pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana

zemes apstrādāšana ar plakangriezi

apstrādātais pleķītis

vakar liku somā fotkina plakangriezi, kāts rokā, uzlecu uz velo un devos uz vilcienu – rīga – jumprava. pirmā diena šo pavasar jumpravā.

burvīgs laiks, zilas debesis un arī diezgan silts. treilera pagaidām vēl nav, tā kā sanāks mazliet pabraukāt.

kas tur bija par mieru! nav ierastās pilsētas čalošanas un rūkoņas, apkārt putni čivina.. izvesu skaņu.. pat tā skan savādāk nekā pilsētā.. par civilizācijas klātbūtni tik liecina retas vilciena skaņas tālumā.

braucuena mērķis – sākt iekopt zemi zaļumu un sakņaugu sēšanai.

pēc sajūtām uzmeklēju vietiņu, kuru apstrādāt, ņēmu rokā plakangriezi un citu.. jācērt bija daudz.. virskārta izrādījās dikti sīksta.. pa pusotru stundu velēnu sanāca noņemt aptuveni diviem kvadrātmetriem.

šķiet, ka nākošajā piegājinā būs jāņem palīgā lāpsta..

pagaidām gan apstrādātajā vietā neko nēsēju.. jānogaida, kad būs mazliet siltāks..

19 thoughts on “pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana”

  1. Ē, var sēt redīsus, salātus un dilles (tie nesalsts) tik dīgs lēnāk :). Ar rokām būs baigi grūti visai vasarai paiku sagādāt. Ieteiktu no kāda aizņemties mazo zemes frēzi. Ar veļļuku gan neaizvedīsi. Nezinu, bet pieļauju, ka ir tādas stumjamas, bez degvielas. Lai veicas.

  2. ņjā, gribētos jau neizmantotjot lielās ierīces visu sadarīt.
    platība, kuru vajadzētu “atvēlenot” gan ir paliela, jo plānots arī sēt kaņepes un linus. kāds hektārs varbūt kopā.

  3. Kā tad paliek ar to plakangriezni? Labs tas instruments, ja tomēr lapstu vajag? Man laukos dikti cieta un mālaina zeme, laikam jau tas grieznis man nespēs palīdzēt…lai gan es dikti iedvesmojos, būs laikam jāpērk un jāmēģina.

  4. @ina instruments ļoti labs! esmu jau apstrādājis 10kvm un sasējis burkānus bietes un redīsus no instrumentiem izmantojot tikai plakangriezi. pagaidām vēl gan neesmu mēģinājis virskārtu griezt nost ar lāpstu, bet nu lāpsta varētu pa lielam pildīt tikai lāpstas funkciju..

    vienvārdsakot labs palīgs tas plakangriezis 🙂

    būs vēl protams pilnam iespaidam jāizmēģina zemi apstrādāt ar dakšu, lāpstu un grābekli..

  5. Tev varētu būt intersanti pačekot informāciju par “woodland gardening” vismaz kādā daļā no tās zemes platības, jo tā būtu tiešām sadarbošanās ar dabu, šobrīd izskatās ka Tu ar savu plakangriezni diezgan barbariski tur izrīkojies 😀 😀 😀
    Īsumā tas woodland gardening jēdziens ir pēc iespējas vairāk sasēt un sastādīt nekultivētā vidē tādus noderīgus augus (kam kādas daļas ir ēdamas), kas dabiski aug tajā vidē, tiem nav speciāli jāizplēš zeme, nav jāsargā no nezālēm, nav jālaista.
    Bija viena Anglijas meždārznieku lapa (kura nu ir “izbeigusies”) kur uzskatāmi bija parādīts, kā bijušās ganības un kultivētās platības īsā laikā atgrieza dabīgajā meža vides stāvoklī un tur ieviesa uzturā izmantojamos augus. Tāda kā paraugferma.

  6. @Kristīne paldies, jāpapēta! virskārtu gan sanāk paādrīt. tur cauri netiktu neviena sēkla. vairāk kā 20 gadus pļava..

    burvīgi būtu, ja varētu iemest kaņepju sēklas pa taisno zemē un tās saaugtu.. šinī gadījumā laimam tā nesanāks.. varbūt kādam ir idejas kā ar maksimāli mazu iejaukšanos zemē var sasēt kaņepes? iesākumama varbūt kādus 100kvm.

    itkā varētu uzplēst ik pa 50cm zemē rievas un tajās mest ik pa 50cm, starp velēnām, sēklas, bet varbūt procesu kaut cik varētu vienkāršot..

  7. Varētu mēģināt uztaisīt V veida kapli ar kuru braucotvelēnā tas izveidotu V veida gropi, kur saliec sēklas un uzber zemīti virsū.

  8. @Viks jā, tas ir vēl labāks varinants! gribētos gan vēl tā pamatīgāk novienkāršot, piemēram nopļaut veco zāli un iemest sēklas jaunajā zālītē, tik nav ne jausmas, vai izaugtu..

  9. varbūt izdodas kaut ko līdzīgu mulčai uzklāt virsū un tikai mazas bedrītes/vadziņas iztīrīt, kurās iesēt/iestādīt vajadzīgo? Pārējam mulča pa virsu un tā velēna zem tās satrūd un ir mēslojums. Lielai platībai gan varētu būt pagrūti sagādāt pietiekamā daudzumā priežu mizu gabaliņus vai sasmalcinātus zarus vai vēl ko noderīgu noklāšanai… Toties tad atkristu arī ravēšana.
    vienā lapā redzēju, ka cilvēki kartona gabalus pļavā saklāja, kultūŗaugiem izgrieza apaļus caurumus un tajās vietās zemi tikai attīrīja. TIkai laikam 100% zaļi dzīvojot tas kartona variants nederēs, jāmizo priedes 😀

  10. Atklājums pašai par mulčēšanu – ar nopļauto zāli, to iepriekš saskābējot plastmasas maisos – dabai nekaitīgs paņēmiens iznīcināt nezāles – sīkāk aprakstīts Lauku avīzes tematiskajā lapā “mans AUGĻUDĀRZS” 11-12 lpp. Noteikti izmēģināšu..

  11. Pēc personiskās pieredzes: fokina plakangriezis ir labs štrums, ja jāuztur kārtībā dobes, taču velēnu iekarošanai tas īpaši neder.

    Visērtākais veids, kā izskaust zāli, lai ierīkotu dārzu, ir šāds: vasaras sākumā, kad zeme mitra, noklājam vēlamo platību ar tumšu plēvi vai melno, biezo agrotīklu. Der arī jebkurš cits līdzeklis – veci paklāji, kartons, ģeotekstils utt. Plēvei pa virsu uzmetam sapļautu zāli vai salmus, lai vējš plēves neaizpūš, un lai ziemā tur apakšā ir siltāks.
    Tā noturam līdz nākošajam pavasarim. Pa ziemu zem plēves dzīvos peles, jo tur ir silts un sauss; plēves būs šur tur sagrauztas, taču tas nekas. Peles būs nedaudz uzirdinājušas zemi un izēdušas daudzus kukaiņus un augu sēklas, arī sliekas, taču tas nekas.
    Tad ņemam plēves nost, liekam uz blakus augošās zāles, un to pašu atkārtojam, lai brīvā vieta plešas un nenāk iekšā zāle no malas. Atbrīvotajā vietā sējam pelēkos zirņus, griķus, kaņepes vai kādu citu kultūru, kas saaug biezā slāni un nomāc visas zāles, kas palikušas apakšā.
    Trešajā gadā zeme ir tīra, un var sēt jau kaut ko maigāku un uzmanību prasošāku.
    Tomēr, ja gribas visu jau šajā gadā, jāņem rokā dakšas un jāpurina velēnas. Tas ir daudz ātrāk nekā ar fokina planakgriezi, pats esmu mēģinājis, un vēlams darīt tad, kad zeme jau ir daudzmaz sausa – slapjas vēlēnas ir smagas un turas kopā, grūti strādāt.

  12. @Pēteris izmēģināju visus 3 variantus – ar lāpstu, dakšu un plakangriezi, ar plakangriezi tomēr bija visvieglāk, sākumā ar to nokapāju iepriekšējā gada zāli un ar plakangrieža galu cērtot uzplēsu velēnas. pēc tam ar dakšu noņēmu paceltās velēnas un ar grābekli nolīdzināju.

    otrajā vietā bija lāpsta, bet prasīja milzīgu fizisku piepūli. ar dakšu viss beidzās jau ar iedūrienu 🙂

  13. @kaspars strazdiņš
    Es ar kādreiz tā darīju. Sākumā viss bija labi, taču pēc pāris mēnešiem viss bija auzaudzis ar vārpatām biezā slānī – vārpatām patīk tukša zeme, tad viņas izplatās kā uguns. Mana pieredze ir ar samērā smagu, vārpatainu smilšmāla augsni. Kāda Tavējā?
    Ja Tavā zemē vārpatu nav, tad pietiek ar velēnu apvēršanu, ja vēlāk nāks kāda nomācoša kultūra. Dakšas labākas par lāpstu tāpēc, ka nesacērt gabalos tās pašas vārpatas un arī sliekas; veiglāk iztīrīt zemi. No otras puses, ar lāpstu vieglāk atplēst velēnas.
    Eksperimenta labad var izmēģināt visādi, lai rudenī un nākamajā gadā var salīdzināt rezultātu.

  14. @kaspars strazdiņš
    Palasījos http://vicsrg.ho.com.ua/stat/ogorod.htm, cilvēks arī darījis līdzīgi kā Tu, jau 7 gadus dzīvo laukos Ukrainā. Viņa pieredze ar vārpatu ir tāda pati kā manējā – galvenais sākumā ir jāiztīra zeme, pēc tam jau uzturēt tīru no vārpatām ir daudz vieglāk. Pats šopavasar pārliecinājos – pavasarī tikai jāpagrābj nost salmi, un jāsēj iekšā, un pa vasaru jāparausta jaunās vārpatas.
    Tas ukrainis ir labi uzrakstījis, uzreiz var redzēt, ka ir to visu darījis praksē. Būtu to visu zinājis pirms 5 gadiem, kādi 3 eksperimentu un divriteņa izgudrošanas gadi būtu aiztaupījušies 🙂

Comments are closed.