēks atklāj sev šo alternatīvo dzīvošanu, šis laiks ir ļoti aizraujošs ar dažādiem atklājumiem.
    Iesaku receptītes no http://www.rawfamily.com/

  3. Standarta ārstiem jau uzturmācību māca visai virspusēji un ja viņus šis jautājums neinteresē, tad viņi par to nezina neko vairāk kā reklāmās dzirdētus saukļus. Dietologi arī mums ir vairāk kā tādi mārketinga tēli 0 nopietnu jautājuma analīzi no viņiem nesagaidīt.
    Atliek vien pētīt jautājumu pašam – un tad ātri vien ir skaidrs, ka veģetārā/veganu uzturā dzelzs pilnīgi noteikti nevar pietrūkt, ja vien tiešām nesāk ēst tikai fri kartupeļus ar kolu 🙂

  4. Es esmu veģetāriete (neēdu ne gaļu, ne zivis) nu jau nedaudz vairāk kā 8 gadus. Jūtos pavisam labi. Īpaši nekādu būtisku veselības problēmu arī nav. Jūtos spēka un enerģijas pilna. :))
    Nevarētu teikt, ka es īpaši piedomāju pie tā, ko ikdienā ēdu, jo ēdu to, ko man gribas un ko varu atļauties, tomēr neļauju sev našķoties ar acīm redzami kaitīgu pārtiku.

  5. praktiski gaļu neēdu arī jau kādu 1/2 gadu, izņemot ciemos ja tur galīgi nekā cita nav ko ēst un moka izsalkums….2 pilnīgi dažādi ārsti man apstiprināja ka no diētas viedokļa “viņiem nav man ko ieteikt” …
    Tāpat zinu veģetāriešus kuriem ārsti pat piedāvā speciāli nodot asinis jo analīzes ir vienkārši “izcilas” .

    Var jau arī to gaļu, principā, ja nav ļoti spēcīgu ētisku iebildumu, kāpēc nē, bet ne jau nu pusdienās, vakariņās un vēl desu maizi brokastīs…

    Ja man viesos nejauši gadās kāds gaļas gabaliņš, es to lēnu izkošļāju un apdomāju ka piešķiru dievišķību un pateicību šai būtnei kas nokļuvusi manā mutē….smieklīgi, bet jūtos labāk pēc tam…

    Pārejot uz veģetārismu, diemžēl nākas secināt, ka Rīgā un Latvijā ir ļoti maz vietu sabiedriskā ēdināšanā, kur var dabūt kaut vai vienkārši sakombinējamus dārzeņu ēdienus. Katram gadījumam ja kāds grib atvērt vēl kādu ēstuvi, tad ieteikums ir šāds – ja arī ne 100% veģetāri tad vismaz tā, lai var izvēlēties! Manā uztverē klientu jābūt pietiekami, jo zinu daudzus kuri ēd gaļu maz vai vispār nemaz. Es jau nu būtu priecīga par tādu ēstuvju esamību!

    inga

  6. gaļu vairs neēdu jo nevaru atļauties nopirkt! ēdu lētos cīsiņus, tehniski jau esmu veģetārietis… bet ja dabūšu gaļu tad nikni viņu ēdīšu

  7. @edmunds uhh, labāk to lēto cīsiņu vietā ēst piemēram kādus lētos augļus vai dārzeņus.. cīsiņi jau vairāk kaitē nekā dod labu. pieļauju domu, ka salīdzinājums varētu būt – cīsiņš=tējkarote tauku. domāju, ka cīsiņa vietā pat būtu veselīgāk dienā tējkaroti eļļas apēst 🙂

  8. Oriģināli, vēl pirms 100 gadiem, cūkas, vistas, zosis un govis bija vajadzīgas, lai cilvēkiem neizmantojamas barības vielas (celulozi, augsnes bezmugurkaulniekus un lielu zaļo augu masu) pārvērstu cilvēkam izmantojamās. Mūsdienās, kad tehnoloģijas ļauj izaudzēt visu, ko vien vajag ļoti viegli, lopkopība balstās pa lielai daļai uz graudiem, un kalpo cilvēkiem ne visai garšojošas, taču principā derīgas barības (kvieši, kukurūza) pārveidošanai tajā, kas kādreiz skaitījās ektra (gaļa).
    Ja kas, man gaļa garšo, tā nu dabā iekārtots, ka cilvēks ēd gaļu un lopiņi pārtiek cits no cita. Taču hormonālās vistiņas labāk neēst 🙂

    Ā, tiem, kas nevar atļauties gaļu: jāiet medniekos par dzinēju, viņiem arī tiek sava daļa, un bise nav jāpērk 🙂

  9. esmu gaļas mazēdājs. Ne tā, ka man prasītos gaļa, bet tā, ka gadās galdā vai porcijā, tad nu ārā nespļauju.
    Vēl neesmu apguvis, kas jālieto, lai pietiekami uzņemtu dzelzi bez gaļas, bet gan jau.
    Savvaļas dzīvnieki mēdz gan ciest badu, jo visādi gadās, it sevišķi ziemā. Padomā par to, kad vēlāk par to raksti 🙂
    Jā 🙂 dzinēji dabūn gan izstaigāties pa meža gaisu, gan gaļu.

  10. Gaļu un zivis neēdu jau pusotru gadu, jūtos lieliski, enerģija par 100% ir vairāk nekā pirms tam, kad to lietoju, asins analīzes perfektas.
    Protams, ka neēdu tikai kartupeļus ar kečupu un pusfabrikātus, bet arī neko īpašu- dārzeņus, pupas, zirņus, augļus. Bet arī ne jau katru dienu.
    Bērni gan vēl nespēj pilnīgi atteikties no gaļas, bet nu jau arī to ēd aptuveni 1 -2 reizes mēnesī, kad paši paprasa vai ciemos (jo skolās un dārziņos gatavotā negaršo).

  11. Cik es zinu, tad veģetāriešiem var pietrūkt neaizstājamās taukskābes (taukskābes, ko organisms pats nevar sintezēt un no kurām organisms sintezē tālāk citas), kas atrodas “tikai” gaļā, no kurām organisms sintezē tālāk visas vitāli nepieciešamās lietiņas.
    Pats domāju par gaļas (īpaši veikala) samazināšanu, taču ir tādi labi superprodukti kā kaņepju sēklas (Gadatirgū samērā lēti nopirku no “Iecavnieka”), kvinoja (quinoa), spirulīna (spirulina), kur ir visas 8 neaiztājamās taukskābes (lasīju, ka NASA savos kosmoskuģos izmanto šo pārtiku).
    Piedevām šie produkti ir īpaši veselīgi un ne tikai aizstāj gaļu, bet dziedina viss kaut ko 🙂

    Ir arī laba bezmaksas grāmata par spirulīnu un hlorellu (chlorella) – iesaku izlasīt. http://www.chlorellafactor.com/

  12. viens no lielākajiem dzelzs avotiem ir ķirbju sēklas, jo tajās Fe ir gan daudz, gan tas lieliski uzsūcas organismā (kā nenotiek ar citiem produktiem, jo to sastāvā bez Fe ir vielas, kas traucē Fe uzsūkties, t. sk. gaļā esošais Fe daudzums, tikai nedaudz uzsūcas asinīs).

  13. Pirms kāda laika arī kādu pusgadu neēdu gaļu. Arī interesējos, meklēju visu to infu par nogalinašanām. Bet pusgads pagāja un atkaļ kļuvu par gaļēdāju. Pārāk man tā gaļa garšo, tomēr. Bet vairs nelietoju ar dzīvnieku nāvi saistītas saimniecības un ikdienas lietas. Vintidžu gan (nu vecās omīšu ādas), bet es uz to vairāk kā uz humpalu būšanu skatos.

  14. Jo mazāk sarežģīt ,jo labāk dzīvot!Vai,lai darbinātu savu ‘šokolādes cehu’ obligāti kāds jānogalina?Nē.Cilvēks lieliski var dzīvot harmonijā ar dabu un sevi,ja atradinās sevi no “rijības adatas”,kas tāpat kā jebk. atkarība paverdzina cilvēku.Mans tēvs pārnāca kājām no Vorkutas lēģera,(kur tika iespundēts uz 25 gadiem)slapstīdamies pa mežiem un vairāk kā mēn. ēda tikai meža veltes-mētras,mizu utt.(jo ogu un sēņu pavasarī vēl nav).Nenomira ne no dzelzs,ne aminoskābju trūkuma.Piekrītu visam Izym rakstītajam(www.syromonoed.com)gandrīz par 100%-katrā dabas veltē jau viss ir sabalansēts,tāpēc-nerausim dzelzi ārā no konteksta:))

  15. Par dzelzi tiešām var nesatraukties. Taču klātesošajiem vēlreiz uzsveru: senāk dzīvniekus barībā izmantoja, lai pārtiktu no cilvēkam neēdamas barības. Zāle, ko ēd govs vai kaza, bet neēd cilvēks, pārvēršas piena un gaļas olbaltumvielās, ko cilvēks var ēst ļoti labi.

    Barot graudus un dārzeņus lopiem – tā ir optimizācija mūsdienu naftas ekonomikā, kad fosilie kurināmie darbina agregātus, ar kuriem masveidā var izaudzēt lētu augu pārtiku, kamēr lopu audzēšana mehanizācijai tik viegli nepadodas. Kamēr nafta salīdzinoši lēta, tas ir iespējams. Taču kopumā ņemot, tā ir perversija, kas arī noved pie ekosistēmu sabrukuma: pēc būtības, mēs ēdam naftu, un tikmēr daba mums “nav vajadzīga”.

    Bet no kamolzāles, vārpatas un airenēm ilgi neizvilksi, pat ja pāris mēnešus izdzīvosi, un ko ziemā darīsi? Ziemā auksts, vajadzīga kalorijām bagāta pārtika, lai nenosaltu; kaltēta zāle neizglābs, lai gan palielinās izdzīvošanas iespējas

    Savukārt bērniem gaļa ir ļoti vēlama, jo tomēr organisms strauji aug, attīstās un ir aktīvāks kā pieaugušie. Protams, sakarīgā daudzumā, nepārspīlējot.

  16. @juris
    Domājams, stāsts par hlorellu varētu būt kārtējāis mārketinga pārspīlējums. Hlorellu kurš katrs lielā apjomā nevar izaudzēt, tāpēc arī kļūst izdevīgi to pasludināt par kārtējo “brīnumlīdzekli” un izbīdīt komerciāli veiksmīgu projektu. Jebkuru reti sastopamu vai grūti iegūstamu vielu/augu/apstākli cilvēki visos laikos ir turējuši par ārstniecības līdzekli. Mūsdienās ir viegli tirgot “brīnumlīdzekļus” – vairumam cilvēku trūkst zināšanu par lietu būtību un nav arī vēlmes pārbaudīt informācijas patiesumu.
    Nesaku, ka hlorella ir kaut kas kaitīgs, taču tikpat labi varētu audzēt arī mazos ūdensziedus (Lemna minor), kas peld katrā no vēja aizsargātā dīķī, un tirgot kā panaceju 🙂

  17. @Dāvis
    Taču loģisks ir viens cits apstāklis: vairums augu ir cilvēkam grūtāk sagremojami nekā gaļa. Jo īpaši termiski neapstrādāti.
    Pamēģiniet atšķirību starp nevārītiem un vārītiem kartupeļiem: lai justos paēdis, vārītus kartupeļus vajag daudz mazāk nekā nevārītus. Tas pats ar burkāniem. Nevārītas pupiņas un zemesrieksti vispār ir kaitīgi veselībai.
    Es vienreiz pamēģināju dzīvot, ēdot tikai nevārītu augu pārtiku. Mēneša laikā nokritos svarā par 5 kg uz muskuļu masas rēķina, man bieži bija auksti, kaut arī riju nevārītus burkānus/ābolus/kartupeļus/putraimus kā negudrs. Ja tiku klāt jēlam lasim, apēdu bez sāls ar gardu muti – ķermenis zin, kas tam vajadzīgs.

  18. @Pēteris
    Tādēļ jau pastāv ājurvēdas dalījums došās – vata, pitta un kapha. Tie, kam dominē pitta, tiks galā arī ar koku mizām, vatai un kaphai jāštuko. Tie, kam kādas došas disbalanss, bieži izdarīs nepareizus secinājumus un vispārinās savu personīgo pieredzi. (Modernais dalījums ir visādi astēniskie, pikniskie, ektomorfie un endomorfie, bet, pa manam, tas ir nepilnīgs, var jau būt, ka tas tik mans aizspriedums.)

    Veģetārisms ir integritātes (stulbs vārds, bet nemāku izdomāt sinonīmu) problēma – tas atduras pie monokultūrām un “masām”, kas savus kāļus neaudzē un i netaisās, jo, piem., dzīvo un strādā lielpilsētā vai velk dzīvi tuksnesī – un kurš, tagad, lūdzu, globāli biodinamiski risinās resursu pārdalīšanas jautājumu?- figu!
    Bet vispār jua stāsts ir par cieņu pret dzīvību un savu spēju vai nespēju kaut ko, “lēni košļājot, apdomāt, ka piešķiru dievišķību un pateicību šai būtnei, kas nokļuvusi manā mutē” – tas attiecas arī uz augiem. Man pat nav īstas pārliecības, ka es spēju adekvāti paldies pateikt mellenei, kuru noplūcu, kur nu vēl kādam, kuru jāsagūsta un jānomoca, lai padarītu par ēdamlietu.
    Un dažas fiziskas neērtības nenorāda uz izvēlētā dzīvesveida nepareizību. Ērtības parasti izvēlas ego, – tas, ko grib iespundētā šķīstā dvēsle, to reti kurš sadzird.

  19. Runa jau nav par dzelzi. Un arī ne par taukskābēm.
    Jautājums ir – kur raut neaizstājamās aminoskabes?
    Nepieciešams fenilalanīns, izoleicīns, leicins, lizīns, metionīns, treonīns, triptofāns, valīns.
    Idejas?

  20. Sveiki!

    Personīgi gaļu neēdu kopš aptuveni trīs gadu vecuma, praktiski visi visu laiku man ir mēģinājuši iestastīt, ka gaļa jāēd un viss. Neēdu arī zivis. Tagad man ir 24 gadi, pa visu mūžu zivi esmu ēdusi kādas maksimums reizes piecas un gaļu mānījuši daudz, bet ātri visu sapratu un nedomāju, ka esmu ēdusi vairak par reizēm 20 vai 30 maksimums, ieskaitot, kriksīšus gaļas, kas paliek zupā, pēc kaula novārīšanas. Par kaut ko tādu kā veģitārisms uzzināju tikkai ap gadiem 12, 13, es neēdu, jo man negaršo un ir pretīgi, nespēju apēst. Daudz esmu cīnījusies un spītējusi par savām tiesībām neēst to ko nevelos, cik sevi atceros un tikkai pirms gada esmu sākusi ēst sīpolus un sēnes, ko arī neesmu ēdusi, cik sevi atceros. Personīgi uzskatu, ka dzīvnieki nav jāēd, manā uztverē dzīvnieki ir gan lieli lopi, meža zvēri, zaķi, zivis, tārpiņi un pilnībā viss kas nāk no jūras, man ir dzīvnieki. vistas arī 🙂 Esmu mēģinājusi ēst gaļu, bet nē es nevaru un viss.

    Paldies visiem, kas uzskata un kas arī neēd gaļu un nespiež to darīt citiem un neatbalsta gaļas ražosšanu, dzīvnieku nogalināšanu, audzēšanu nokaušanai.

Comments are closed.