plāns mājas būvniecībai..

ģeodēziskais kupols

izlēmu celt ģeodēziskā kupola salmu ķīpu un mālu māju ar klona grīdu..

kupols būs 5.5 metri diametrā, attiecīgi grīdas laukums aptuveni 24 kvadrātmetri.

nosacījumi pēc, kuriem vados:

1. maksimāli mazas izmaksas
2. dabīgi konstrukcijas materiāli (kas tai skaitā nodrošinās labu mājas elpošanu)
3. ātri uzbūvējama
4. bez metāla detaļām
5. izturīga
6. laba siltumnoturība
7. sirdij tīkama

pamatiem bedri nerakšu, likšu pa taisno uz zāles, un, ja arī veidosies kādi iegrimumi, lai grimst, kupolam tas neko nemainīs

mājā būs klona grīda

grīdas daļa:

1. uz zāles noklāšu ruberoīdu
2. pa riņķi salikšu lietotās vieglo auto gumijas riepas (riepas no autoservisiem dod par brīvu, vienīgais ir transportēšanas izdevumi)
3. riepas piepildīšu ar smilti (smilts tiek ņemta no nesen izraktā dīķīša)
4. uz ruberoīda starp riepu izveidoto riņķi ap 30 cm biezumā sabēršu granti vai smilti (iespējams no tuvajām karjerām)
5. iespējams siltumizolācijai nākošais slānis būs māls, kurš sajaukts ar salmiem (mālu cerams sanāks dabūt no kādas tuvākas mālu ieguves vietas)
6. uz māla/salmu maisījuma kārtas klāšu māla masu, kura sajaukta ar miltiem, cietībai. tā būs klona grīda
7. grīdu pārklāšu ar linsēklu eļļu ūdens necaurlaidībai

kupola daļa:

1. no kārklu mietiem, tos ar linu striķiem savienojot izveidošu ģeodēzisko kupolu (kārklu mieti ir par brīvu, jo tos pats sagatavošu no blakus augošajiem krūmiem)
2. uz konstrukcijas salikšu salmu ķīpas (nepieciešamas ~120 1×0.5×0.45m ķīpas. netālu no būves vietas atrodas kviešu lauks no, kuru salmiem šīs ķīpas tiks veidotas. pašam kviešu audzētājam ir arī ķīpotājs. par cenām līdz galam vēl jāizrunā)
3. ķīpu spraugas piepildīšu ar salmiem
4. no ārpuses uz ķīpām uzklāšu mālu kārtu
5. apklāšu kupolu ar plēvi, lai pasargātu no lietus kamēr tiek darīti iekšdarbi
6. ar mālu izklāšu iekšējo kupola pusi
7. kupola ārpusi noklāšu ar linsēklu eļļas un terpentīna maisījumu, lai nodrošinātu mitrumizturību (terpentīns kristalizēs linsēklu eļļu)

ieeļļotam mālam ir tā labā īpašība, ka tas kļūst mitrumizturīgs, bet joprojām ir elpojošs materiāls.

logus un durvis pagaidām procesā vēl neesmu iekļāvis.. par to vēl esmu pārdomās..

māju vajadzētu paspēt uzbūvēt līdz rudenim/ziemai

vairāk par ģeodēzisko kupolu apvienojumā ar salmu ķīpām var uzzināt ierakstot googlē strawbale geodesic dome

25 thoughts on “plāns mājas būvniecībai..”

  1. Pamatus vajag tik un tā, jo ziemā izcilās un sienas sasprēgās – vējš pūtīs cauri. Es joprojām iesaku smilšu maisu māju… ar pamatiem 🙂

    Latvijas apstākļiem ar salmu māju ir jābūt īpaši uzmanīgam – lai no zemes mitrums nesūcas augšā, kā arī, lai lietus ūdens nenonāk sienās.

    Vēl svarīgāk ir nenoklāt salmu sienas ar plēvi, jo tad sienas neelpos un uz plēves sāks veidoties ātri kondensāts, kurš sapūdēs sienas.

  2. Ar tīru mālu + salmiem grīdai nezin vai sanāks, ka tik nesāk plaisāt, kā arī iespējams, ka tomēr sūksies mitrums cauri, ja ruberoīds uzreiz uz velēnas uzlikts un nav pamatu, kas aiztur mitrumu no sāniem. Lai neplaisātu vajag mālam diezgan lielu daļu smilts vai grants pievienot (50-90%). Ja vajag varu pameklēt un ielikt saiti ar grāmatu par māla māju (rakstīts arī par māla klona grīdām) būvēšanu (krievu valodā).

  3. http://turtravel2008.narod.ru/links.html

    Tur ir daudzas grāmatas. Par māla māju būvi tur ir četras saites, kuras sākas ar Evans Janto un tālāk ir “Dom iz samana. Filosofia i praktika”. Vēl tur bija viena interesanta grāmata par augu pētījumiem un to unikālajām īpašībām (pēdējās 11 saites).

  4. Es taisu to visu viens pats, tādēļ baigi lēni iet, jo arī nedzīvoju uz vietas. Pagājušo gadu ieliku pamatus (ar maisiem), un pirmās divas kārtas. Tad arī pa vidu izraku lielu bedri, to nosiltināju pavisam nedaudz, ieliku iekšā spriālveidā trubu un aizbēru. Truba būs pievienota saules kolektoram. Pa dienu savāc saules enerģiju baterijā, pa nakti tā atdod siltumu. Tas varētu strādāt tikai, protams, saulainās dienās. Tās aukstākās par laimi Latvijā ir tās saulainākās.
    ——-
    Vispār tāds piedāvājums. Sakarā ar to, ka es vēl steidzīgi nepārvācos, es varētu tev aizbraukt palīgā uz kādu laiciņu, ja tu būvētu smilšu/maisu variantu. Divatā ies daudz ātrāk, kā arī ieguldītais mans darbs kādam būs uzreiz noderīgs. Darbs gan ir pasmags, jo zeme ir jāatsedz un jāceļ ārā. Toties tehnoloģija un resursi ir viegli pieejami, pārpilnēm un izmaksā gandrīz neko. Es nopirktu plastmasas maisus, ja nosvērtos par labu manam piedāvājumam. Atvaļinājums man sākas no 24. jūnija. Kādas nedēļas laikā vajadzētu varēt pabeigt… nu smagos darbus. Tad pēc tam pats pārējo.
    Ko saki?

  5. 1. Tai ir liela siltummasa, kura stabilizē temperatūru.
    2. Ja no ārpuses ir kaut kāda siltināšana, tad, protams, arī papildus strādā kā siltuma akumulators.
    3. Sienas ir ļoti biezas – daudz biezākas par ķieģeļu sienām.
    ——
    4. … varbūt ne pa tēmu, bet tik pat svarīgi – maisu māja ir ložu necaurlaidīga 😀

  6. @Aigars Brūvelis sanāk, ka šādai mājai arī pamatus pa perimetru nevajag?
    zem grīdas ruberoīda slānis, virsū smilltis un beigu beigās māls?

    vajag sadomāt arī pagrabu.. varbūt šāds pats veidojums arī pagrabam ir pietiekošs.. kautkgan var nebūt pietiekosī noturīga temperatūra.. ja nu vienīgi vēl ar smilšu kārtu apber

  7. Pamatus jau vajag – no tiem pašiem maisiem vienkārši – lai guļ uz virsmas, kura nešūpojas dēļ temperatūras.

    Pagrabu var taisīt paralēli – izraktā zeme/smiltis atstāj aiz sevis lielu caurumu.

  8. @Aigars Brūvelis manā gadījumā gan ir diezgan lieli slapjumi, padomā ir taisīt virszemes pagrabu. varbūt, ja vienīgi sadomātu kā noizolēt, tad varētu 1.2m dziļumā ierakties..

    vai arī rakties uz drenāžas trubas un cerēt, ka ūdens līmenis necelsies 😀

  9. Ā,tu par pagrabu.
    Jā, protams, var taisīt virszemes pagrabu – noklāt būvi ar plēvi un apbērt ar zemi biezā kārtā – būs tieši, kas vajadzīgs.

  10. Tiešām interesanti palasīties – ideju kā jūra un šo to var piemērot arī sev. Arī mēs gatavojamies šovasar uzveikt salmu māju – gan pierastas formas un ar metāla jumtu. Izmēri maziņi (apm.5x5m, lai nevajag būvatļauju) Par pamatiem pašlaik doma ir lietot stūros (un ja vajag, šur tur pa vidu ar) laukakmeņus, uz kuriem uzvieto baļķu vainagu, uz tā krauj virsū salmus. Grīda veidojas kā divkārtu pīrāgs – no apakšas baļķiem un no augšas pieklapēti dēļi, piepildot starpu ar siltumizolējošu kautko. Apakša caura.

    Šinī sakarā tiešām interesanti uzzināt vairāk par smilšu maisu pamatiem – vairākkārt sastopos ar informāciju par salmu mājām uz smilšu maisu pamatiem, taču nav skaidrs: 1) kā šīs maisu kārtas turas viena otrai virsū un nenoslīd?
    2) vai var jebkādu zemi (smiltis, granti, mālu) bērt iekšā? vai tā jāžāvē?
    3) kā ar mitruma vadīšanu uz augšu (sienām) uz iekšu (iekšējais apmetums)?
    4) ar ko to visu apmet?

    Jautājums arī Kasparam – par salmu ķīpu savstarpējo stiprināšanu, lai nenoslīdētu, kā ir doma tās savā starpā stiprināt?

    Par māla apmetumu – visvairāk nodarbina doma par ūdensnecaurlaidību, kādam būtu jābūt māla apmetuma sastāvam, kādās proporcijās ko piejaukt klāt… Pagaidām viens no manis atrastajiem skaidrojošākajiem materiāliem ir šajā lapā: http://www.skyhousecommunity.org/construction/sky_plaster.php
    Tajā ārējam apmetumam izvēlēts kaļķis tieši ūdensizturības dēļ.
    Protams ir varianti tepat Latvijā – māla kleķa sienas 30.-tos gados celtām kūtīm stāv vēl tagad. Jautājums – kā viņi tās taisīja? Varbūt laba tiesa atbilžu rodama Kaspara norādītajās grāmatās, kuras vēl nepaspēju izskatīt…

  11. Ja slapjš, ierakties var mēģināt vienīgi tik dziļi, cik var ūdeni kautkurp novadīt. Kesonu Archimeda spēks var izspiest augšup.

  12. @Marinanna

    1. katra uzliktā maisu kārta ar stampu tiek presēta, lai maisi sakļaujas kopā;

    2. nevar izmantot melnzemi, jo tā sakritīsies. var izmantot smilti vai smilšmālu. perfektajā situācijā ir smilšmāls, kur ap 30% māls, 70% smilts, jo tad maisu saturs pamatīgi sakaltīs. grants šķiet arī būtu ok;

    3. maisi mitrumu vada. ja izmanto pamatiem, tad jānodrošina, ka maisus mitrums neskar;

    šinī lapā ir pabas receptes – http://www.insightinmind.net/Natural_Building_Recipes.html

    recepte apmetumam –

    Exterior Earth Plaster

    1 part clay slip (clay mixed with drill in buckets)
    2 parts sand
    2 parts chopped straw
    1/2 part wheat paste
    Little linseed oil
    Little casein powder
    Sprinkle of horse manure

    ķīpām kupola variantā gan slīdēt nevajadzētu.

  13. Kā Latvijā ir ar visām tām būvatļaujām, māju plāniem utml.? Vai visi no jums, kas šādas mājas ceļ to ir jau saskaņojuši ar vietējām pašvaldībām?
    Gribētos arī mums ko tādu tikai biedē visas tās birokrātiskās izmaksas un mūsdienu būvniecības standarti. Cik apmēram visi tie papīri varētu izmaksāt? Vai jūs savām mājām plānojat arī kanalizāciju?
    Par Latviju neesmu pagaidām interesējusies, bet dažās citās valstīs šādu māju būvniecība ir problemātiska birokrātijas dēļ. Tās pašas solārās baterijas taču arī drīkst tikai sertificēti elektriķi ievilkt.

  14. @Agnese kā kāds var aizliegt vilktt pašam elektrību, celt māju utml.. un kādēļ kādam būtu jāprasa atļauja – vai drīkst celt vai nē un vēl par to maksāt daudzus tūkstošus projekta izbīdīšanai.. un pēc tam vēl par savu uzcelto māju maksāt nodokli valstij………………………

    mums nav jāatskaitās valstij par mūsu darbībām. mēs taču esam tie, kuri valsti veido..

    neesmu par to drošs, bet dzirdēts, ka ir vēl tāda lieta kā latvenergo monopols – maju nevar nodot kamēr nav ievilkts latvenergo, kas daudzos gadījumos izmaksā padsmit tūsktošus, un te nu beigās absurds – mājas būves izmaksas – daži simti latu, bet visa saksaņošana un latvenergo zem 20000 😀 un vēl katru mēnesi latiņi…

    lai neviens nevarētu piesietes, jābūvē māja, kura nepārsniedz 25kvm, jo to var uzskatīt par pagaidu būvi.

    daudziem noteikti ar 25kvm nepietiks, tādēļ var veidot kupolu kombinācijas, viens pie otra, kuras būtībā var uzkatīt par divām vai vairākām pagaidu būvēm.

    galvenais nav ko baidīties.. cilvēki tiek iebiedēti ļoti apzināti..

    kanalizācijai tiks izveidots neliels niedru dīķītis. šo vēl smalkāk jāpapēta, bet ideja, ka tur viss labi pārstrādājas.
    manā gadījumā būs tikai ūdens no dušas un izlietnes, kurš būs gandrīz tīrs – apskalots ķermenis (bez papildus līdzekļiem), ar paštaisītām ziepēm mazgāts drēbju ūdens utml..

    tualetes poda saturs nokļūs komposta kaudzē.

  15. sveiks Kaspar!
    es te izskatiiju manliekas ka pilniigi visu ko tu te darbojies un man ir jautaajums
    tu izmanto karklus bet lazdas vaitad neder taas tak ir daudz maz taisnaakas
    vai arii vinas ir par švaku?

  16. @aivo lazdas ir ļoti labs un arī labāks materiāls par kārkliem, bet diemžēl manā gadījumā ne tik pieejamas, jo būtu tālu jāved un ar kārkliem man ir saaugusi pilna pļava.

  17. o paldies es jau taa arii domaaju ka lazdas labas:)
    man jau ar vinjas nau ipashi daudz bet kaimina mezaa jau gan ir!:D
    ar karkliem jau ar es paris gadus ciinos bet laikam buus japaretina un japaaudzee bik lielaaki tad arii karkli buutu priex materiaala.

Comments are closed.