sabiedrības slāņi.. jeb stāsts par bezpajumtnieku

pagājušajā vasarā rīgā, kādā parkā iepazinos ar kādu bezpajumtnieku. jauns puisis, ap 25 gadi. viss kā jau rīgas bezpajumtniekam pienākas – nemazgājies (nav jau kur) ar savu smaciņu, smēķējot cigarešu izsmēķus, kuri salasīti no atkritumu tvertnēm vai no ielas..
bet laba sirds!

tas radīja dziļas pārdomas.. par augstāku, zemāku, bagātāku, ne tik bagātu, zinošu ne tik zinošu, prestižu, ne tik prestižu utml. sabiedrību.. cik tas viss ir relatīvi..

robeža starp tām sāka brukt.. un sabruka.. tas radīja vēl lielāku brīvības sajūtu. patiesībā taču ir pilnīgi vienalga! vai tu esi labi situēts vai ne tik labi situēts, vai ģērbies glaunās drēbēs vai skrandās.. galvenais, lai tu esi laimīgs.. brīvs, laimīgs, un ar labu sirdi…