pārgāju uzturā uz svaigiem augļiem un ogām – cik var sašķidrinātiem..

pagājis jau aptuveni pusotrs gads kopš pārgāju uz svaigēšanu. no šodienas pienācis nākošais solis – svaigēšana ēdot tikai svaigus augļus un ogas, cik vien var sašķidrinātā veidā.

augļus un ogas blenderēšu vai spiedīšu sulu. ja šīs ierīces reizēm pie rokas nebūs, ēdīšu tā pat, bet labi sakošļājot.

no iepriekšējām lietotajām lietām vairs nelietošu – eļļu, sāli, riekstus, kaltētus augļus, etiķi, dārzeņus, zaļumus, avokado, graudus, sēklas (neskaitot tās, kuras augļos).

kā izņēmums varētu būt saldētie smilšērkšķi..

ziemas sezonā pamatā lietošu – apelsīnus, hurmu, banānus, vīnogas, ābolus, dzērvenes, brūklenes, smilšērkšķus..

augļsu pamatā pirkšu tirgū. ir padomā turēties pie ~1ls tēriņa dienā.
pie iepriekšējiem ēšanas paradumiem tēriņi bija vidēji 2ls dienā.

pieļauju, ka būs tādi, kuri teiks, ka ar augļiem tikai nevar.. bet redzēsim.. tas arī ir sava veida eksperiments..

mērķis ir atslogot organismu pieradinot to pie maksimāli vieglas barības.. esmu ceļā uz patērētās barības daudzuma samazināšanu..

31 thoughts on “pārgāju uzturā uz svaigiem augļiem un ogām – cik var sašķidrinātiem..”

  1. Tad tavupraat var iztikt bez olbaltumvielaam un taukiem (tie augljos un ogaas iipashi daudz nav, tur dominee ogljhidraati) ?

  2. Tad pats kaut ko beigās izaudzēji ziemai ēšanai? Vai tomēr īepērcies tikai veikalā?
    Jautājums tāds, tāpēc, ka sāku sekot lapai, jo mani ieinteresēja izdzīvošanas eksperiments naturālajā saimniecībā no nulles, taču fanātisku svaigēšanu mūsu platuma grādos varētu atļauties tikai vasarā, vai arī pilsētvides iedzīvotājs.

  3. Nu nezinu, nezinu. Vai ir jēga sevi tā mocīt ? Vai nebaidies, ka smadzenēm barības vielas pietrūks ? Pilnīgi nopietni.

  4. Ietiekums –
    Iesaku papētīt kā tiek audzēti ievestie augļi – apelsīni, avokādo, hurmas, banāni, vīnogas, āboli.. Esmu dzirdējusi ka ievestie apelsīni, hurmas, banāni, vīnogas ir kaitīgi.
    Domāju ka organismam nav jāatsaka ja viņš dod signālu lietot riekstus, graudus, eļļu, sāli. Piem. sāls ir viens no minerāliem kas cilvēka organisma šūnām ir nepieciešams. Ja šūnām nepietiks būvmateriāla lai pilnvērtīgi uzturētu sevi un būvētu citas šūnas tad šādai diētai nav jēgas, tieši otrādi – lielāks sliktums. No medus nevajadzētu gan atteikties..

    Zinu ka viegli pārstrādājama barība ir ciedru eļļa, ziedputekšņi, medus, nekaitīgi augļi, dārzeņi.

    Lai es izprastu vairāk, radās jautājumi tev Kaspar:

    Ko nozīmē grūti pārstrādājams?

    Kāpēc grūti pārstrādājas eļļa, sāls, rieksti, kaltēti augļi, etiķis, dārzeņi, zaļumi, avokado, graudi, sēklas..???

  5. “Nepareizs uzskats ieaudzināts vairumā cilvēku par to kā būtu jāēd, bet cilvēkam dabiski ir dotas izsalkuma, slāpju sajūtas, lai katram individuāli ziņotu par organismam vajadzīgajām vielām. Vadoties pēc neizkropļotām sajūtām, katrs pats var noteikt labvēlīgāko ēšanas sistēmu.
    Vislabāko uzturu cilvēks var iegūt paša koptā dārzā, jo, izvēloties ēdienu, ir skaidri zināmas katra augļa īpašības. Ar mūsdienu veikalos pirktu pārtiku tas nav iespējams, jo trūkst ziņas par katra produkta vērtību un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka organismu (produkti bieži ir nevis mazāk vērtīgi, bet gan kaitīgi veselībai).
    Visvērtīgākā augu valsts produkcija – pašu audzēta no veselām sēklām, bez kaitīgu minerālmēslu lietošanas, noplūkta un uzreiz apēsta.
    Daļēji savu vērtību ir zaudējuši tie augi, kuri kādu laiku pēc ievākšanas ir stāvējuši.
    Un atsevišķās situācijās, lietojot uzturā tikai neapstrādātus – nevārītus, neceptus, nesautētus utt. produktus, kuri pirkti veikalā vai tirgū, tie var būt pat kaitīgāki par vārītu kartupeli, burkānu u.c, ja kartupelis vai burkāns audzēts, izmantojot kaitīgos minerālmēslus.
    Vārīšanas procesā tiek nogalinātas daļēji vai pilnībā kaitīgās vielas, protams, līdz ar labajām.
    Taču tas nenozīmē, ka vārīts kartupelis ir kaitīgāks. Tas ir mazāk vērtīgs, taču tajā veidojas citi savienojumi, kuri nepieciešami organismam. Kartupeli u.c. dārzeņus var apstrādāt dažādi. Ceptam kartupelim — vismazākā vērtība, nedaudz lielāka – vārītam, vēl lielāka, ja kartupeļa gatavošanai izmanto speciālo tvaicēšanas metodi, izmantojot tvaika katlu (katli arī mēdz būt dažādi – tādi, kuri maksimāli saglabā labās, vajadzīgās vielas, tādi, kuri mazāk saglabā).
    Ja cilvēks ir iemācījies sadzirdēt sevi, tad katrā situācijā pajautās, kas viņa organismam šodien jālieto uzturā, kas rītdien utt. Varbūt dvēseles balss teiks – šodien apēd 3 ābolus, 1 burkānu, 1 rupjmaizes šķēlīti ar sviestu, 1 vārītu olu, 200 g biezpienu, rītdien apēd 10 burkānus, izdzer 2 l akas vai avota ūdeni utt.
    Ja kāds grib ēst tikai svaigus dārzeņus, augļus, zaļumus, riekstus u.c, tad jājautā sev, kad, kā to pareizi darīt. Kādam iekšējā sajūta teiks: „Sāc lietot tikai svaigu pārtiku rītdien.” Varbūt iedos vēl precīzākas ziņas: „rīt pulkst. 14:00″ utt., kādam teiks no uztura izslēgt pienu, maizi, bet lietot noteikti sviestu, biezpienu, vārītu olu + svaigus dārzeņus, augļus utt. noteiktos daudzumos. Variantu var būt miljoniem – katram citi.
    Ja cilvēks neklausās savas dvēseles padomos un viņam ir kāda nopietna slimība, tad strauja ēdiena maiņa var beigties sliktākajā gadījumā ar nāvi, slimības saasināšanos un pārveidošanos hroniskā. Ja cilvēks ir pilnīgi vesels,(tādu nav izņemot dažus cilvēkus) tad viņš var strauji nomainīt uzturu uz pilnīgi svaigu, bet tikai pirms tam noteikti jāsaskaņo ar dvēseli – kad to vislabāk darīt. (Tiek ņemti vērā arī gadalaiki – kādam tas ir jāsāk darīt ziemā, kādam vasarā utt.).”

  6. @Lelle izaudzēt varēs, tik paies kādi gadi.. augļus pirmajā/otrajā gadā iegūt ir švakāk..

    par audzēšanas rezultātiem apraktīšu mazliet vēlāk.. nedaudz sanāca, bet tikai nedaudz. bija problēmas ar zemes auglību utml.

    augļus galvenokārt šobrīd pērku tirgū.

    svaigēšana ir piemērota arī latvijai, jo daudz ko var saglabāt pagrabā.
    pamatā dārzeņus gan..

  7. @Zane ar grūti pārstrādājamu esmu domājis ātri pārstrādājamu. augļiem šis process notiek ļoti ātri, pie tam vēl, ja sašķidrināti..

    par augļu apstrādi ir zināms, no tā šobrīd nevairos. kā jau teicu, tas ir savdabīgs eksperiments, ceļā uz lielāku izpratni..

  8. @Anonymous par svaigajiem produktiem, bet priktiem pārsvarā tirgū pa šo pusotru gadu esmu parlieinājies, uzlabojumi ķermenī un ne tikai ķermenī.. ir lieli! es daudz vados pēc dvēseles sajūtām.. arī par pāreju uz augļiem dvēsele nav konfliktā ar prātu 😉

    tā ir pietiekoši specifiska izvēle.. tā vajag..

  9. Vai esi bijis uz Nikolaja Dolgorukija semināriem? Viņš ir tā saucamais “saules ēdājs”, es apbrīnoju šo cilvēku, pat no viņa fotogrāfijas nāk tāāds starojums! (uz semināriem gan bijusi neesmu, bet lasījusi gan par viņu esmu)
    Novēlu tev atrast savu ceļu uz šādu uzturu! LAI TEV VEICAS!

  10. @alive paldies! pagājušajā ziemā biju dolgorukija semināru zinātņu akadēmijas ēkā. man ir arī viņa semināra ieraksts, no krievijas gan laikam. varbūt, ja ir interese, varu pārsūtīt!

  11. @alive
    Es biju uz Dolgorukija semināru, viņš dzer kafiju un ēd šokolādi, uzskata sevi par saulēdāju, bet dzer sulas, kas sastāv no smalcinātiem augļiem un dārzeņiem. Es domāju, ka tāds uzturs noteikti ir veselīgāks nekā mans šodien.
    Kaspar, es arī brīnos, kāpēc tu pamatā izvēlies aizzemju produktus, bet nu laikam tava dvēsele, kuru tu laikam vari saklausīt, tev piedāvā labāko variantu no šodien pieejamiem :p. Vēl par to klausīšanos dvēseles balsī: jāprot saklausīt to dievišķo balstiņu. Varbūt hroniskam narkomānam tā saka priekšā, ka “tavs pamatuzturs ir magones, magones un vēlreiz magones, kas ir ļoti veselīgas mērenās devās, bet tavs mērs ir neizmērāms…” 😀

  12. @Mareks dolgorukijam r savs ceļš.. viņu var saukt par saulēdāju, tas, ka viņš vēl lieto kafiju un šokolādi neko daudz nenozīmē. pilnībā uz sauli viņš vēl nav pārgājis, bet uz to iet.

    ēdu ne tikai ārzemju produktus, ir gan savi salasītie āboli, uzaudzētais ķirbis, dzērvenes, brūklenes..

    ārzemu produktus lietoju tādēļ, ka lielas atšķirības nav nav.. tie man nekaitē.. izvēlos porkt dažas reize slētāk tirgū ne “pirmā paskata” augļus.. tirgū reizēm pat banānus pa 10s/kg var nopirkt.. man ir mazāk resursi jātērē, lai dabūtu priekš tā naudu…

    es eju prom no atkarībām.. pāreja uz augļiem jau ir stipri vieglāka, jo labi zini kā ir pāriet no termiskās pabības uz svaigēšanu..

  13. Cilvēks nav piedzimis, lai badotos. Cilvēks, kas dzīvo pilsētas kaitīgajā vidē, palīdzēs savam organismam, ja negāzīs kaudzēm savā kuņģī gaļu, saldumus utt., bet pārtiks no salātiem vai riekstiem un ūdens, kā rezultātā būs vieglāk dzīvot un arī domas raisīsies ātrāk, nebūs noguruma + nedrīkst katru ēdienreizi gaidīt ar lielām ciešanām, bet jāēd kad organisms to prasa. Rezultātā nenotiks arī aptaukošanās. Ir dzirdēts ka cilvēki kuri nelieto ūdeni un ēdienu, katru dienu dzīvo lielās mokās. Jā , iespējams šie cilvēki ir atbrīvojušies, no daudzām slimībām, kuras uztur pārtika, ko ikdienā cilvēks lieto. Pārtraucot lietot pārtiku – šūnas nesaņem indi un atjaunojas, lai dzīvotu, bet pareizi būtu, ja cilvēks lietotu veselīgu uzturu nevis badotos. Loģiski domājot, ja cilvēkam nebūtu paredzēts ēst, tad viņam nebūtu kuņģis un citi orgāni..

  14. interesants pasākums, vienīgi manuprāt augļi savā dzīvsvarā ir dārgāki kā identiska svara dārzeņi, līdzarto samazināt ikdienas tēriņus šķiet ir iespējams vienīgi samazinot pārtikas daudzumu. Protams daudzums jau nav kvalitāte.
    kādas pāris dienas esmu pārticis tikai no āboliem un vēl kādiem niekiem, citreiz tikai no cepumiem, vai maizes, vai gurķiem. man šķiet ka pēc ilgāka āboldiētas laika sāk prasīties kaut kāda neābolveidīga pārtika.

    saulēšana jau ir super lieta, ja vien būtu atrodams kāds reāls piemērs kurš to piekopj, te pieminētie augļi, vai par šokolāde jau itin neko nenozīmē, nesaprotu tad jēgu saukties par saulēdāju ja turpina ņammāt augļus u.c.

    vēl viens moments šķiet mazekoloģisks – tā ellīgā smalcināšana, tātad vajadzīgs ir elektro pieslēgums, blenderis – industrija. Forši būtu iztikt vienkārši no tā ko var noplūkt mežā vai pļavā un noņammāt bez jelkādām papildus darbībām.

    itkā ir labi ka mēs varam nopelnīt naudu un pārtikt tikai no riekstiem, vai augļiem, kuri brīvā dabā nemaz tik daudz nav sastopami, līdz ar ko diēta izveidojas krietni bagātīgāka kā dabas cilvēkam kurš ēd tikai to ko var atrast pļavā.

    katrā ziņā vēlu veiksmi, lai izdodas sasniegt vērienīgus rezultātus – īstu saulēšanu 🙂
    unjā – varbūt saulēšanu vieglāk realizēt tur kur saule ir ik dienas, nevis Latvijā, kur ir saules trūkums?

  15. Es te tā iedomājos – vai tad gurķis nav auglis, gurķa auglis. Nu, piemēram, ja augtu savvaļas gurķi, tu viņus neēstu, tikai tāpēc ka cilvēki to definējuši kā dārzeni? Tas tā tīri no “dabā dzimis un audzis” skatpunkta…

  16. @Ansis Liepa @Ansis Liepa šobrīd sanāk jūtami lētāk. pat zem lat zem lata dienā. šodien dzeru pašaudzētā ķirbja sulu 🙂 rīt dzeršu to pašu un varbūt vēl pie vecmammas salasīto āntonoukas ābolu sulu, rīt atkal ābplu sulu.. un šādā veidā uz visu mēnesi jau labi zem lata dienā iet.

    vakar pārtiku no sablenderētas hurmas ar ūdeni, ap 1.5kg tirgū nopirku. izmaksāja 77 santīmus.. nu redzēsim ko organisms teiks pēc kāda laika. barojot to ar sulām sanāk mazāk patērēt pārtiku.. vismaz pēc šobrīdējiem aprēķiniem…

    pagaidām izmantoju daudz no “industriālajām lietām” – sulasspiede, krūzes blenderis, rokas blenderis līdiz ņemšanai.. tas ir pagaidām..

    var arī ar rīvīti visu smalcināt utml.. var arī nesmalcināt.. bet ēst tikai vieglu barību.. bet es gribu smalcinātus augļus un sulu! :)))

    padomā ir arī uz kādiem nēnešiem stopēt uz siltākām zemēm.. bet šķiet, ka nākošziem.. nav jau arī kur steigties.. jāļauj organismam adaptēties

    vēlreiz par tēriņiem.. pēc pēdējām dienām rēķinot, sanāk mēnesī tērēt
    zem 20ls. ja tāds rādītājs saglabāsies.. o jē! 🙂

    un protams, ja saglabāsies labā pašsajūta, un šķeit, ka jā!

  17. Tā jau var galīgi sviestā saiet… moš uzreiz liecies kapā, tā Tu pavisam neko nepatērēsi. Gan elektrība ietaupīsies, gan ēdamais. Drēbes ar nebūs jānēsā.

  18. @baļķvedējs
    Bet ja cilvēks jūtas ērti tādā dzīves veidā, un neuzmācās ar savu pārliecību, tad jāpriecājas par katru tādu. Pilsētniekiem būtu jāmācās vairāk no tādiem dīvaiņiem, jo cilvēki pilsētās mazāk kustās, un enerģija ir mazāk vajadzīga. Citādi jau tautieši galīgi aptrakuši patērēt tik lielos apmēros gaļu un visādus citādus dzīvnieku izcelsmes produktus.

  19. Bet eļļa, dārzeņi, zaļumi sēklas, rieksti, zivis… ir tas, kas nodrošina visveselīgāko, lētāko dzīvošanu. Jo plašāks asortiments, jo mazāk var ēst un mazāk piesārņojas organisms un lētāk sanāk. Tā kā mēs nākam no zivīm,un zivis miljardiem gadus atpakaļ bija mūsu vienīgā pārtika, tad no tām pilnīgi atsakoties, jābūt problēmām (trombi asinsvados,kaulu izdēdēšana…).
    Varbūt bailes no nitrātiem? Pesticīdi jau vēl bīstamāki. Tā viela, ar kuru atbaida kukaiņus, pēc ķīmiskā sastāva ir tā pati, kuru lieto, kā kaujas nervu paralizējošo gāzi. Un hidroponika…, herbicīdi… Tādēļ, vienīgā iespēja ir nepārtraukti mainīt pārtiku. Max plašs sortiments.

  20. @turnips
    Tad visi vegāni jau sen būtu nomiruši. Kaspars gan vēlas doties tālā, un esmu pārlieconāts, ka kādam periodam ir jābūt arī tādam, un nekas ļauns ar viņu neatgadīsies.

  21. @baļķvedējs tas, ka mums ir dažādi paradumi un plāni nenozīmē, ka tu vai es daru ko nepareizi vai esam kautkādā veidā sliktāks vai labāks viens par otru… mēs vienkārši daram savādāk… un tas ir pats skaitākais! mums ir brīva izvēles iespēja!!

  22. @turnips zivis jau nelietoju gandrīz pusotru gadu un veselība tikai un vienīgi uzlabojas 😉 tam protmas ir tiešs sakars ar dzīvo barību…

    iepriekš esmu aprasktījis cik izmaksā ēdot tavas nosauktās lietas izņemot zivi. dienā ap 2ls..

    jaunajiem ēšanas paradumiem izmaksas ir kritušās, pat zem lata dienā.

    ļoti daudz ir informācijas par to, kas ir labs, kas slikts, bet kautkā ar to parasti “brauc auzās”.. par to pārliecinājos jau pārejot uz svaigēšanu.. un tālakajā ceļā turpināšu novērojumus.. ja viss būs labi, tad apgāžas lielākā daļa teorizēšanas, kas ir labi un, kas slikti…

  23. Ir tak tā kompostu metode, pati, cik varu, piekopju. Izlasīju kaut ko līdzīgu kādā krievu izdzīvotāju lapā. Krauj čupā svaigi pļauto zāli (to gan vajag daudz)un nākamajā gadā stādi gurķus, tomātus, kartupeļus, ķirbjus var pieaudzēt nemaņā, topinambūrus ar nav jāgaida vairākus gadus un īpaši auglīgu zemi viņiem nevajag. Pupas taču arī labi aug un nav īpaši izvēlīgas. Pati pagājušo gad pavasarī uzraku (biju atstājusi zem biezas kārtas pļautā siena) 10m2 un saliku tikai pusi ar pupiņām – visa ģimene ēdām ik pa pāris dienām. Rudens avenes, zemenes, ogu krūmi (upenes vispār nezvēri, otrajā gadā jau zaftei sanāca).

Comments are closed.