otrā gada raža

ja salīdzina, cik sanāca saaudzēt pagājušogad, pirmajā gadā laukos, ar otro, šo gadu, tad nav pat ko salīdiznāt… pagājušo gad kaņepes neizauga, daži ārgi burkāni, daži nelieli sīpoli.. nu vienīgais salāti un gurķi bija tīri lietojami..

šogad biju sasējis ļoti daudz un dažādas lietas. Kopā ap 40, neskaitot šķirnes, piemēram burkāniem iesēju 3 šķirnes un no tām atlasīju, kuru sēšu nākošajā gadā. viena burkānu šķirne bija lieliska! ļoti saldi un lieli burkāni. svarīgi arī tas, ka labi rāvās ārā no zemes..

spirāldobē sasēju salātus, spinātus, cukīni, kolrābjus, dilles, pētersīļus, puķukāpostus, brokoļus, kāpostus, lēcas, soju, pupas, zirņus, burkānus, galda bietes, cukurbietes, zemenes, gurķus, tomātus, baziliku, sīpolus, ķiplokus, lapu kāpostus, bet ārpus spirāldobes – maurloki, ziemas sīpoli, skābenes, ķirbjus, topinambūrus, saules puķes, kaņepes, linus, griķus, kurkumu, ingveru, arbūzus un melones. no katra sasētā auga sēju lielākoties vismaz 2 šķirnes.

vakar beidzot saliku pagrabā rudenī novākto ražu (jo beidzot pagrabs lietojams) – 3 maisi burkānu, 1.5 maisi kāpostu, 1 nepilns maiss cukurbiešu, pus maiss galda biežu, 20l spainis topinambūru un 20l spainis kolrābju.

izkūlu arī kaņepes. no 0.2ha kaņepju lauka šķietami maza raža, bet biju sasējis daudz par retu – nokūlu padsmit kilogramu kaņepju sēklu. kaņepju sēklas apēdas ātri, jau vairāk kā puse 🙂

f1 hibrīdu sēklas..

tās ir hibrīdu sēklas, no, kuru augiem nav paredzēta sēklu savākšana – katru gadu jāpērk jaunas.. tas tiek panākts attiecīgi apputeksnējot konkrētu augu šķirnes… ja no izaudzētajiem augiem vāktās sēklas tiek sētas, cerības sagaidīt tādu pašu augu ir vārgas..

vairāk un vairāk veikalos tiek piedāvātas f1 sēklas un, paskatoties piemēram šo katalogu, iespējamo nākotni paredzēt nav diez ko sarežģīti… (visai bēdīgi..) dažādi augi un visi ar f1… cilvēki tiek pieradināti, ka sēklas nav jāievāc, bet katru gadu jāpērk par jaunu… tā tiek padarīta par normu. sēklu ražotāji (kas lielākoties ir monsanto (lielākais ģmo – ģenētiski modificēto organismu ražotājs) un tā meitasuzņēmumi, kuri liela daļa ir pārpirkti sēklu ražotāji un tirgotāji) pārņem kontroli pār sēklām – pār barību.. un, kas kontrolē barību, kontrolē cilvēku… strauji aug augumā vēl viena lieeela atkarība…

tādēļ aicinājums ir:

nelietot sēklas, kuru nosaukumos ir iekļauts “f1” vai “h”
meklēt iespējas sēklas pirkt vai mainīt pie cilvēkiem nevis uzņēmumiem
ievākt pašu audzēto augu sēklas
dalīties sēklās ar citiem
informēt citus par scenāriju, kas notiek, ja lielās korporācijas pārņem varu pār sēklām…

eiropas savienības valstīs pat ir aizliegts tirgot sēklas tiem, kuri nav īpaši sertificēti un šiem sertificētajiem sēklu tirgotājiem ir aizliegts tirgoties ar krievijas sēklām… krievijā ir daudzas labas mūsu apstākļiem piemērotas šķirnes..

labi gan, ka viņi nevar izskaust pašizaudzēto sēklu tirgošanu no rokas rokā.. sanāk, ka veidojās tāds kā sēklu “melnais tirgus” skatoties no eiropas savienības skatupunkta..

būtu vērtīgi izveidot mājas lapu, kurā cilvēki, kuriem ir kādas pārdodamas pašaudzētās sēklas varētu par šo iespēju informēt citus, jo pašaudzētās sēklas latvijā nav nemaz tik vienkārši atrast… jāveido savi krājumi..