pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..

roku kopšanas krēmsliela daļa noteikti zin, ka lielākā daļa ķermeņa kopšanas krēmi satur naftas produktus un vēl visādas ķermenim ļoti nelabvēlīgas lietas, līdz ar to par to vairāk arī nerakstīšu 🙂

alternatīva šādiem krēmiem ir kaut vai tā pati kokosriekstu eļļa, olīveļļa, mandeļu eļļa utt, kas ir daudz lētāk un pilnīgi un noteikti ādai labāk!

bet ir viens bet.. vēl labāk ir iztikt bez..
tas ir līdzīgi kā atbrīvoties no kādas atkarības. tam ir nepieciešams kāds laiks, lai notiktu adaptācija. kad mēs pārstājam lietot piemēram sejas krēmu, ķermenim pie tā ir jāpierod. domāju, ka tas notiek aptuveni mēnesi.

jau ne reizi vien esmu rakstījis, ka ķermenis par prātu zin labāk ko tam vajag, tieši šī pati lieta attiecās arī uz krēmiem. kad āda ir sausa, ķermenis to ietauko, kad āda ir nevesela, ķermenis to ārstē, tie visi ir smalki savā starpā saistīti procesi, bet te nāk prāts un saka – hei, ķermen! paej malā! es labāk zinu, kas tev ir vajadzīgs! še šo! – un seko mākslīga ķermeņa ietaukošana… ķermenim atliek vien smagi nopūsties un ieslēgt savu izdzīvošanas un programmu un beigt pašam sevi taukot, jo pretējā gadījumā būs tikai sliktāk (tādēļ arī vajadzīgs pārejas posms, lai ķermenis var atkal pierast pie, piemēram, krēmu nelietošanas)

bet atkal ir viens liels bet.. sensenās dienās bija pat tāds cilvēku nogalināšanas veids – iemērcot to līdz kaklam eļļā. drīz vien cilvēks nomirst. iemesls tam ir ādas nespēja elpot. caur degunu tiek uzņemta tikai daļa skābekļa. arī āda ir svarīgs “elpotājs”, tā nu sanāk, ka lietojot krēmu tiek traucēts elpošanas process un noteikti vēl kaudze ar dažādiem procesiem, mūsu burvīgajā organismā..

bieži krēmu lietošana ir bezjēdzīga, bet gadījumos, kad āda tik sausa, ka neko citu kā krēmu iedomāties nevar, tā atkal ir kārtējā seku novēršana.. meklējam izraisītāju!

4 pamat lietas – ēšana, ūdens, domāšana, kaitīgie ieradumi.

īsumā par katru..

ēšana – ir tāds labs teiciens – mēs esam tas ko ēdam.. ja ēdam standarta veikalā pērkamās lietas, krāsainās paciņās utml, piepildītas ar e-vielām, tad nu sekas būs neapšaubāmi.. bet joks ar sekām ir tāds, ka parasti tās var ne tuvu novērst tam līmenim kā būtu bijis, ja to nebūtu 😉

ūdens – krāna ūdens pilsētās parasti ir ciets tādēļ tas sausina ādu, bet ļaujiet ādai pašai sevi pēc tam samitrināt nevis steidzināt šo procesu ar krēmu nodarot pāri savam organismam..

domāšana – lielu daļu mūsu problēmu rada negatīva attieksme, negatīvas domas, pakļaušanās negatīviem cilvēkiem, aizdambēti enerģētiskie kanāli.. ir ko darīt, lai šīs lietas vērstu par labu, bet tas ir tā vērts! 😉

kaitīgie ieradumi – lomu spēlē ne tikai to fiziskais nodarījums organismam, bet arī garīgajā plaknē, ko šinī gadījumā var pieskaitīt pie domāšanas..

sīkāk par veselības pamat izraisītājiem aprakstīšu mazliet vēlāk…

13 thoughts on “pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..”

  1. He..pasaki to sievietei:D

    Jau kleopatra sevi smiņķēja:) Visas:)
    Man uznāk tādi dabīgie periodi,kad neko nelietoju un tomēr-sievietes āda ir citādāka.Izej Tu ārānekas.Sieviete-blāc,āda lobās nost.Un sieviete negaidīs nedēļu,kamēr pāries 😀

    Es tagad izmantoju bērnu krēmu:)

  2. @Diāna tas, ka āda lobās nost ir seka – tādēļ jāmeklē šīs lietas izraisītājs.

    sievietei ir tāda pati āda kā vīriešiem 😉 tik pat labi varētu teikt, ka sievietēm ir savādākas lūpas, tādēļ jāsmērē ar lūpu krāsu 🙂

  3. Diāna… tu te nestāsti par visām, ok?

    Es krēmus lietoju ārkārtīgi reti (brr… tā ķipīgā sajūta!), nesen pārstāju lietot pat lūpu balzamu (jā, ziemas laikā), jo bija tik viens tāds ar ļoti naftīgu sajūtu, bet citu nenopirku. Nu neko, lūpas ļoti ok, bet āda gan pasausa, taču es vairāk pieļauju, ka tas ir jau kāds no uzskaitītajiem iemesliem.

    Taču runājot par kopjošiem līdzekļiem. Piekrītu, ka tas nav domāts ikdienas lietošanai (krēmi un cita “figņa”), taču retumis reizēm vajag gan. Kaut vai lai atsvaidzinātu un tonizētu ādas pašas labās īpašības (visi jau nogurst, uzmundrinājumu retumis vajag arī ādai 😀 ) it īpaši ņemot vērā pieminēto četru faktoru ideālu izpildes neiespējamību. Ūdens ir kāds ir, ēdiens, ļoti jāpiepūlas lai ideāli ēstu (ja viss svaigs, tas nenozīmē ka labs, ķimikālijas tiek bērtas virsū gan uz pašu āboliem, gan Āfrikas banāniem), gaisa piesārņojumu ar grūti izbēgt. Domāšana ar nemaz tik viegli nav iztīrāma (atļaušos vēl vairāk neizvērsties, bet zinu, ko saku). Kaut kā tā. Protams, piekrītu 100% ka naftīgi krēmi nav vajadzīgi, bet dabīgu uzmundrinājumu un palutināšanu ādai gan ir ļoti feini.

  4. Sievietēm ir biezāgs zemādas tauku slānis!
    Vispār parastās kosmētiskās eļļas ir labākais variants. Mazgājoties pilsētas ūdni vienmēr āda kļūst sausāka!

  5. ja visi krēmi un zāles, ziedes palīdzētu, tad cilvēki neslimotu!
    ir izveidota skaisto iepakojumu un solījumu atkarība.
    atzistos-man pašai ir atkarība no lūpu spīdumiem, bet tomēr- mani kopšanas līdzekļi ir pašmāju dzintara bērnu krēms elkoņiem ,lai tie nebūtu raupji un pasrastās bērnu ziepes- tas ir viss. pārējais ir atkarīgs no uztura un domāšanas. pārējo daba izdarīs pati- cilvēkam nav ko jaukties,tas tik kavē atveseļosānos procesu.
    vislābākais kosmētikas un atveseļošanās līdzeklis ir pirts un ūdens 😀

  6. esmu sieviete, pēc 30 🙂 Nelietoju nekādus krēmus, nevienai vietai 🙂 kontrastduša un ziņģītes norīvēšanās ir ļoti labi ādas draugi. ja ziemā ir apsalušas rokas vai seja šķiet par sausu – nolaužu alvejas lapas gabaliņu un tas ir ideāls mitrinātājs un arī sadziedē ādu, ja tā ir sasprēgājusi. nu un protams – ādu var pabarot tikai no iekšpuses. katrs sīkums dzīvesveidā un uzturā parādās uz ādas.
    mandomāt jāvadās pēc principa – nesmērēt sev virsū neko, ko nedrīkstētu arī apēst. ja ir ekstremāli apstākļi pietiek ar dabas līdzekļiem – kāda eļļa, augu sviests, tā pati alveja.

  7. Jā krēmi nav vajadzīgi. Man arī gandrīz 30. Ja āda prasa, uzsmērēju vienu no vairākām eļļām, bet ne katru dienu. Tā pa retam. Vēl retāk – kādu garšīgu sejas masku.
    Bet taisnība vien ir, ka ādas problēmas rodas no tā ka nav uzņemtas kādas konkrētas uzturvielas. Vislabāk ar tām tikt galā pareizi ēdot.

  8. jā, ar krēmiem ir daudz problēmu,
    pirmkārt – tos kāds ražo, un grib pārdot un pelnīt, neraizējoties par to lietotājiem un sekām. kā jūs rīkotos ja jums piederētu krēma rūpnīca? arī izgudrotu viltīgus nosaukumus, reklāmas, lai tik varētu iztirgot tūkstošiem litru? cik maksā litrs krēma? ~20-30Ls un vairāk?
    kas krēmā ir iekšā? – naftas profukti, aromatizētāji, konservanti, un 3 pilītes olīveļļas – kas ļauj šo krēmu nosaukt par “super dabisko Olīvu Krēmu” !!!

    litrs labas olīvu eļļas ir dabonams par ~3Ls. Ēdot labu treknu ņammu, ar ūsās iekļuvušo eļļas daudzumu var iesmiņķēt rokās, un roku āda no parastajām pārtikas eļļām – olīvu, kaņepju – paliek super mīksta uz ilgu laiku – vairākām dienām:)

    jautājums ir – vai ķīmiskā rūpniecība spēj piedāvāj jelko labāku par dabas veltēm????

  9. Par ķermeņa kopšanu. Svarīgs faktors ir neapmuļķot sevi ar kļūdaino Ph5.5. Āda ir jākopj bāziski, kāds ir arī normāls ķermeņa Ph (~7.2)! Uz ādas Ph bieži ir 5.5, jo tā ir izvadorgāns. Man tas bija liels atklājums 🙂

  10. hee, vsr neziekjeeties, kas ir vislabaakais protams, bet ja nu loti sagribas – un patiikami tas tomeer ir, var uztaisiit kremu pats, ko daru jau kadu laiku un ir pavisam viegli – galvenas sastavdaljas – bishu vaska gabalinjs(tas ir dabigs antioksidnts un emulsifikators), jebkada kvalitativa nerafineta ella, un kautkads h2o – citronudens, ziedudens vai jebkas tamlidzigs,to var savariit un sakult isa laika un krems glabajas 6 nedeeljas.sikaku info var atrast internetaa.pashai baigi patiik:)

  11. Es jau kā sen nelietoju ķimiskos ķermeņa kopšanas līdzekļus. Iegādājos ekoloģiskos tonikus, krēmus sejai, ķermenim tikai dabiskās eļlas- persiku vai avokado – abas vienlīdz vieglas un labi iesūcas, īpaši uz mitras ādas lietotas, avoado lieliski aizsargā no UV starojuma. Man gaiša āda, kas saulē viegli apdeg. Bet kopš pasāķu zieķēties ar avokado eļlu nekas tāds nenotiek. Un arī sejas ādai der mazītiņos mazītiņos daudzumos šad un tad. Avokado eļļa lieliski der arī pēc skūšanās – kavē matiņu ataugšanu un lieliski nomierina un mīkstina ādu.

    Starp citu, vēl par cilvēka organisma inteliģenci varu piebilst – līdzīgi notiek ar pretsviedru līdzekļiem. Ja lieto, tad gadījumā ja nelieto – paduses svīst pamatīgi un ar īpaši nepatīkamu aromātu. Kopš uzzināju, ka visu parasto pretsviedru līdzekļu sastāvā ir parabēni, kas uzkrājas organismā un ir kancerogēni, pārtraucu lietot pretsviedru dezodorantus. Pāris nedēļas tiešām svīdu nepajokam tieši padusēs un pat nekustot. Tagad organisms acīmredzot ir atkal pielāgojies, vai kā lai to nosauc – un man nav vajadzība lietot pretsviedru līdzekļus, jo tie jau tāpat nefunkcionē, tikai piedrazo organismu. Bet iesaku pret nepatīkamiem aromātiem weleda.lv ēterisko eļļu izmidzināmos dezodorantus.
    Lai laba veselība visiem 😉

  12. Jā-a. Es arī sieviete; un man allaž tas šķitis kā apgrūtinājums – visādi smiņķi, krēmi, arī smaržas. Draudzenes brīnījās, kā es tā varu, jo tas taču tik forši(!!!) es to pašu par viņām – kā viņas var zieķēties, ir taču tik forši to visu nedarīt.
    Diemžēl, ja cilvēks grib uzturēties starp cilvēkiem un būt nemanāms (tas laikam atkal nav sievišķīgi, bet man nepatīk, ja man pievērš uzmanību nevietā), tad reizēm “etiķete prasa”, piemēram, lūpu krāsu, citādi slēpti un/vai atklāti izbrīnītie skatieni/piezīmes/jautājumi ir garantēti.
    Par laimi, ir iespēja iegādāt vienu pēc iespējas “dabai draudzīgu smiņķi” un ar to iztikt krietnu laiku.
    Taču visas tās zieķēšanās-smērēšanās-ņemšanās izveikt ikdienā un vēl nosaukt to par “sevis lutināšanu”… nu nespēju :))
    Tāpēc man jo lielāks prieks, ka savairojušies (vai varbūt – kļuvuši pamanāmāki) “nesmiņķa cilvēki” 🙂

Comments are closed.