prāts uzvarēja..

27. dienas vakarā atsāku lietot barību – svaigēšana.. prāts uzvarēja.. 27 dienā prātā visu laiku nāca dažādas lietas, kuras varētu apēst.. tā nebija kā ķermeniska sajūta.. bija arī neizturams aukstums.. pat naktī bija grīti aizmigt, jo arī dubultā sega un kāda derēbju kārta ne pilnībā spēja sasidīt.. viena no atziņām – ja ko tādu dara, tad siltākā laikā!

spēki bija sākuši atgriezties vairāk un vairāk. tas vien jau norādīja, ka ne jau fiziskā barība baro. ķermeņa svars negritās. šķita srīāk, ka sāk atgriezties, bet tik smalkus mērījumus neveicu.

ūdeni lietoju daudz. pārsvarā caur tējām gan saldinātām ar steviju gan sāļām. kalorijas praktiski lietotas netika. cik nu zālīšu uzlējumos tās var būt.. novēroju, jo vairāk lietoju siltus dzērienus, jo aukstāk palika.. pēdējās dienās virāk sāku lietot aukstu vēsu ūdeni, kaut arī tas pilnībā nepasargāja no aukstuma, bet aukstums bija nedaudz mazāks.. noteikti jau arī pats ķermenis sāka pierast, bet tā pat diezgan neizturami..

lai ātrāk atgūtu spēkus, veicu kompleksus fiziskos vingrinājumus. pārsvarā arī pārvietojos ar kājām. reizēm dienā sanāca nostaigāt diezgan daudzus kilometrus. paskriet vēl nevarēju, bet ar katru nākošo dienu soļus varēja likt aizvien ātrāk.

eksperimentu uzskatu par izdevušos, tas bija labs mēģinājums un tuvākajā nākotnē mēģināšu atkal.. nezinu vēl vai tā pat vai savādāk, bet attīstības ceļš turpinās un turpināsies.

27. dienas vakarā, kad izlēmu atlak lietot barību, izmērcēju auzu pārslas sablenderēju, lai mazāka slodze uz kuņģi, pievienoju sāli un steviju.

manā 21 dinas procesa aprakstā, un ne tikai, parādījās kaudze negatīvu komentāru.. tas norāda uz kaut kādām cilvēku ego bailēm.. liela daļa komentētāju nāca no mango.lv raksta, (noteikti daudzi ir novērojuši kāda tipa komentāi ir šādos portālos) kuru piedāvāja uzrakstīt 21. dienas vakarā, kad biju “iznācis no procesa”, un starp citu šim rakstam bez manas piekrišanas tika iedots patiesībai neatbilstošs nosaukums.. ka latvietis nekad vairs neēdīšot.. nekad neesmu teicis, ka nemūžam vairs nelietošu fizisko barību.. bet saprotu kādēļ tā.. skarbais marketings.. lai iegūtu vairāk lasītājus..
ja arī pēc šī procesa būtu turpinājis neēst vēl ilgāk, tas nenozīmē, ka, kad man pašam dārzā būs saaudzēti dažādi augļi, es tos neēstu.. varbūt tad, kad pilnībā spētu nodrošināt sevi ar pašizaudzētu barību, es atkal to sāktu lietot..
šobrīd gan es neko nevaru apgalvot, jo viss mainās un attīstās.. kā plūstot pa struami, neveidojot saspraustus mietus pie, kuriem turēties.. izvēlos plūst.. kā jūt tā daru un sajūtas reizēm mainās..

41 thoughts on “prāts uzvarēja..”

  1. es atvainojos, Kaspar, jo visticamāk neteikšu to, ko tu vēlētos dzirdēt. neēšana – atteikšanās no barības – tā būtībā ir dziļi depresīva padarīšana. kaut kādu, tikai tev zināmu iemeslu dēļ, tu esi ar mieru atteikties no dzīves. tādēļ arī apsveicu tevi, ar lēmumu, kaut kādu barību uzņemt.
    visās būtnēs, kuras ir mammas, tu viennozīmīga izraisi aprūpētājas instinktu – jo tevī es saskatu šobŗīd nevis ar dzīvi apmierinātu jaunu vīrieti, kas papildus visādi cenšās savu dzīves kvalitāti celt – bet gan izmisušu bērnu – kas jūtas ļoti ļoti nemīlēts un nevajadzīgs. vissāpīgāk, protams, šāds process parādās tad, ja tas visiem publiski ir apskatāms. bet – tā bija/ ir tava izvēle.

    tavam turpmākajam ceļam, es tev vēlu pietiekami īstās mīlestības enerģijas. tādas, kura neprasa pēc pierādījumiem uz eksistences robežas, bet kura mīl, vienkārši jo tu esi vienreizējs.

    Tu Esi Vienreizējs.

  2. Interesants novērojums ar interesantu teoriju. Ja Tu esi Kaspara Mamma, tad gan jau labāk zini par mani, ja neesi satikusi Kasparu, tad Tavs komentārs prasa vairāk pierādījumu un piemēru Taviem apgalvojumiem, jo es Kasapru esmu saticis vairākas reizes un depresiju un mīlestības (uzmanības) deficītu bija grūti pamanīt.

  3. paldies, ka paskaidroji, no kurienes kājas aug negatīvajiem komentāriem, citādi es nezināju ko domāt, biju gatavs vispārināt nevietā.
    Prāts uzvarēja ko? Sirdi?

  4. @Aigars Br to es

    elementāri. ja dzīva būtne atsakās uzņemt barībvielas, tā tanī pat laikā atsakās uzturēt sevi pie dzīvības. loģiskais/ secīgais turpinājums šādai rīcībai ir fiziskā ķermeņa nāve. tam pamatā, šķiet, atrodas nomāktība. de-presija.

    depresija – pretstats priekam.

    prieks – vienlīdzīgs ar dzīvot-gribu.

    dzīvot-griba – tas, kas visiem pieejams bezmaksas un tomēr to par samaksu iegūt nevar.

  5. Caur publiskajiem komentāriem bieži vien darbojas tā saucamais “trollings”, tāpēc uzmanīgi filtrēsim komentārus, kuros ir lasāma “atgremota” psiholoģija un vēl sazin kādas “mendeļejeva tabulas” un citi “zinātniskie” pierādījumi. Vienkārši ieklausieties savā dvēselē, jo prātu kāds tāds “viltīgs prātotājs” ļoti viegli “var ap pirkstu aptīt”:) Prātam ir robežas, bet dvēselei ir bezgalīga pieeja informācijai, ne velti mums ir dota sirdsapziņa- tā nekad nepieviļ. Vienkārši uzmanieties no interneta provokatoriem – nedodiet viņiem savu enerģiju un ar “putām uz lūpām” necentieties kaut ko pierādīt, tas ir likumu likums. Te ir arī neliels video par doto tēmu:
    http://www.radosvet.net/neprostotak/9424-specsluzhby-trolling-v-seti.html

  6. Te Tu raksti par enerģijas uzplūsmies un lieliskām sajūtām, te Tu saki, ka pat paskriet neesi spējīgs un auksti un vēl sazina kas.

    Man ir silti, ēdu gaļu, dzeru alu un noskriet varu -30 grādos pāris kilometrus pēc nākamā aliņa, ja ir tāda vajadzība. Jūtos lieliski!

    Kaut kā Tavs blogs vairāk par sevis mocīšanu runā, nevis kaut kādu fizisko labumu. Turklāt, neaizmirsti par gastrītiem un tamlīdzīgām kaitēm.

  7. Turklāt, ēšana ir primārais instinkts. Tu taču nevēlies pārspēt pašu māti Dabu? 🙂

  8. Ķermeņa svars Tev nekritās tāpēc, ka, neuzņemot pietiekamu uzturvielu daudzumu, ķermenis katru sīkāko kaloriju pārstrādā taukos, lai organisms nezaudētu enerģijas ražošanas funkciju.

  9. >>Jack
    Knifs ir sevis attīstīšanā: atbrīvošanās no bailēm, atkarībām. Tas saucamais komforts, kurā mēs dzīvojam, ir mūsu radītais cietums, kuru mēs tik ļoti sargājam 🙂 … šis cietums mūs aizmidzina, bet pamodina dzīves piespēlētās situācijas, slimības, cilvēki.

    Vienā gadījumā cilvēki uzņemas atbildību un paši izvēlas sev pārbaudījumus.
    Otrā gadījumā cilvēki guļ un gaida … un tad, kad kaut kas notiek, atbildība tiek uzvelta citiem cilvēkiem, situācijām, slimībām, liktenim, Dievam utt.

    Izvēle ir katra paša rokās: būt pašam par savas dzīves noteicēju vai nē 😉

    Ja Tev patiešām interesē, kur tas knifs, tad uzdrīksties pamēģināt … bet pamazām 😉
    Cits Tevī ticību nekad neieviesīs 😉

  10. Tev nav bail, ka tiks novaajinaati muskulji, tai skaitaa arii sirds, var rasties sirds mazspeeja. Es nerakstu taapat vien. Mana mamma dariija to, ko dari Tu. Tam tieshaam ir nepiecieshams liels gribasspeeks un tas sniedz eiforijas sajuutu. Mana mamma badojaas lidz pat 60 dienaam vairaaku gadu garumaa. Uzvareeja vairaakas slimiibas, kuras aarsti teica nav izaarsteejamas.

    Ljoti skaisti 3 gadi ar veiksmes stastiem, vesels kjermenis un praats. Ljoti smags celjsh. Bet.

    Organisms novaajinaajaas, ar visaam sulaam utt, tas nebija pietiekami. Vinja perkshnji saslima ar astmu. Imunitaate novaajinaajaas un vienu dienu saaka smakt. Mees aizvedaam vinju uz slimniicu. Peec triis dienaam viss beidzaas. Sirds mazspeeja.

    Ko es ar to gribeeju teikt.. vienkaarshi dari visu ar praatu. Kaa jau te citi mineeja – taa ir Tava izveele.

  11. @ilmaros

    Nu, tā jau ir atbilde.
    Es to mēģināt netaisos, man ir citi izaicinājumi. Pa labdarības pasākumam uzorganizēt, ko labu izdarīt, pasmaidīt biežāk un tamlīdzīgi. Būt tuvāk dabai, gatavot vīnus un ēdienus pēc sentēvu metodēm, tā es atpūšos, ta es jūtos labi. Bet, ka jau mineji, katram savs.

    Novērtēju sakarīgu atbildi, paldies 🙂

  12. Kad cilvēks izgudroja riteni, tas tika izmēģināts un atzīts par labu esam.
    Kad cilvēks izgudroja četrstūrainu riteni, tas tika izmēģināts un atzīts par nekam nederīgu.
    Tad nu lūk, šī neēšanas sludināšana ir tas pats, kas apgalvot, ka četrstūraini riteņi ir patiesāki, īstāki, praktiskāki un pareizāki, pamatojot to ar youtubē izraktu video…

  13. jā, starp citu. dxīvot ‘savādāk’ nozīmē ‘dīvaināk’. ja doma ir ‘atšķirīgāk’, tad pareizais vārds ir ‘citādāk’.

  14. @Alberts Einšteins

    šķiet, ka salīdzinājums ar riteni nav īsti vietā.

    tas, kas izraisa pretrunīgas sajūtas ir tieši publicitātē – apstāklī, kad masu medijos savadak.lv eksperimenti tiek saplūkāti vēl pirms to autors ir spējis tos integrēt savā dzīvē.

    vēl ir otrs apstāklis. tas ir brīdī, kad gan atbalstītāji gan pretējā viedokļa pārstāvji, ir ieņēmuši pasivas lomas. iespējams, ka abas puses izdzīvo paši savu nespēju uzdrīkstēties dzīvot dzīvi savādāku. jo pagaidām tikai Kaspars ir darītājs. pārējie ir komentētāji. un katrs zin to, cik viegli ir komentēt, bet cik grūti kaut ko reāli darīt.

    savā būtībā, ja uzsāk kaut ko jaunu, ir arīdzan nepieciešams laiks un nošķirtība, kurā jaunajai idejai ir vietas attīstīties – pasargātība no ārējiem iespaidiem, apspriešanas un ziņkārīgiem skatiem. tāpat, kā sēklai, tikko zemē ieliktai – ir nepieciešama tumsa.

    pagaidām viss jaunais, tikko piedzīvotais, ir pieejams lielai publikai. publika ir publika – tā skatās un dažbrīd komentē, bet nerīkojas. brīdis, kurā eksperimentētājam iecerētais neizdodas, ir publikas attaisnojums pašas nedarīšanai.

    caur šo riņķa danci, autors viennozīmīgi atrodas sarežģītā situācijā. līdz ar publisko dzīvi piedzīvo apstiprinātu to, kādēļ viņš iespējams vispār uzsāka šo ceļu. proti, ka ir divējādi cilvēki – vieni, kas uzdrīkstas, un otri, kas turpina dzīvi ierastajās gultnēs.

    un eksperimentētājs iekļūst aizvien ekstremālākos izmēģinājumos, lai aizkatapultētu savu būtību labi tālu prom, no tiem – kas negrib saprast un redzēt.

    ir nepieciešama spēja, atšķirīgo pieņemt un respektēt, kaut vai aiz tā iemesla, jo tāda ir otra cilvēka izvēle.

  15. nē, nevajag pārprast. es cienu racionālus viedokļus. šeit tādu ir maz. ļoti maz. emocijas, pseidozinātne un mistika valda, tas viss.

  16. un nevajag man stāstīt par eksperimentētāju unikalitāti, dīvainiem specapstākļiem, kaut kādu mistiku karināt. tas viss ir kaķim zem astes – tāpat kā visādi dziednieki, zīlētāji, gaišreģi utt. randi.org ! 🙂

  17. Ja grib tālāk aizvirzīties kādā darbības sektorā, tad jāsašaurina leņķis. Jāspecializējas. Sākumā Tavs blogs ieinteresēja, jo bija atbilstošs patreizējai ekonomiskajai situācijai – kā alternatīva. Kā izdzīvot, ja nekā vairs nevarēs. Bet tagad izplūdi uz visām pusēm, un praktiski apstājies. Cik sapratu, doma bija, atrast veidu, kas ļautu, neskatoties uz krīzi, nestrādāt 3 vietās, lai eksistētu kā dārzenis, bet atrast veidu, kā nedaudz padarbojoties, atlicināt lielāko laika daļu pilnvērtīgai dzīvei? Par ekoloģiju nav jādomā tam, kurš patērē vismazāk. Tam jādomā, tikai par ekonomiju. Par ekoloģiju jādomā tam, kurš daudz patērē. Tad būs kāds rezultāts. Mājas no trijstūriem ir “cimperlīgas”, jo salūztot tikai vienai trijstūra sānu līstei, sabrūk visa tā māja. Tas arī neatbilst ekonomijas sākotnējai idejai.Badošanās der tikai kā antibiotiku kursa alternatīva (tā pati šūnu bendēšana), ja ir nopietns audzējs. Ideja, ka kopējais organisms labāk tiks ar to galā, nekā audzēja šūnas, jo tās ir primitīvāka sistēma. Bet šī arī ir cita tēma. Zaļēšana arī ir bagātnieku tēma. Veģetārisms arī bagātnieku. Īpaši veselīgo zālīšu meklēšana arī prasa daudz laika un piederās pensionāriem ar lielām pensijām.
    Es tikai izsaku savu redzējumu,nevis kritizēju. Arī šādā veidā būs cilvēki, kam interesēs šī daudzpusība, tikai pēc 15 gadiem daudz tālāk nebūsi ticis par vispārzināmām lietām.
    Tu minēji, ka aicināsi kompanjonus. Nu tur tad varētu rasties vēl lielāka specializācija. Viens par siltumu, otrs pārtiku, trešais telpu, ceturtais alternatīvo (bezmaksas, nevis šamanismu) medicīnu, piektais lēto transportu, sestais tālmācību u.t.t. Un katrs savā sfērā varētu konkurēt ar pasaules labākajiem sasniegumiem, un tā kā būtu visus apvienojoša struktūra, tas būtu globāli interesnti…

  18. @dox
    diezgan interesants un labs komentārs, tomēr vēlos kategoriski iebilst tam, ka “veģetārisms ir bagātnieku tēma”
    esmu veģetāriete, bet nekādā ziņā neesmu bagātniece, tāpat kā daudzi no maniem draugiem – veģetāriešiem/vegāniem. nav nekādu problēmu ēst sabalansētu veģetāru pārtiku par visnotaļ nelieliem līdzekļiem. es teiktu, ka drīzāk veselīga (cik nu tā vispār ir veselīga, bet tas ir tikai mans viedoklis) gaļēšana ir bagātnieku tēma, jo patiešām kvalitatīvi gaļas izstrādājumi ir dārgi.
    tā kā interesējos arī par svaigēšanu un cenšos daļēji ēst šādi, varu teikt, ka šī var un var nebūt bagātnieku tēma, atkarībā no tā cik lielu laika ieguldījumu katrs ir spējīgs un gatavs sniegt, lai dzīvotu šo dzīvesveidu. jo mazāk brīva laika, ko veltīt pārtikai, jo tas sanāks dārgāk.

  19. @zelma

    Tā “eldorado” vieta, kur var lēti dzīvot, varētu atrasties vietā, kur pieejama tikai autolavka vai ciema veikals, kur viss ir ar notecējušiem termiņiem un svaigumi nemēdz būt, jo vietējie pārtiek tikai no makaroniem un olām, un kaimiņu piena produktiem.
    Pastāsti, lūdzu, kā tādā vietā piekopt veģetārismu, ja jāiztiek no 5 Ls nedēļā ēšanai?

  20. Esmu dzirdējis, ka Indijā veģetārismu piekopa nabadzīgie, jo gaļu nevarēja atļauties 😉

    Piekopju arī diezgan svaigu ēšanu un salīdzinot savas visēdāja izmaksas ar svaigēdāja izmaksām, no savas puses varu teikt: sākumā izmaksas ir līdzīgas … ja tā smuki un pamazām pāriet bez radikālām izdarībām. Savukārt, pēc kāda laiciņa izmaksas sāk samazināties 😉

    Ieguldītais darbs ar sevi pamazam atmaksājas 🙂

    Tiem kas te spriedelē par 5Ls, tiem ieteiktu netērēt enerģiju uz sūdzēšanos, bet kaut ko darīt lietas labā 😉 … protams, ja ir vēlme kaut ko mainīt … un iegūt citu rezultātu 😉

    Ir cilvēki, kas labprāt palīdz, daloties ar savu pieredzi, no kuras katrs, kas gatavs kaut ko darīt, var pielāgot savām individuālajām īpatnībām 😉

  21. Atkal daži novirzās no tēmas. 5 Ls nedēļā ir mērķis. Un vēl būs vajadzīgi daudzi piecīši nedēļā, lai varētu dzīvot “savadak.lv”. Un šī, tieši ir tā darīšana, “lai iegūtu citu rezultātu”, bet nevis naudas pelnīšanā, bet netērēšanā. Un visa tā idejas jēga, ka dzīvojot “centrā”, cilvēkam kādi 80% ienākumu aiziet par to sadārdzinājumu, ko rada viņa atrašanās tajā dūmainajā, ekskluzīvajā centrā. Provincē par dzīves vietu nav jāmaksā nemaz, vai kāds pat piemaksās, par mājas uzraudzīšanu. Bet maz. Vēl var izīrēt savu centra mājokli, ja ir, bet tas arī ir maz. Tātad, šādā “savadak.lv” modelī, nevar rēķināties vairāk, kā ar 80Ls/mēn. Jo viss tas lētums tur meža pļavā ir no tā, ka tuvumā nav darbavietu. Tiem, kas var pelnīt ar datoru no attāluma, šī tēma nevar interesēt, jo viņiem, dabiski, ir vienkāršāk papelnīt mazliet vairāk un dzīvot, kaut vai viesu namā ar apkalpošanu. Vēl piecīti nedēļā vajag par interneta nodrošinājumu, vēl 5 par malkas sagādes tehniku un transportu un kādu 5 visādiem saimniecības sīkumiem.
    Tātad, ja nav ieteikumu, kā paēst pa 5 ls nedēļā, tad nevajag jaukt gaisu. Tiem kas ēd pa 50 ls nedēļā ir jātup Rīgā un jāstrādā no rīta līdz vakaram un viss nopelnītais jāatdod nodokļos un akcīzēs, soda naudās u.t.t… Tas nav “savadak”, bet, tieši tikpat banāli, kā to dara visi.

    Indijā bomži neēd gaļu, jo viņi nevar dabūt, bet pie mums bomži ēd gaļu, ja atrod miskastē. Ja indijas bomži varētu atrast miskastē gaļu, tad noteikti ēstu, jo tas nesalīdzināmi uzlabotu viņu veselību. ””lr cilvēki, kas labprāt palīdz, daloties ar savu pieredzi, no kuras katrs, kas gatavs kaut ko darīt, var pielāgot savām individuālajām īpatnībāmību”””.

    Te, kaut kā, neviens nedalās ar lētas ēšanas pieredzi.

  22. @dox
    Tu pārspīlē. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tieši laukos ir vislielākās iespējas būt par īstu svaigēdāju. Turklāt atšķirībā no pilsētniekiem – ēst ekoloģiski tīrus produktus. Vajag darīt to, ko var izdarīt, nevis teoritizēt par nepieejamo. Ja ir vismaz neliels savs zemes pleķītis, kā tas var būt, ka vasaras/rudens periodā nav ko ēst? Ja nav – tad varbūt var par simbolisku samaksu īrēt no tā paša kaimiņa ar govi?! Ziemas/pavasara sezona ir ideāla dažādiem diedzējumiem. Ja rīgā par kg kviešu graudu prasa 0.20Ls, tad domāju, ka laukos var sarunāt vēl lētāk. un diedzēt var tik daudz ko! Turklāt ja vasarā ir pastrādāts, tad līdz pat pavasarim ir savi burkāni, ķirbji, bietes, rutki, kāļi, ja labs pagrabs – arī āboli utt. mēģini saskatīt savas iespējas un priekšrocības!

    Un atkāpe par tiem 5Ls nedēļā – kurš tad tādā variantā gaļu pērk?

  23. Šeit ir tieši tā vieta, kur cilvēks apraksta savu darbošanos, lai pamazām pārtiktu no apkārt esošās enerģijas, kura neko nemaksā 😉

    Bet līdz tam ir jānonāk, strādājot ar sevi 🙂 … vienam tā var būt kaut kā neēšana, citam meditācija, citam kaut kas cits un citam nedaudz no visa 😉

    Ēšana/neēšana ir tikai sekundārais aspekts, jo primārais ir darbs ar sevi 🙂 … sevis iepazīšana 🙂

    Kā provincei, tā arī centram ir savi plusi un mīnusi, kurus katrs konkrētais cilvēks var izmantot savā labā 😉

    Gatavs risinājums visiem nepastāv … vienam zāles ir eliksīrs, citam inde 😉 … tāpēc katram individuāli jādarbojas, eksperimentējot, lai atrastu sev vēlamo 😉
    Mūsos mītošās bailes paralizē un sargā mūsu esošos stereotipus (cietumu). Zināmais ir drošs, tāpēc mēs nebaidamies.
    Viss kas atrodas ārpus mūsu cietuma ir nezināmais (ārpus katra indivīda pieredzes).
    Nezināmais ir nedrošs, tāpēc mēs baidāmies.
    Tieši no nezināmā izriet arī tas “cits rezultāts”.

  24. Vai tad es saku, ka jāpērk gaļa? Varbūt var kādus trušus vai jūrascūciņas turēt.Vēlams makšķerēt. Tas jau maz darbu prasa. Bet nu ar govi gan pilsētnieks galā netiktu. Diedzējumi jau ir risinājums. Tāpat, laikam, arī rudzu milti laukos par simbolisku cenu. Abolus kaimiņi ļaus pa velti lasīt, jo pie šīm degvielas akcīzes cenām, viņiem lētāk iznāk, ja ļauj sapūt. Saldējot vairāk vitamīni saglabājas, nekā pagrabā. Vajag tikai pirms tam sagatavot kā sulas vai biezeņus.

  25. Sulas/biezeņus tāpat karsē pirms likšanas pagrabā – tātad tas vairs neder svaigēšanai. Es esmu par pēc iespējas dabīgu uzturu! Nedēļu atpakaļ vēl izdevās nopikrt labus ābolus no audzētāja. Teica, ka šogad visi krājumi iet uz beigām. manas topa brokastis šajā sezonā – diedzēti graudi ar svaigu ābolu biezeni un karoti medus. garšīgi. 🙂 Diemžēl pati dzīvoju dzīvoklī un pagaidām nav iespējas audzēt to, ko gribētos, bet tāpat mājās visas palodzes aizņemtas ar diedzējamajām sēkliņām un kviešu zelmeni. :)) Ceru, ka šajā pavasarī tikšu pie apstrādājama zemes pleķa.

  26. @ilmaros

    No neēšanas un meditācijas nekas nerodas. Tiem mūkiem, kas dzīvo uz plikām klintīm, nekas cits neatliek, lai nejustu izsalkumu un darīt tāpat tur nav ko, bet mums viss apkārt aug un zaļo uz vella paraušanu, ka nevar vien apturēt. Bet runa jau nav par ēšanu. Runa ir par ” naturālo saimniecību” miniatūrā. Pašpietiekamību. Agrāk, kad nebija mobīlā interneta, tas bija sarežģītāk, bet tagad katrā meža pļavā esi kā pasaules centrā un galvenā vērtība ir brīvais laiks.

    @estrella
    Sulas un biezeņus nav jākarsē, ja liek saldētavā. Jāsasmalcina tikai tādēļ, ka pēc sasaldēšanas augļi un saknes paliek mīksti un sulo un tad tos vairs nevar ne mazgāt, ne rīvēt. Tā ir visīstākā svaigēšana. Neaizmirsti, ka zemes pleķis ir jāapsargā.

  27. @dox
    Pašpietiekamība ir vēlme būt brīvam no atkarībām. Psiholoģiskā (iekšējā) brīvība, rada patiesu brīvības sajūta, neatkarīgi no tā, kas notiek ārpusē.

    Visas baudas rada atkarību, tai skaitā arī ēšana. Ja baudas radītājs pazūd, rodas nemiers. Nemiers rada reakciju ķermenī … ķermenī esošais nemiers rada vēl lielāku nemieru prātā utt.
    Meditējot Tu mācies atslābināties … kā rezultātā Tu sāc apvienot prātu ar ķermeni … Tu sāc ēst, tad, kad ķermenim tiešām vajag un to ko vajag 😉
    Ārēji meditācija izskatās pēc nekā nedarīšānas, kas neko nedod … bet patiesībā, it sevišķi sākumā, tas ir liels darbs, jo jāmācās savaldīt prātu, kas pārsvarā lielākai daļai ir kā savvaļas zirgs 😀
    Izmantojot nemieru, var radīt mieru sevī – izprotot, iepazīstot prāta dabu 🙂
    Cilvēkā iekšējais miers būs ekonomija (kā viena no šķautnēm) … 😉

    Bet tas tā, tas ir tikai viens no ceļiem 🙂

  28. Ak, jā … samazinot izmaksas uz ēšanu, bet palielinot izmaksas uz zālēm, alkoholu vai cigaretēm, ekonomiju nedos 😉
    Nemieru, kurš mūsos rada daudz sasprindzinājumu, ar kuriem mēs mēģinām cīnīties kā nu kurais māk, rada apkārt notiekošo!

    Visnereālākais variants – meditācija (priekš manis), izrādījās visefektīvākais 🙂

    Veiksmi darbos 😉

  29. Tas nemiers jau ir tā dzīve. Tādēļ jau mūsu organismam ir muskuļi, zibenīgas reakcijas un koordinācijas spējas, adrenalīns, dopamīns, kuņģa sula, žults, un tas viss ir aktīvi jānodarbina, citādi rodas žultsakmeņi un aizcietējumi. Tādēļ jau tie neēdāji ar tām klizmām ņemas.

    Ja nav noslēpums, kas tad tās bija par problēmām vai atkarībām, kuras Tu uzvarēji? Vai tādas, kas traucē pašpietiekamībai? Vīnu jau var pats brūvēt. Kārtis var paši spēlēt. Tas jau jautri. Kas vēl var traucēt?

  30. Jā, nemiers ir viens no dzīves sastāvdaļām. Mēs mākam iespringt, bet atslābināties mākam tā kā mākam … ne tajos draudzīgākajos veidos attiecībā pret sevi un apkārt esošo(manuprāt).
    Visdrīzāk nenodarbinot kaut ko vai pārāk nodarbinot kaut ko, rodas disharminija. Tās arī ir tikai ārējās izpausmes, kuras atspoguļo iekšējo stāvokli (par domu spēku daudz maz ir daudzi dzirdējuši, to pat var izmērīt ar PC).
    Tas, ka kāds kaut ko neēd vai ēd, tas nedara cilvēku labāku vai sliktāku, bet pats cilvēks tā var domāt (arī neapzināti).
    Ne tikai neēdāji ņemas ar klizmām. Ēšana vai neēšana vistiešāk iedarbojas uz ķermeni un prātu, līdz ar to tur varētu būt saistība ar iezīmi par klizmām. Ēdot vai neēdot ķermenī rodas izmaiņas, arī prātā, kas materiāli var izpausties kā nu kuram 😉

    Man, kā piemēram, par traucējošām kļuva disfunkcijas ķermenī, vēlāk arī apreibinošie dzērieni, smēķēšana, pārēšanās, negatīvās emocijas un domas.
    “Uzvarēt” varbūt nav pareizais vārds, jo sākumā tas viss ir jāizprato, tad jāpieņem, vienkārši izdzīvojot un ar laiku viss liekais pazūd 🙂

  31. Bet tā meditēšana jau ir tikpat nejēdzīga nodarbe, kā pārēšanās, pārdzeršanās un pārpīpēšanās. Tāpat nekas nerodas. Tāpat smadzenes atrofējas. Labāk jau ko palasīt vai kādu filmu noskatīties.

  32. Ne viss ir tā, kā izskatās no malas. Tu tikai tā domā, bet Tu to patiešām nezini. Agrāk es arī tā domāju 🙂

    Manuprāt, es jau minēju iepriekš, ka meditācijā Tu mācies savaldīt savu neiejūgto prātu, kurš darbojas nepārtraukti;) Tas ir kā automašīnas motors, kuru nevar izslēgt … iedomājies savu automašīnu, kura visu laiku darbojas … arī tad kad nevajag 😀 … ar prātu ir līdzīgi:) … aizmigt arī neļauj, un ja sanāk aizmigt, tad rāda filmas sapņu veidā 😉

    Tā kā domu spēku daudz maz daudzi zin vai vismaz ir dzirdējuši, tad meditācija ir cītīgs darbs ar sevi – jāmācās noturēt savu prātu, domu uz kaut ko vienu. Uzdevums ir vienkārš, bet izpildīt būs grūti, jo domas, tēli utt. visu laiku ņemsies pa galvu;) Grūtības būs arī nosēdēt mierā, jo gribēsies viss kaut ko izdarīt 😉
    Pamazām redzot, izprotot, kā tas aparāts strādā, Tu iemācīsies viņu nomierināt, uz ko reaģēs arī ķermenis 🙂
    Sākumā meditācijai vēlama ir sēdēšanu vienatnē, bet vēlāk to var piekopt ikdienas darbos:)

    … savaldīt prātu, ir visnotal interesanta un aizrautīga nodarbe:) … jebkuru gaidīšanu var pārvērst darbā ar sevi.
    Treniņš ir vajadzīgs ne tikai fiziskajā plānā, bet arī garīgajā:) … harmonija!

  33. Ne man, ne paziņām nav bijusi nepieciešamība savaldīt prātu. Visas tās idejas, kas galvā rodas, gan nomodā, gan sapņos ir jāizdzīvo, un tad jau nu viņas vai nu atkrīt, kā nederīgas, vai kļūst par profesiju, hobiju vai izklaidi, un grūtības nosēdēt mierā, jau ir tas vislabākais, kas dzīvē var būt, jo slikti jau ir tad, ja gribas sēdēt un nekustēties. Tādēļ Tavs gadījums ir absolūti neizprotams, ja nepaskaidro sīkāk.

  34. Redz, Tavā tekstā ir arī mana atbilde 🙂 Tad, kad cilvēks ir pietiekami izdzīvojies par savām ilūzijām, tad nākas noārdīt līdz šim izveidotās nosacītības, stereotipus 😉 Lai kaut ko radītu jaunu, vecais ir jānoārda 🙂
    Tad nu lūk, lai to izdarītu ir jāiepazīst sevi, vai precīzāk sakot jāatmet viss liekais 😉 … tad prasās arī pasēdēt un nekustēties 😀 … izbaudīt klusumu, kurā interesantas lietiņas var atklāt 😉
    Bet tā kā cilvēks ir ļoti pieķēries vecajam, tad viņš turpina viss visādi ņemties un dzīvoties, sargājot sevis radīto ilūziju:)
    Tur nav nekā slikta vai laba, tas ir tā, kā ir 🙂

    Kā nu man sanāk aprakstīt, tā sanāk … es jau ar tikai mācos 😉 … it sevišķi aprakstīt to vārdos 😉

  35. Visa dzīve jau ir ģenētiski ieprogramētas ilūzijas, kas noved, tikai un vienīgi, pie sugas vairošanās. Bet ja no tā atteikties, tas nozīmē, atteikties no tā, kam organisms domāts, konstruēts. Katrs hormons, feromons, ferments, receptors, sekrēts un tamlīdzīgi.
    Pirmkārt, ja visu to nelieto, tad visa sistēma sabojājas un pa slimnīcām vien jādzīvo. Nav tāda iemesla.

  36. Kam tad mēs esam domāti, konstruēti? Tikai, lai vairotos suga … var jau būt, jo mums tā vismaz stāsta … bet, vai tas tā ir, nezinu 😉
    Taisnība jau Tev ir par to nelietošanu, bet tā kā viss ir prāta nosacīts, tad kaut kas, kas ir šodien vajadzīgs, rīt var būt lieks un līdz ar to izzūd 🙂 … un tā pakāpeniski viss mainās 😀

    Kā jau arī Tu saki, ka visa dzīve ir ieprogrammēta, tad tas, kas notiek ir ieprogrammēts un ir cilvēki, kas pāriet uz to, kas ir ieprogrammēts un viens no aspektiem ir kaut kā nelietošana 😀

  37. Skaidrs. Tā arī būtu uzreiz teicis, ka izlēmi “to” nelietot. “Tā” lietošana, gan, ir vislabākā meditācija dzīvē.

Comments are closed.