raķeškrāsns būvniecība kupolā – 2. kārta

100_3019.JPG

raksts un foto no krāsns būvniecības 1. kārtas

raķeškrāsns būvniecība turpinās. ārā paliek arvien vēsāks, bet krāsni nu jau kaut cik iespējams kurināt. bez gaisa vada pagaidām gan..

turpināju mūrēt vertikālo krāsns daļu, pirms mūrēšanas ķieģeļus piesūcinot ar ūdeni. verikālajā krāsns daļā sadegs dūmi. angliski to sauc par “heat riser”, jeb tiešā tulkojumā – karstuma pacēlājs. tāda arī ir galvenā šīs daļas funkcija – nodrošināt pietiekoši lielu karstumu. lai sadegtu maksimāli daudz gāzu, t.i. dūmi.

mūrējot svarīgi, lai iekšpusē nepaliek mūrēšanas javas atliekas, tādēļ, kad biju ticis līdz piektajai kārtai, nogludināju iekšsienas, sākumā ar ar roku noņemot lielumu un pēc tam nogludinot ar saslapinātu lupatiņu, kā vau arī visu pārējo mūrējamo daļu. piektai kārtai pievērsu tik lielu uzmanību, jo sestās un septītās kārtas augstumā roka tik dziļi netiek.
vertikālās kurtuves daļas iekšpuses apakšu iztīriju bāžot roku caur horizontālo daļu – kurtuvi.

kad iztīrīju, mūrēju sesto un septīto kārtu. saudzīgi, lai nesakrīt pārāk daudz javas iekšpusē, kuru iztīrīt ir sarežģītāk.

mūrējot ķieģeļu kārtas pārbaudīju ar līmeņrādi, un, ja nebija līmenī, zemālajai pusei uliku nedaudz biezāku javas kārtu. javas kārtu liku maksimāli plānu.

kad verikālie ķieģeļi bija samūrētu, ķēros pie ķieģeļu siltumizolācijas daļas, tā ir paredzēta, lai “karstuma pacēlājs” pilnvērtīgi varētu pildīt savu funkciju. siltumizolācija neļaus ātri uz sāniem aizplūst karstumam, kas maksimāli koncentrēsies verikālajā krāsns daļā.

kā siltumizolātoru izmantoju zāģu skaidas, kuras sajaucu uar nelieku daudzumu mālu un vēl nelielāku daudzumu smilts un ūdeni. proporcijas precīzi nepateikšu, jo maisīju pēc sajūtām, bet skaidas aizgāja ~1.5 baltie maisi un ūdens – ~15l, jo skaidas to labi daudz uzsūc.

skaidas biju dabūjis zāģētavā, kurā vienkārši aizgāju un palūdzu dažus maisus skaidu. skaidas draudzīgi bez maksas piedāvāja ievākt no lielās skaidu kaudzes.

skaidas laika gaitā izdegs un paliks ļoti porains materiāls, kurš tur ļoti minimālu slodzi, bet par laimi uz šo daļu krāsnī slodze ir tik daudz, cik tās svars.

skaidu, mālu, smilšu sajaukumu un ūdens sajaukumu liku metāla apmetuma sieta “konteinerī”. sieta acu izmērs, ja nekļūdos – 25x10mm. sietu pirku būvmateriālu veikalā, uzreiz visu rulli, jo pa metriem negrieza, bet pārējā daļa saimniecībā noderēs. kopā 1x15m siets izmasāja ap 10ls. krāsnij izmantoju 3m garu sietu, kuru apjozu divas reizes, lai samazinātu spraugu izmēru. apakšējo daļu sietam izgriezu, lai tas pieskaņotos krāsns formai.

aiz siena sāku krāmēt skaidu sajaukumu ar mietu to bakstot dziļumā. salīda vairāk kā bija plānots, nu kā jau parasti 🙂
kad sastūmu skaidu maisīju pa augšu, ieberzēju to viscaur arī pa sāniem, lai maksimāli piepildītu sietu.

nelielu sieta gabaliņu nācās litk arī apakšā, konstatēju to tikai vēlāk, kad mēģināju krāsns pamatam pielipināt māla un smilts maisījumu. pie skaidu materiāla tas klāt nelipa.

kad sietu biju uzpildījis ar skaidām, liku virsū mucu, lai iekurinātu krāsni un skaidu maisījumu pažāvētu.

kad iekūru, krāsns ļoti dūmoja gan ar dūmiem gan tvaikiem. tā kā pagaidām gaisa izvada nav, visi tvaiki un dūmi loģiki nāca kupolā un augšpusē veidojās biezi dūmu vāli. gluži kā kalnu bildēs, kur mākoņi slīd pāri kalniem. bet labi, ka dīmi un tvaiki ātri pa durvīm izkūpēja ārā. dūmoja ilgi, vismaz pāris stundas, jo bija arī jāizžūst ķieģeļiem, kuri mūrēšanas procesā tika piesūcināti ar ūdeni. pēc 2-3 stundiņu kurināšanas bija jau omulīgāk, sākās tīrā degšana ar lielu tvaikošanu. tvaikot ir ļoti daudz kam, jo skaidas satur ~ 15l ūdeni, kurš viss laika gaitā iztvaikos.

nākošjā dienā, cēlu mucu nost un apžuvušās skaidas apberzu ap sietu un smērēju tajā stingrāku apmetuma daļu – mālu un smilts maisījumu proporcijā 1:3. kad iesmērēju, gāju pāri ar slapju plaukstu, lai virsmu izlīdzinātu. tas ir svarīgi, lai gludāk varētu plūst gaiss.

tālāk ķēros pie mucas stiprinājuna no apakšas. tā šobrīd ir vis sarežģītākā krāsns daļa, jo nav, kurš mucu pietur. tā gāzelējas uz vienu pusi un otru, bet kautko jau sadomašu.

nedaudz nācās paplatināt krāsns pamatu (kaļķis ar smiltīm un pāri keramzīts), lai būtu, kur izvietot mucu turošos ķieģeļus. tiem ir jābūt izvietotiem tā, lai gar mucu plūstošais karstais gaiss gar ķieģeļiem brīvi plūstu un ieplūstu alumīnija caurulē, kura būs iemūrēta māla un smilšu amisījumā. domāju, la alumīnina gaisa vads ir piemērots šadai funkcijai, jo temperatūra nav diez ko liela un, ja arī akumīnijs sāks sadegt, apkārt ir izveidojusies māla un smilts caurule.

varkarā atkal kurināju krāsni, dūmi ir tikai krāsns iekušanas laikā un, ja neveiskmigi tiek pielikta malka.. pie raķeškrāsns kurināšanas ir jāpierod, jo tā ir diezgan atšķirīga no līdz šim kurinātajām krāsnīm.

dūmus izlaidu pa durvīm un krāsniņai kuroties teplā ienāk omulīgs siltums. krāsn pagaidām visu laiku izdala tvaiku, jo kā jau teicu, žūt ir daudz kam.

siltums pagaidām diemžēl telpā ilgi neturās, jo nav vēl termālās masas, kur to uzkrāt (tā būs nākošā krāsns būves kārta) un salmu ķīpas vēl nav apmestas, līdz ar to labi laiž cauri gaisa plūsmas kuras aizpūš siltumu un grīdai vēl nav siltumizolācijas.. no rīta jau bija vēsi.

kā jau vienmēr, prieks par paveikto!

[pe2-gallery class=”alignleft” ]
100_2932.JPG100_2933.JPG100_2946.JPG100_2949.JPG100_2953.JPG100_2958.JPG100_2960.JPG100_2962.JPG100_2965.JPG100_2967.JPG100_2970.JPG100_2971.JPG100_2973.JPG100_2975.JPG100_2978.JPG100_2980.JPG100_2983.JPG100_2988.JPG100_2991.JPG100_2994.JPG100_2995.JPG100_3008.JPG100_3012.JPG100_3019.JPG100_3023.JPG100_3024.JPG100_3025.JPG100_3027.JPG100_3030.JPG100_3031.JPG100_3032.JPG100_3034.JPG100_3037.JPG100_3038.JPG100_3042.JPG100_3046.JPG100_3049.JPG100_3050.JPG100_3051.JPG100_3053.JPG100_3054.JPG100_3056.JPG100_3061.JPG100_3062.JPG[/pe2-gallery]

4 thoughts on “raķeškrāsns būvniecība kupolā – 2. kārta”

  1. Nav bail ar to tvaiku/mitrumu, ko Tu tagad žmiedz laukā no tās krāsns nopūdēt salmus? Tas viss taču sūcas iekšā salmos.. Un ja vēl kupols ir pārsegts no āras ar plēvi, kondensāta krāšanās uz tā garantēta.

  2. @Jānis nav 🙂 tvaiki iet pa vieglāko celu – pa durvīm. daļa arī iet cauri ķīpām, bet plēve nav noklāta pa visu kupolu, tā sānos ir paceta, lai var vējoties cauri.

    laika gaitā jāčeko k;a ar tiem mitrumiem.. kurunot jau ar to jārēķinās, no zemes arī mitrums nāk

  3. sveiks!

    es ar apsveru iespēju būvēt raķeškrāsni un domāju, varbūt tu vari padalīties savā pieredzē par to, kā tev ziema pagāja… vai raķeškrāsns spēja piekurināt arī pie -30?? un kā ar malkas ekonomiju?

    ari interese tas, kā salmu mājaj uzvedāz ziemā? proti, vai neradās kondensāts uz sienām, un vai daudz grauzēju neiemetās uz dzīvi salmu ķīpās? es pieļauju, ka siltum izolācija bij gana laba:)

  4. @nauris ķīpas pa ziemu ir nobeigušās, jo vētras tentu pa ziemu saplēsa. piesūcās pilnas ar ūdeni.
    tagad ir milzīgs apjoms mulčas 🙂

    par to cik labi piekurināja, spriest nevaru, jo nebija ne grīdas ne stikla logu – bija pagaidu plēves.

    kūrās labi! dūmi sadega. dūmoja tikai kamēr iekūrās, ne visi dūmi sadega, ja bija pārāk mitra malka un arī skaidu briketes diezgan daudz dūmo. bet, ja malka bija pietiekoši sausa un labi iekūrās, bija lieliski!

    koncepts ir pārbaudīts un tas strādā. būtu interesanti uzdizainēt arī pirtiņas variantu.

Comments are closed.