pārpublicēts – kas notiek pasaulē?

spēcīgs teksts, kuru pārpublicēju no kādas domu biedru grupas. tā autoru nezinu, bet domāju, ka tas neņemtu pārpublicēšanu ļaunā, jo noteikti ir ieinteresēts cilvēku attīstībā un šis teksts to tikai veicina…

ļoto ļoti iesaku tikt līdz teksta beigām, jo tur runa ir arī par latvijā notiekošajiem procesiem.. kā tas varbūt, ka latvijā notiek kas tāds, kas šobrīd notiek..

kas notiek pasaulē?

Ir tāds laiks, šobrīd – šķiet, ka ar pasauli kaut kas nav kārtībā. Ir pārāk daudz un dažāda informācija no dažādiem avotiem, bet tā nerada nekādu skaidrību, tieši pretēji – apjukums ir vēl lielāks. Nav skaidras atbildes uz jautājumu – kas notiek pasaulē? Mēs katrs esam pasaules daļiņa un ir gluži dabiska vēlme šo jautājumu noskaidrot, jo šis jautājums ietekmē mūsu ikdienu. Meklējot atbildes vairāku gadu garumā, daļa no tām atnākušas pavisam negaidītā veidā.
Sāksim ar pašu vienkāršāko – kas notiek šobrīd? Iespējams, meklējot atbildi uz šo jautājumu, nonāksim pie šodienas notikumu cēloņiem. Vai pasaules gudrākie prāti ekonomikā, valsts pārvaldē, starptautiskajās institūcijās nesaprata, neredzēja, neizskaitļoja to, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar globālo ekonomiku? Maz ticams, jo pasaules izcilāko ekonomistu izglītībai ir tērēti simtiem miljonu ASV dolāru, aptuveni 350 miljoni to pašu dolāru ik gadu patērēti dažādu ekonomikas institūtu un organizāciju uzturēšanai visā pasaulē. Tāpat pasaules lielvalstis ar vairākiem desmitiem un simtiem miljardiem latu lieliem valsts budžetiem taču nepārvalda pamatskolu skolnieki. Turklāt šī nebūt nav pirmā un vienīgā pasaules ekonomiskā krīze. Līdz ar to būtu jābūt kaut kādām likumsakarībām.
Atliek tikai divas atbildes. Pirmā – mūsu planētas „gudrākie” prāti un valstu pārvaldītāji nav savu uzdevumu augstumos un tos ir visai grūti nosaukt par gudriem. Otra – tas ir iepriekš izplānots scenārijs ar mums pilnībā nezināmiem mērķiem, kurš tiek rūpīgi un pamatīgi realizēts.

Pasaules valdnieki mūsdienās

Šķiet, ka pirmā atbilde neiztur kritiku, par cik ir acīmredzami, ka paši ekonomisti, pasaules mēroga uzņēmēji un lielvalstis gūst acīmredzamus panākumus. Otrā atbilde attiecas uz tā saukto sazvērestības teoriju, bet mūsdienās vairs nav neērti uz to atsaukties, jo pietiekami liels informācijas daudzums liecina par tās eksistenci realitātē.
Kur sazvērestības teorija sakņojas? Internets ir radījis lielisku iespēju piekļūt milzīgam daudzumam dažādas informācijas, kura līdz šim bija fiziski pieejam tikai daļai cilvēku. Pasaules tīmeklī ir ļoti daudz tā sauktā drazu informācija, taču ir arī pietiekami daudz noderīga. Visā pasaulē ir atsevišķas cilvēku grupas, kuras jūt, ka pasaules kārtība nav harmoniska un to kāds ietekmē ne vienmēr atbilstoši visas sabiedrības interesēm. Šie cilvēki iegulda gan līdzekļus, gan savu brīvi laiku, lai nodarbotos ar alternatīvo pētījumu veikšanu. Viņu devīze ir: „Ne viss, kas šķiet esam patiesība, tāda arī ir.” un piedāvā savu skatījumu uz norisēm pasaulē gan vēstures, gan mūsdienu notikumu kontekstā. Saskaņā ar sazvērestības teoriju, eksistē saujiņa „pasaules vareno”, kuri pastarpināti kontrolē visu uz mūsu planētas notiekošo. Tā ir neredzama vara, kura apvienojas īpaši slepenos grupējumos. Par šādu grupējumu esamību liecina ne tikai vēsturiski fakti sākot jau ar Ēģiptes priesteriem, Templiešu ordeni, bet arī mūsdienu īstenība – brīvmūrnieki, ilumināti un citas slepenas organizācijas, ka arī to radītā Trīssimtu komisija, Romas klubs, Bilderbergas klubs, Trīspušu komiteja un citas.
Tātad, pastāv uzskats, ka daļa no šīm organizācijām piedalās totālā pasaules un civilizācijas kontrolē. Šiem grupējumiem ir savu mērķu programma un sabiedrības dzīve tiek pakļauta šo organizāciju biedru mērķiem. Vieni no civilizācijas galvenajiem kontroles balstiem ir bailes, mazvērtība, nabadzība, postošas atkarības, šķelšanās(atceramies valdnieku principu – Skaldi un valdi!).

Ar ko viss sākās

Daudzās leģendas un fakti stāsta, ka „pasaules valdnieku” pirmsākumi meklējami ļoti tālā pagātnē – apmēram pirms 20 000 gadu. Laikā, kad Zemi pārvaldīja atlantu civilizācija un kad ārieši tikai sāka pamazām apgūt mūsu planētu.
Senie atlanti, kuru kontinents – mītiskā Atlantīda – gāja boja pirms apmēram 13 000 gadiem, bija tā laika attīstītākā civilizācija. Ne velti senajās teikās stāstīts par milžiem ar brīnumainajām spējām – aprakstot atlantu civilizāciju. Atlantu tehnoloģijas bija sasniegušas krietni augstāku pakāpi nekā šodien. Taču sasniegumu pamatā nebija smalka elektronika un citas tehnoloģijas, bet pašu atlantu attīstītās spējas ietekmēt apkārtējos procesus. Atlanti lieliski pārzināja Dabu un spēja ar to veiksmīgi sadarboties. Šai civilizācijai bija arī tehnoloģijas, bet tās pamata bija bāzētas uz kristāliem un citiem iežiem. Atlanti ar savu gara spēku varējuši ietekmēt gravitāciju.
Šai civilizācijai, kuras pastāvēšanas vēsture tiek lēsta ap 1, 7 miljoniem gadu, piederēja milzīgi zināšanu apjomi par Dabu, tās spēkiem, par dzīvajām būtnēm. Uz planētas paralēli sāka attīstīties ārieši jeb mūsdienu cilvēks. Vairākus tūkstošu gadus atlanti ar mūsu priekštečiem dzīvoja draudzīgās kaimiņattiecībās. Taču atlanti sašķēlās divās nometnēs. Vieni uzskatīja, ka jaunajai rasei jādod iespēja attīstīties dabiskos apstākļos, to neietekmējot, savukārt citi uzskatīja, ka āriešiem jāpakļauj un selektīvi tiem jānodod atlantu zināšanas.
Tā atlanti uzsāka aktīvākus kontaktus ar cilvēku. Tas bija laiks, kad paši atlanti sāka savā starpā ķildoties, jo tie paši atlanti, kuri vēlējās aktīvi kontaktēt ar cilvēkiem, uzskatīja, ka viņi ar savām zināšanām ir pārāki un cita civilizācija ir jāpakļauj. Leģendas un arheoloģiskie fakti liecina, ka atlantu starpā strīds pārauga karā. Peru atklātas pilsētas, kuru būvniecības tehnoloģijas nav pieejamas pat mūsdienā un uz tās mūriem konstatētas milzīgu temperatūru pēdas, kur akmens vairāku 10 000 grādu karstumā ir izkusis. Karā, kā karaspēks tika ierauta arī āriešu civilizācija.
Kara laikā gan vieni gan otri atlanti uz Zemes dažādās vietās izveidoja savas bāzes. Tas ir redzamas arī šodien. Tiek lēsts, ka karš ar mainīgiem rezultātiem un īsiem miera periodiem ildzis aptuveni 2000 gadus. Leģendas vēsta, ka Dievs sadusmojies par atlantu bezjēdzīgo karu un nolēmis šo civilizāciju iznīcināt. No mūsdienu izpratnes saprotam, ka patiesībā atlanti iznīcināja paši sevi – radot milzīgu apjomu negatīvās enerģijas, kura izraisīja iznīcinošu katastrofu.

Ēģiptes piramīdas

Daļa zinātnieku uzskata, ka Ēģiptes piramīdas būvētas apmēram pirms 5000 gadiem un visai primitīva veidā. Taču aizvien vairāk ēģiptologu uzskata, ka šāds pieņēmums nav pareizs. Tiek uzskatīts, ka piramīdas būvētas apmēram 25 000 gadus pirms mūsu ēras un tās būvējusi ļoti attīstīta civilizācija. Zinātnieki veikuši virkni eksperimentu un modulējuši piramīdas būvniecību un nonākuši pie secinājuma, ka pat ar mūsdienu tehnoloģijām šādu būvi nav iespējams uzbūvēt.
Tiek uzskatīts, ka Ēģiptes piramīdas ir uzbūvējuši atlanti un tām ir vairāki mērķi. Atlanti savas zināšanas esot aizguvuši no kādas vēl senākas un attīstītākas ārpus Zemes civilizācijas – neferiem. Piramīdas kalpojušas, kā antenas saziņai ar „skolotājiem” no citas zvaigžņu sistēmas.
Otrs izmantošanas mērķis ir saistīts ar Zemes informatīva lauka uzturēšanu. Ap Zemi izveidots vienots energoinformatīvais lauks, kurā tiek sakopota visa informācija par notiekošo uz mūsu planētas, tā skaitā visas emocijas un domas. Šis lauks darbojas gan kā savdabīgs cietais disks, kurā ietilpināta civilizāciju hronikas, ko mēdz arī saukt par Akaši hroniku. Lauks darbojas arī kā enerģijas līdzsvara uzturētājs un šajā sistēmā ļoti būtiska nozīme bija senajām sakrālajām svētvietām. Tostarp arī Latvijā. Informatīvais spēka lauks kalpo arī kā aizsardzības sistēma, kas pasargā Zemi no tumšajiem spēkiem.
Vēl tiek uzskatīts, ka piramīdu sistēma kalpo arī kā aktīva aizsardzība pret asteroīdiem. Ar piramīdu sistēmas palīdzību iespējams priekšlaicīgi atklāt Zemei bīstamus objektus, caur vienoto informācijas lauku aktivizēt aizsardzību un mūsu planētas apdraudētāju iznīcināt.
Piramīdas apkalpoja priesteri, kuri pārzināja piramīdu darbību. Piramīdas tika uzbūvētas ne tikai pašā Atlantīdā, bet Dienvidamerikā, Ēģiptē, Austrālijā(pašā vidienē vēl tagad ir apskatāma), Tibetā(Kailasa kalns), Antarktīdā, netālu no tagadējā Ziemeļpola uz nogrimuša Hiperborejas kontinenta un citur. Āriešu civilizācija zināja par piramīdu eksistenci, taču lielu interesi par būvēm neizrādīja, jo atlanti centās tai laikā kontaktēties pēc iespējas mazāk.

Planetāra kataklizma

Karš atlantu starpā ietekmēja visas civilizācijas attīstību. Tika izgudrotas aizvien pilnīgākas visa dzīvā iznīcināšanas tehnoloģijas. Tika pamestas novārtā tās zināšanas, kuras pētīja Dabas procesus un radīja. Zemes informatīvajā laukā nonāca milzum daudz informācijas par postu, iznīcību, nāves bailes, naids.
Kara laikā arī Zemes aizsardzības sistēma – piramīdas vairs netika tik labi uzturētas. Zemai tuvojās milzīgs asteroīds, kas bija atdalījies gabals no mītiskās planētas Faetona, kuras orbītā arī tagad riņķo šīs planētas atliekas. Tas tika pamanīts stipri par vēlu. Turklāt asteroīds lidoja ar milzīgu ātrumu ar zemu leņķi attiecībā pret Zemes virsmu un pretēji Zemes griešanās virzienam. Uz asteroīdu tika raidīts trieciens, ar mērķi to izgrūst atpakaļ Visumā. Taču pirmais trieciens vairs nespēja to atgrūst drošā attālumā no Zemes, bet gan daļēji uzspridzināja jau planētas atmosfērā. Pirmo triecienu no aizsardzības sistēmas asteroīds saņēma virs Aļaskas un Austrumsibīrijas. Milzīgais sprādziens izdedzināja gandrīz visu skābekli virs šiem apgabaliem, radot vakuumu un iesūcot vietā gaisu no augšējiem atmosfēras slāņiem, kura temperatūra ir apmēram – 70’C. Vienā momentā tika iznīcināts viss dzīvais. Tas izskaidro kāpēc zinātnieki Sibīrijas un Aļaskas sasaluma zonās atrod sasalušus dzīvniekus ar pilniem kuņģiem barības. Tas nozīme, ka sasalums bija pēkšņs.
Lielas atlūzas turpināja ceļu pār tagadējo Kolas pussalu Ziemeļeiropas virzienā. Kāda no atlūzām nokrita Sāremā salā, kur atrodas pasaulē pazīstams meteorīta krāteris. Aizsardzības sistēma deva nākamo triecienu virs Taimiru pussalas dienvidiem. Asteroīds atlikušās daļas nonāca virs Atlantijas okeāna, kur saņēma trešo triecienu. Viens no lielākajiem gabaliem nokrita Tagadējo Azoras salu apkārtnē, kur esot atradusies Atlantīda. Pārējās šķembas aizlidoja uz visām pusēm līdz pat
5000 km
lielā attālumā no pēdējās trieciena vietas gan Dienvidamerikā, gan Ziemeļamerikā, gan Āfrikā. Mūsdienās zinātnieki ir saskaitījuši 116 krāteris, kuru izmēri ir virs
1,5 km.

Asteroīds ietriecās Zemē pretēji tās griešanās virzienam, kas krietni nobremzēja mūsu planētas dabisko kustību. Riecienu rezultātā atmosfēra nonāca milzīgi putekļu mākoņi. Jūrās un okeānos sākas gigantiski cunami, kas aprakstīti kā grēku plūdi. Nogrima daudz sauszemes un parādījās jauna. Iestājās ledus laikmets un liela daļa Ziemeļu puslodes sāka pārklāt ledāji. Zemes poli novirzījās par 15 ‘.

Āriešu dominante

Lieki piebilst, ka šāda mēroga katastrofa iznīcināja gandrīz visu cilvēci. Atlantīda bija nogrimusi, daudzu līdz šim auglīgi reģioni bija vai nu pazuduši zem ūdens, vai plūdu iznīcināti. No atlantu civilizācijas bija palikuši tikai tie nedaudzie, kuru bija paguvuši pārcelties iepriekš izbūvētās pilsētās augstkalnu rajonos. Āriešu nebija vairāk kā daži miljoni.
Atlantu civilizācijas atlikušie pārstāvji centās saglabāt kaut daļu no zināšanām, ar kuru palīdzību atlanti bija piedzīvojuši gan spīdošu uzplaukumu, gan traģisku galu. Daļa zināšanu tika noslēptas piramīdās. Palikušie atlanti uzsāka aktīvus kontaktus ar āriešiem.
Atlanti, lai gan vairs nevairījos no kontaktiem ar āriešiem, tomēr centās dzīvot savrup. Tam bija dažādi iemesli, gan tas, ka atlanti āriešus uzskatīja par zemākas attīstības rase būtnēm, gan arī fiziskās atšķirības. Atlantiem bija nepieciešami krietni lielāki mājokļi, jo to augums pārsniedza 2,5 metrus. Ne velti mums ir saglabājušās pasakas un leģendas par vientuļajiem un drūmajiem milžiem, kas parasti mitinājās vieni. Tās ir saglabātās atmiņas par pēdējiem atlantu civilizācijas pārstāvjiem.
Pēdējie, katastrofu pārcietušie bija izkaisīti pa visu planētu, līdz ar civilizācijas bojāeju, atlanti bija pazaudējuši arī praktiski visas tehniskās ierīces. Lai gan Skandināvu valstīs un arī Dienvidamerikā sastopamas leģendas par milžiem, kas lidojuši uguns lodēs, ārstējuši cilvēkus un redzējuši tiem cauri(rentgens?), spējuši sarunāties milzīgā attālumā(telefons, rācija?) un citas līdzīgas ziņas. Katrā gadījumā arī starp atlikušajiem atlantiem intensīvi kontakti ir pārtrūkuši un katrs savā mītnes vietā centies sadzīvot ar āriešiem. Kas nebūt nav bijis viegli, jo no atlantiem gan baidījās, gan arī to atšķirības dēļ, neieredzēja. Daudzus atlantus ārieši paši nogalināja. Izdzīvoja tikai gudrākie, veiklākie un kuri spēja atrast savstarpēji izdevīgus sadarbības nosacījumus.
Savukārt āriešu civilizācija strauji vairojās un izplatījās. Izmantoja gan no atlantiem saņemtās zināšanas, gan arī paši veica nozīmīgus atklājumus, kas ļāva veiksmīgi pārdzīvot planētas mēroga katastrofu. Ziemeļu puslodē bija iestājies ledus laikmets
Ēģiptes piramīdas bija vistuvākā atlantu būve bijušajai Atlantīdai un šajā vietā apmetās salīdzinoši liela atlantu kolonija. Šie atlanti piederēja militāro vadoņu klanam un bija paspējuši noturēt savās rokās ne tikai tehniku, bet arī tiem bija plašas zināšanas. Šo vietu – Ēģipti bija salīdzinoši maz skārušas kataklizmas un Nīlas auglīgos krastus apdzīvoja daudzas āriešu ciltis. Atlanti sāka veidot pirmo āriešu valsti.

Ēģipte tolaik un tās ietekme pasaulē vēl joprojām

Pašreiz Ēģipte, kā valsts pasaules mērogā ir nenozīmīga Ziemeļāfrikas teritorija, kuru mēs apmeklējam kā tūristi. Taču senā Ēģipte mūsu rietumu civilizācijā ir atstājusi dziļas pēdas. Gan valsts struktūra, gan tautu un valstu pārvaldīšanas māksla nākusi no Ēģiptes.
Atlanti ar savām zināšanām un spēku piesaistīja ēģiptiešu vadoņu uzmanību. Ēģiptiešu priesteri jau pirms katastrofas bija iesaistīt piramīdu darbībā un pat bija izveidojuši savu kultu, lai gan tajā laikā ēģiptiešu priesteriem piramīdās bija tāda pati loma, kā lidostas apkopējiem lidmašīnu satiksmē.Atlanti lieliski saprata, ka viņi ir nolemti un nepieciešams droši saglabāt savas zināšanas. No priesteru un ēģiptiešu cilšu vadoņu vidus tika atlasīti spējīgākie cilvēki. Tie pamazām tika apmācīti un uzzināja, ka dievišķās būtnes – atlanti – arī ir tikai būtnes ar miesu un asinīm, tikai krietni tālāk tikuši savā attīstībā.
Mācekļiem tika nodota ne tikai informācija par pasaules kārtību, dabas spēkiem, to pārvaldīšanu un arī civilizācijas pārvaldes mehānismi. Nav īsti skaidrs vai atlanti savas zināšanas nodeva tādēļ, lai āriešu civilizācija mācītos no atlantu kļūdām vai arī apzināti zināšanas nodeva tikai atlasītiem cilvēkiem, taču ēģiptiešu priesteru nolēma zināšanas no tautas slēpt.
Starp ēģiptiešiem un atlantiem veidojās arī tuvi kontakti, ka rezultātā piedzima āriešu un atlantu bērni, kas bija vairāk līdzīgi āriešiem, taču krietni lielāka auguma. Šiem bērniem bija arī daudzas ģenētiskas nepilnības, kas pašreiz tiek atklātas arī dažām faraonu dzimtu mūmijām. Šie bērni kļuva par apkārtējo cilšu valdniekiem un iedibināja faraonu – pusdievu-puscilvēku- dinastijas. Apmācīto priesteru uzdevums bija mācīt un audzināt nākamos faraonu dzimtas locekļus, kā arī būt par padomdevējiem pārvaldes lietās. Nenoliedzam, tā laika pasaulē Ēģipte kļuva par visspēcīgāko valsti, kur bija attīstīta būvniecība, lauksaimniecība, izglītība, tirdzniecība un kara māksla. Ēģiptē reti bija vērojama tautas neapmierinātība, kas liecina par prasmīgu māku pārvaldīt.
Atlanti pamazām izmira un priesteri bija vienīgie atlantu zināšanu pārvaldnieki. Arī faraoniem šīs zināšanas tika dotas selektīvi un aizvien mazāk. Faktiski valsti pārvaldīja priesteri ar faraonu rokām. Priesteri nolēma, ka zināšanas ir jāslēpj, jo tas ir viņu spēks. Viņi saprata, ka zināšanas ir iespēja valdīt ne tikai Ēģiptē, bet visā pasaulē.Pamazām ap 4000 gadus pirms mūsu ēras, vienkāršo ēģiptiešu prātos dzīvoja tikai leģendas par atlantiem, kas bija padarīti par reliģiskiem kulta tēliem. Faraoni tika uzskatīti par dievu bērniem, kam bija dotas tiesības valdīt . Faktiski, priesteri, pašiem paliekot malā, valdīja pār visu valstī. Viņi bija izveidojuši reliģiju, paklausīgu faraonu klanu, samērā pārtikušu valsti. Tajā laikā arī tika būvētas faraona laika piramīdas, kuras vēl šobaltdien redzamas Ēģiptē un kuras būvētas no vienkārši apstrādātiem akmeņiem un mālu javas. Tās ir kā vāja atblāzma atlantu būvētajām piramīdām. Priesteri sāka domāt par savu zināšanu izmantošanu apkārtējo zemju pakļaušanai.
Neiedziļināsimies vēstures faktu atstāstīšanā, šo informāciju ar samērā precīziem gadu skaitļiem unkonkrētu faraonu dinastiju vārdiem var atrast gan internetā, gan bibliotēkās. Fakts ir tāds, ka dažus tūkstošus gadus pirms mūsu ēras, ēģiptieši sāka iekarot apkārtējās zemes un pakļaut tajā dzīvojošās ciltis.
Te nu mēs pieskaramies mūsdienās redzamiem notikumiem. Ēģiptiešu priesteri labi saprata, ka svešu zemju iekarošana nedrīkst notikt tikai ar brutālu, iznīcinošu spēku. Pakļautie cilvēki labprātīgi jāiesaista rīcībā, kas ir nepieciešama priesteriem. No svešajām zemēm bija vajadzīgi resursi un dzīvais darba spēks. Tika radīta sistēma, kurā liela nozīme bija reliģijai un pārliecībai, ka pakļāvēji ir gudrāki un nesīs laimi visās dzīves jomās.

Pasaules, kāda tā tapa

Ēģiptiešu priesteri sāka meklēt ceļu savam mērķim – iegūt nedalītu varu pār visu pasauli. Katrā zemē tika atrasti cilvēki, kuru īpašības vislabāk noderētu priesteru mērķu sasniegšanai. Tam nederēja brīvi ideālisti, bija vajadzīgi ambiciozi, gudri, ar asu prātu apveltīti ļaudis, ar lielu devu egocentrisma. Paši priesteri izveidoja slepenu grupējumu, kur tās locekļi zināšanas mantoja pēc sevišķi rūpīgām pārbaudēm, iniciācijas. Priesteru slepeno zināšanu klāstā neietilpa tikai cilvēku masu pārvaldīšanas māka, izcila stratēģiskā domāšana. Viņi pārvaldīja arī zināšanas par enerģētiku, par radīšanu, domu pārvaldīšanu. Priesteri šim nolūkam izmantoja atlantu atstātās piramīdas.
Piramīdas visā pasaulē tika būvētas kā aizsardzības konstrukcijas visai planētai, kā arī, lai uzturētu vienotu informācijas lauku – kaut kas līdzīgs internetam, kur katrs atlants varēja pieslēgties kopējai informācijai, iegūt sev vajadzīgo un atstāt savu informāciju, kā arī kā saziņas sistēma – līdzīgi mūsdienu mobilajiem un satelītu sakariem. Priesteri prasmīgi šīs ierīces pielāgoja savām vajadzībām. Tika bloķēta jebkāda iespēja cilvēkiem piekļūt pie kopējā informācijas lauka un tika radīts paralēls informācijas tīkls, kurā priesteri ieprogrammēja sev vēlamo informāciju. Tika izveidots visu planētu ieskaujošs informācijas tīkls. Tīkls bloķēja dievišķo gaismu un radīja un rada joprojām viltus informāciju visai civilizācijai.
Kādreizējā atlantu sistēmā ietilpa senās svētvietas, jeb spēka vietas, kas darbojās kā antenas. Faktiski, pašreiz mēs Ēģiptē jūsmojam par iekārtām, kuras jau vairākus tūkstošus gadus vairs netiek izmantotas tiem mērķiem, kuriem tās bija uzbūvētas, bet gan lai turētu visu civilizāciju hipnotiskā miegā un veiksmīgi pārvaldītu. Arī Latvijā ir daudz svētvietu un ir cilvēku, kuri tās cenšas atjaunot. Taču paliek jautājums vai tās tiek atjaunotas to sākotnējiem mērķiem, jeb, lai darbotos priesteru labā?
Priesteru Lielais noslēpums tik nodots no paaudzes uz paaudzi caur speciāli sagatavotiem cilvēkiem. Viņu pakļautībā bija visi vērā ņemamie valdnieki, taču tie, kuri nepakļāvās, tika iznīcināti.

Ebreju traģiskā vēsture

Ir daudz dažādu spekulāciju par ebreju jautājumu, saistotšo tautu ar slepenām pasaules pārvaldīšanas sazvērestībām. Patiesībā, ebreju tauta tika pakļauta kā pirmā un ar to tika veikts baismīgs eksperiments. Atceramies vēsturi, kad ebreji tika aizvesti verdzībā uz Ēģipti. Šī tauta tajā laikā būtiski neatšķīrās no citām apkārtējām tautām, tai bija sava reliģija, ko mēs sauktu par pagānismu, kultūra. Mozus bija faraona dēla labākais draugs un daļēji arī skolotājs. Par faraonu skolotājiem parasti tika izvirzīti īpaši apmācīti priesteri.
Priesteri nespēja tikt galā ar nemitīgo ebreju neapmierinātību ar savu stāvokli verdzībā, tas bija iekšējs drauds valstij. No vēstures un leģendām zinām, ka faraons izmantoja dažādus līdzekļus, lai nepakļāvīgo tautu pazemotu, bet ik reizes cieta zaudējumus. Ebreji bija un arī šobrīd ir sevī noslēgta tauta, kas no citiem rūpīgi sargā savu kultūru. Tika izstrādāta ideja, ar kuras palīdzību varētu pilnība pakļaut lepno ebreju tautu un šo tautu izmantot kā instrumentu parējās pasaules pakļaušanai. Mozus it kā panāca, ka faraons atbrīvo ebreju tautu, lai gan iepriekš ebreji bija gana labi kalpojuši Ēģiptes valstij, jo bija strādīga un gudra tauta. Mozus sāka radīt jaunu reliģiju – monoteismu, kur bija tikai viens dievs – Jahve. Viņš izveda savu tautu no Ēģiptes, bet atcerēsimies, ka Mozus bija priesteris, kuram bija dots īpašs uzdevums.
Interesants ir fakts, ka ebreju tauta 40 gadus klejoja Sinaja tuksnesī, kurš platākajā vietā ir nepilni 100 km. Mozus Sinaja kalnā bija ieguvis slavenās derību plāksnes. 40 gadi ir laiks, kas nepieciešams, lai izaugtu jauna paaudze, kurai jau no bērna kājas ir sagatavots īpašai misijai un pieradināts pie jaunās reliģijas un nosacījumiem. 40 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai nomirtu vecā paaudze, kas vēl pazina politeismu – daudzu dievu pielūgsme, jeb pagānisms. Turklāt tuksnesis ir ideāla vieta, kur nenotiek saskarsme ar citām kultūrām, tādējādi jaunā domāšana ir tīra un nesamaitāta. Tikai pēc 40 gadiem ebreju tautai ļāva iet uz tagadējo Izraēlas teritoriju.
Vecajā derībā lasām, ka ebreju karotāji nežēlīgi izkāva citas tautas, jo bija psiholoģiski noilgojušies pēc savas zemes un turklāt tiem bija iedvests, ka ar viņiem ir vienīgais un patiesais dievs. Tie bija pietiekami spēcīgi argumenti, lai ar varu iegūtu savu apsolīto zemi.
Patiesībā tas bija traģisks eksperiments ar ebreju tautu, pirmais, kas pierādīja, ka manipulācijas un stratēģijas, kas iestiepjas simtgadēs ir varens instruments pasaules pārvaldītāju rokās.
Jēzus Kristus bija ļoti attīstīta dvēsele, kas ieradās uz Zemes, lai atvērtu cilvēkiem acis. Ne velti viņš piedzima Izraēlā un arī tur sludināja un gāja bojā. Tā bija vēsts ne tikai visai pasaulei, bet galvenokārt ebreju tautai. Taču vēlāk Romas impērijas valdnieki šo vēsti sagrozīja un uz tās pamata tika izveidota jauna – pasauli aptveroša reliģija. Līdz tam seno priesteru
plāns
piepildījās perfekti, tomēr Jēzus Kristus ienesa planētas un rietumu civilizācijas attīstībā būtiskas izmaiņas.

Seno priesteru pēcteči ietekmēja visas lielās impērijas un to valdniekus, tādējādi apzināti vadot civilizācijas attīstību.Taču arī Romas impērijas izveidotā kristīgā ticība neiznīcināja līdz galam pilnīgo Kristus vēsti – būt katram pašam atbildīgam par saviem darbiem, vārdiem un domām un jebko darīt caur patiesu dievišķu mīlestību un savu rīcību salīdzināt ar to, kā jebkurš cits rīkotos pret pašu. Ne velti jau agrīnajos kristiešu laikos no oficiālās baznīcas atdalījās tā sauktās Jēzus mācekļu grupiņas, kuri no baznīcas atšķirīgi skaidroja lielā skolotāja vēsti un pilnībā nekoriģētus saglabāja vēstījuma tekstus, ko mūsdienās pazīstam kā oficiālajā evaņģēlijā nepublicētos apokrifus.

Mūsdienu pasaule

Priesteru pēcteči vairāk vai mazāk vadīja un vada visus notikumus pasaulē, it sevišķi daļā ko pazīstam kā rietumu civilizācijas šūpuli. Tie valdnieki, kas nepakļāvās priesteru varai, tika iznīcināti un to valstis pakļautas. Priesteri radīja karus, tautas staigāšanu, attīstīja tirdzniecību, iekaroja un pakļāva vēl nepakļautās āriešu cilšu apdzīvotās teritorijās, ieviesa savus likumus un reliģiju. Tas viss tika darīts ar lielu rūpību plānojot un būvējot ilgtermiņa stratēģijas.
Līdz pat 18. gadsimtam rietumu pasaulē liela un redzama ietekme bija Katoļu baznīcai. Kā zināms, tad pat karaļus un carus kronēja ar Romas pāvesta svētību. Pirmie, kas nepakļāvās Romas impērijai un pāvesta varai bija tagadējā Lielbritānijas salā dzīvojošās ciltis. Karalis Artūrs tās apvienoja un izcīnot smagas kaujas ar pāvesta karaspēku, ieguva neatkarību un nodibināja vienotu Lielbritāniju. Ar laiku tika izveidota arī atsevišķa, Romai nepakļauta konfesija – anglikāņu baznīca. Taču tas nebija šķērslis priesteru ietekmei.
12. gadsimta sākumā Šampaņas grāfs Igo de Pajēns nodibināja slepenu organizāciju, kas sastāvēja no 9 franču augstmaņiem un kuri uzskatīja, ka zina ķēniņa Zālamana zināšanu un svētā Grāla kausa atrašanās vietu Jeruzalemē. Tika nodibināts Templiešu ordenis, kurš patiešām ieguva zināšanas, kas tika slēptas. Templieši uzskatīja, ka zināšanas jānodod pasaulei pamazām, taču neskatoties uz 100 gadu laikā iegūto varenību 1307. gadā naktī no 12. uz 13. oktobri Francijas karalis Filips IV iznīcināja lielāko daļu templiešu. Šis nežēlīgais notikums vēl joprojām mūsdienās atbalsojas, cilvēkiem baidoties no 13. datuma piektdienām.
Tiek uzskatīts, ka vidusmēra cilvēks pazīst tikai ap 20 % no esošās realitātes. Tas attiecas gan uz apkārtējo laik-telpu, gan arī uz sabiedrībā un dabā notiekošajiem procesiem, tai skaitā pārvaldes sistēmu. Līdzšinējās cilvēces vēsturē daudzus tūkstošus gadus ir bijušas cilvēku grupas, kas zinājušas krietni vairāk nekā pārējā cilvēces daļa. Šīs zināšanas tika nodotas no paaudzes paaudzē izredzētajiem. Pēdējos 150 gados šīs cilvēku grupas sāka apvienoties(tas jau bija paredzēts sen), lai pakāpeniski radītu vienotu globālu sistēmu.
Taču arī starp „valdniekiem” pastāvēja zināmas atšķirības izpratnē par to kādai ir jābūt šai vienotajai globālajai civilizācijas pārvaldes sistēmai. Pateicoties šīm atšķirībām radās sociālisms un kapitālisms, kur pa starpu izveidojās arī Hitlera radītais fašisms. Labi atceramies laikus, kad puse planētas bija „pūstošais kapitālisms”, bet otra puse – „plaukstošais komunisms”. Tā nu iznāca, ka galu galā „pasaules varenie” vienojās par globalizāciju, kā vienīgo pasaules apvienošanas iespējamību. Padomju VDK ir tādas pašas „pasaules vareno” palīgorganizācijas, kā jebkurš cits izlūkdienests vai „iluminatis” vai masoni. Padomju Savienības vadība jau 70-to gadu beigās lielā slepenībā apsprieda iespējas mainīt padomju sistēmu un kopā ar rietumu pasaules varenajiem noorganizēja Maskavas olimpiādi 1980. gadā, lai parādītu pasaulei, ka padomju ļaudis ir tādi paši cilvēki kā citur pasaulē. Ja nebūtu bijuši iekšējie opozicionāri (kuri, starp citu mira viens pēc otra – Brežņevs, Čerņenko, Andropovs – jo bija vecā kaluma pārstāvji, kas bija pārliecināti par globālā komunisma uzvaru), tad iespējams, ka PSRS sabrukums būtu krietni ātrāks. Tikai Gorbačova nākšana pie varas spēja īstenot globālistu idejas. Ne velti Gorbačovs pašreiz dzīvo Vācijā, ir miljonārs un bauda pasaules valdnieku nedalītu uzmanību un mīlestību. 

Latvija un latvieši tauta

Nu jau 20 gadus Latvija juridiski it kā bauda neatkarīgas valsts statusu. Bet kas notiek patiesībā? Pašreiz jau jebkuram ir skaidrs, ka Latvijā notiekošos procesus sen vairs nekontrolē nedz tauta, nedz tautas ievēlētie priekšstāvji. Esošā sistēma nav radusies daži gadu laikā un pateicoties politiskajām kļūdām. Notiekošais Latvijā ir precīzi un droši izplānotu darbību kopums. Ne velti liela daļa pašreiz pie varas esošie, kas 90-to gadu sākumā atbalstīja neatkarīgu valsti, tobrīd viens pēc otra brauca uz ASV Hadsona institūtu Vašingtonā. Minētajā institūtā tiks izstrādāts Latvijas, kā arī Baltijas valstu reformu un attīstības
plāns
, kura pamatvirziens bija pāreja uz brīva tirgus ekonomiku, ražošanas samazināšanu un atkarību no importa. Hadsona institūts organizēja apmācību seminārus Baltijas valstu līderiem, kur tik skaidrota jaunā sistēma un tās ieviešanai nepieciešamo darbību kopums. No Latvijas puses uz Vašingtonu regulāri brauca Ivars Godmanis, Māris Gailis, Vita Tērauda, Uldis Osis un vesela rinda padomnieku un speciālistu.

Atšķirībā no ASV, kas runā par mistisku draudzību ar Latviju, Krievija skaidri un gaiši paziņo, ka tai nav draugu vai ienaidnieku, bet ir tikai intereses. Tai skaitā arī Latvijā. Interese par mūsu zemi gadsimtiem ilgi ir bijusi visām lielvarām. Mēs tikai varam minēt kas ir šo interešu pamatā, jo mums nav nedz naftas, nedz zelts, nedz dimanti. Mums ir mūsu daba, spēcīgā enerģētika un izteikti enerģētiski spēcīga tauta ar ļoti senu zināšanu bagāžu. Iespējams, ka tur arī slēpjas daļa no interesēm, bet kā jau secinājām – mēs no realitātes zinām aptuveni 20 %.
Latvijā politisko varu dala ASV, Krievija un ES, ekonomisko – pamatā Krievija, finansu – pamatā Skandināvi. Faktiski lielākā daļa mūsu tautas resursu atrodas citu valstu pārvaldījumā. Mums pašiem labākajā gadījumā pieder kāds neapķīlāts zemes pleķis, dzīvoklis vai māja. Kā tas varēja notikt, kad mūsu valsts 1991. gadā nebija apgrūtināta ar ārējiem parādiem, nekustamais īpašums bija bez kredītsaistībām, Latvijā bija palikusi padomju gados sabūvētās ražotnes un fabrikas, kas vēl joprojām strādāja, taču tagad mēs esam viena no nabadzīgākajām valstīm ES? Vai tiešām kāds vēl naivi domā, ka šādas bagātības un vērtības iespējams iznīcināt tikai aiz nemākulības un nesapratnes?
Globālajiem spēlētājiem nebija vajadzīga spēcīga un patiesi neatkarīga Latvija. Sistēmai vajag no tās atkarīgu valsti. Ja mēs būtu saglabājuši visu ražošanu, tad šodien Latvija būtu spējīga pilnībā nodrošināt iekšējo pieprasījumu un vēl paliktu pāri preces eksportam. Mūsu rīcībā būtu pietiekami daudz resursu, lai nebūtu jāielien kredītu verdzībā. Taču šobrīd mēs esam nonākuši tik tālu, ka aizņemamies no globālās sistēmas pārvaldniekiem milzu aizdevumus, kurus nespēsim atdot nekad un piedevām – mums vairs it ne kā nepieder.
Latvijā notiekošie procesi nav unikāli. Jaunās tūkstošgades sākumā bankrotu piedzīvoja Argentīna. Valsts, kura tikai 1983. gadā atbrīvojās no diktatūras. Vispārēja korupcija un glibālistu uzspiestais ceļš noveda bagātu valsti līdz pilnīgam bankrotam. Argentīna bija spiesta aizņemties naudu no SVF. Tas pats liktenis bija Islandei(ar īso „i”). Šobrīd jau vairākas Austrumeiropas valstis ir spiestas aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem.
Faktiski shēma ir ļoti vienkārša – ar bagātiem resursiem un ražošanas potenciālu esoša valsts tiek izlaupīta. Tiek uzpirkta vai iebiedēta vietējā vara, tai tiek palīdzēts uzvarēt jebkurās vēlēšanās. Ne velti uz „jaunajām demokrātijām” steidz dažāda līmeņa konsultanti un novērotāji. Tiek kontrolēts vai viss notiek atbilstoši globālistu vēlmēm. Vietējā vara panāk ražošanas likvidēšanu un izsaimniekošanu. Ja pamostas kāds spēcīgs opozicionārs, tad tas tiek ātri novākts no politiskās skatuves. Tiek grauta un nonivelēta izglītības sistēma(gudri cilvēki nav vajadzīgi – tikai izpildītāji), veselības sistēma. Dažādām metodēm lauksaimnieciskā ražošana tiek padarīta neefektīva un dārga. Tiek maksāti pabalsti, lai uz zemes neko nesēj un neaudzē. Tiek atbalstīta tirdzniecība un imports zem investīciju saukļiem. Tauta nopelnīto atdod ne saviem tautiešiem par viņu ražotām precēm, bet gan „aizjūras” ražotājiem.Līdz ar to valstī rodas naudas deficīts, inflācija, algu samazinājums. Tad kā glābēji nāk rietumu bankas, kas piedāvā aizdot mūsu pašu jau reiz samaksāto naudu par importa precēm. Aizdot uz milzu procentiem un ieķīlājot brīvos nekustamos īpašumus.
Tā, protams, ir vienkāršots globālistu laupīšanas shēmas apraksts, bet tas nemaina lietas būtību. Vēlk visam kā palīglīdzeklis nāk līdzi manipulācija ar cilvēka apziņu. Mediji ir briesmīgs ierocis pret apmuļķotu tautu globālistu rokās. Šodien valstis reti iekaro ar tankiem. Pamatā ar masu manipulēšanas līdzekļiem. Vislabākais vergs ir tas, kurš ir pārliecināts, ka ir brīvs. Ar to mēs redzam, ka pasaules varenie spēlējas ar mums, kā ar šaha bandiniekiem. Taču traģiskākais ir tas, ka ar tautu bezkaislīgu izmantošanu nodarbojas pašu tautieši gan šeit padomju gados dzīvojošie, gan viena daļa tā saukto rietumu latvieši. Tas nozīmē vienu – nodevībai nav tautības. Tikai cilvēka morālā stāja un apziņas līmenis spēj cilvēku padarīt cienīgu būt Cilvēkam.

Ko darīt, jeb nobeigums

Vai tiešām, ja pat pašu bāleliņi ar savām rokām žņaudz savas mātes un tēva tautu, mums ir kādas cerības? Varbūt viss jau ir nolemts un mums ir klusi jānomoka savas dienas līdz galam? Vai vajag cīnīties ar pasaules varenajiem?
Nē, cīnīties nevajag, jo katra cīņa ir agresija, kas izsauc pretinieka vēl spēcīgāku reakciju. Mēs neviens katrs atsevišķi nespējam nostāties pretī lielajiem pasaules spēlētājiem, jo mums nav nedz pietiekami zināšanu, nedz resursu, nedz arī laika.Lielākai cīņai jānotiek mūsos pašos. Mums ir jāpaplašina sava apziņa. Tikai tā mēs varam izdzīvot, neietekmēties no apziņas manipulatoriem un veidot savu dzīvi. Kāds iebildīs, ka mēs esam sistēmā un ka vairs nav iespējams no tās izstāties. Jā, tā tas ir, bet mēs varam veidot paši savu realitāti. Sākot jau ar to, ka mainot savu domāšanu no negatīvās uz pozitīvo. Viens no pasaules vareno ieročiem pret mums ir padarīt mūsu dzīvi nepatīkamu,, lai mēs ieslīgtu negatīvismā un ar negatīvu attieksmi attiektos pret saviem līdzcilvēkiem – ģimeni, draugiem, citiem cilvēkiem.
Mums jāapzinās, ka pašreiz pasaulē notiekošie procesi ir vecās sistēmas sagruvuma sākums. Jo vairāk mēs atbalstīsim veco sistēmu un dzīvosim pēc tās diktētiem nosacījumiem, jo vairāk attālināsim tās sagruvumu. Ko varam darīt?
Meklēt iespēju sadarboties ar līdzcilvēkiem, veidot savas ļaužu kopas, kas savstarpēji sadarbojas, neiesaistot par starpnieku sistēmu. Rūpīgāk un ar mīlestību attiekties pret apkārtējo vidi, cilvēkiem. Meklēt alternatīvas iespējas nopelnīt, saražot, atbalstīt vietējos ražojumus.
Taču pats galvenais ir mūsu domas. Ir pienācis laiks, kad mēs savu realitāti radām paši. Jo mūsos vairāk ir zemās vibrācijas, kas rodas no dusmām, skaudības, naida, zema pašnovērtējuma, jo mēs sevi ievelkam situācijās, kur šīs emocijas materializējas realitātē. Jo vairāk mūsos būs pozitīvas domas, jo mūsu dzīvēs vairāk realizēsies pozitīvie scenāriji.

21 thoughts on “pārpublicēts – kas notiek pasaulē?”

  1. Nobeiguma daļai esmu par ar visām četrām. Ir daudz ideju, tiek meklēti cilvēki

  2. Smuka pasaka par to, kā sadegušā skābekļa vietā radās vakums, kas, protams, nav iespējams, jo skābeklim “sadegot” rodas citas gāzes 😀

  3. >> Viks … Varbūt vari izklāstīt idejas kaut kādā Tev ērtākā veidā, jo ir vēlme un pastāv iespēja, ka es varētu piedalīties?
    Paldies, Kaspar, par pārpublicēto rakstu … katrā gadījumā laba versija vēsturei 🙂 un nobeigumā patiesas lietas minētas 🙂

  4. @ilmaros
    Man ir sava saprašana, sajūta par tālāko dzīvi, dzīvi laukos.Par to kā varētu dzīvot arī pilsētvidē. Kopienās, bez naudas kā norēķinu vienības. Līdzīgi naturālajai samniecībai, bet izmantojot mūsdienu zināšanas par materiālu pielietojumu.

  5. >>> Viks … Izklausās interesanti, es te arī mēģinu dzīvot savādāk… dabiskāk. Uzskatu, ka jāsāk veidot savu pasauli ar to vietu, kur esmu pašlaik: iziet no tā kas IR un starp to kas IR … un pagaidām esmu pilsētā. Turpretī citiem: kā viņi uzskata par vajadzīgu;)
    Starp citu, naudai jau pašai par sevi nav nekādas vainas, bet gan mūsu attieksme pret to.
    Labprāt dzirdētu Tavu saprašanu, jo iespējams tas var noderēt, veidot apkārtējo pasauli, ja ne labāku, tad savādāku ;):)

  6. @ilmaros

    To visu man būs grūti uzrakstīt. Daudz visādu sīkumu tomēr. Tās nav tikai lietas, bet sajūta vienam par otru cilvēku.
    musons [pie] gmail.com

  7. hm! nesaprotu, kapec sis teikums teksta beigaas “Mēs neviens katrs atsevišķi nespējam nostāties pretī lielajiem pasaules spēlētājiem, jo mums nav nedz pietiekami zināšanu, nedz resursu, nedz arī laika.” es uzskatu,ka mums tiesi IR gan zinashanas, gan resursi, gan arii laiks! Un visi sie triis apvienojas muusu apzinjaa, kas notiek. un domat pozitiivi. viss labais satur visas nepiecieshamaas zinaashanas. pareejaas – priesteru zinaashanas ved uz izniiciibu un labajam nav saistoshas.

  8. Paldies,Kaspar! labs materiaals,kuram piekriitu par 100%. par priesteru varu jau Anastasijas graamataas tika rakstiits. par to,ka pasauli var izmainiit,mainoties pasam,pati uz sevis paarliecinaajos. pasaule jau nav daudz mainiijusies,bet mana attieksme pet notiekoso gan.un dziive paliek aizvien jaukaaka un jaukaaka:)arii cilveeki,kurus satieku.

  9. @kaspars strazdiņš Kā var ticēt visām tām muķķībām par masoniem, āriešiem, piramīdām, atlantiem un kas vēl tik tur nebija? Ir acīmredzams, ka šim pastāstam piemīt visas galvenās sazvērestības teorijas pazīmes, un domājošam cilvēkam jau nu gan nevajadzētu uz šitādu sviestu uzķerties. Tur kopā sajaukts tik daudz (mitoloģija, reliģija, realitāte, meli), ka citādi kā vien par sviestu to grūti nodēvēt.

    Ja jau patīk lasīt, iesaku labāk šo – http://www.skepdic.com/illuminati.html

    “Jo mūsos vairāk ir zemās vibrācijas, kas rodas no dusmām, skaudības, naida, zema pašnovērtējuma, jo mēs sevi ievelkam situācijās, kur šīs emocijas materializējas realitātē.”

    Pie viena, kas ir “zemās vibrācijas”? Nav skaidrs, kā emocionāli stāvokļi var kauzāli radīt mehāniskas svārstības cilvēka organismā.

  10. @kaspars strazdiņš
    Satikties būtu pagrūti, jo neatrodos Latvijā.

    Teksts par vibrācijām, kuru iesaitēji, balstās uz premisu, ka ir Radītājs… un šis apgalvojums pats par sevi jau prasa atsevišķu diskusiju, tā ka atkal ir problēma. Kopumā minētais materiāls nav uzticams informācijas avots, piemēram:

    “Vēl kāds piemērs: ir izmainījusies cilvēku reakcija uz ķīmiskām zālēm, kuras praktiski vairs nepalīdz, bet kuras agrāk iedarbojās visai apmierinoši. Arī alkohola un narkotiku iedarbība to lietotājiem ir kļuvusi „smagāka”.”

    Šitais vispār ir no zila gaisa pagrābts.

    Jonita, pilnīgas muļķības. Vēža rašanos var ietekmēt dzīvesveids, vecums, toksiskas vielas u.c. faktori, bet ne jau nu “vibrācijas”, skat. šeit http://www.cancerhelp.org.uk/about-cancer/causes-symptoms/causes/what-causes-cancer

  11. Nu gan tu kaku te esi ievietojis. Autors laikam 15 000 gadu vecs. Un par vibrācijām arī domāts trīsklasniekiem.

  12. nu ja,interesantas veestures projekcija.
    Protams-dalja patiesiibas,un dalja melu tur noteikti ir iekshaa..ir gruuti cilveekiem iestaastiit kautko,jo redz kaa-cilveeki pieprasa garantijas un peraadijumus saciitajam.
    Taa nu sanaak,ka gruuti buus kautkam jebkad noticeet un piekrist pilniibaa.
    Es atbalstu ideju par pasaules vadonju eliti,un neredzamu sabiedriibas paverdzinaashanu.Un protams ciinju pret sho briesmiigo pasaakumu.
    taa tik tureet ljaudis! 😉
    1234321

  13. atvainojiet-
    “Es atbalstu ideju par pasaules vadonju eliti,un neredzamu sabiedriibas paverdzinaashanu”—> te vajadzeeja teikt shitaa—->”Es atbalstu ideju par vadoshaas elites un neredzemaas sabiedriibas paverdzinaashanas EKSiSTENCI” 😀
    piedodiet 😉

  14. Lielai daļai no raksta piekrītu.Man liekas ka galvenais ir saglabāt zemi īpašumā.Liela daļa jau ir neatgriezeniski zaudēta,pardota,ieķīlāta vai sagandētai ar ķīmiju.Tiem kam tā vel ir to jānosargā.Otreiz nums zemi neviens vairs nedos.

  15. Paldies,Kaspar ,par šo rakstu! Izsūtīšu saviem draugiem,lai palasa!
    Cilvēki ir tik dažādi un viņiem ir grūti pieņemt citu skatījumu uz pasaulē notiekošo.
    Bet pasauli tikai kopskatā var izprast vai vismaz mēģināt to darīt.

  16. Pats teksts garš, tāpēc sāku lasīt ar komentāriem. Bija jautri.

    Esmu cilvēks, kas 20 gadus nodzīvojis tuvās attiecībās ar matemātiku un saistītām zinātnēm, kas balstās uz loģiku. Un tikai pāris gadus atpakaļ es sapratu, kas patiesībā ir matemātika.

    Uzdodiet sev jautājumu – kāpēc 2 x 2 = 4? Tad arī sapratīsiet, cik bezjēdzīgi ir teikt “šis materiāls ir buļļa kaka, jo ir pretrunā ar loģikas likumiem”.

Comments are closed.