kā sēt kaņepes..?

kaņepju lauks

esmu meklējumos.. kā audzēt kaņepes 1000kvm laukā (rupji rēķinot tās varētu būt 2000 kaņepes):

1. neizmantojot “smago tehniku”
2. apstrādāt zemi un iesēt kaņepes ar maksimāli mazu piepūli (vairāk kā 20 gadus neaiztikta pļava)
3. iesēt ar rokām pilnvērtīgi izmatojot teritoriju un ar maksimāli maziem sēklu zudumiem (ja sēts par biežu, daudzas sēklas aiziet bojā)

un lai beigās kaut kas arī izaug.. 🙂

kaņepes gan it kā ir izturīgs augs..

aisbergs.lv ir ļoti vērtīgs raksts – paši audzējam sev pārtiku – tur arī ir labi apstāstīts kā audzēt kaņepes, bet doma ir to novienkāršot vēl pamatīgāk, bez arkla un ecēšanas..

šobrīdējās idejas

šobrīd vienkāršākais variants šķiet nopļaut iepriekšējā gada zāli, novākt no lauka, un jaunajā zaļajā zālītē ar saujām metot sasēt kaņepju sēklas (pagaidām gan nav ne jausmas kā vis efektīvāk to darīt)

bet vai pēc šādas metodes šīs sēklas spēs aizlaist savas saknes līdz zemei un vai to saknes spēs tikt cauri daudzus gadus veidotai zāles sakņu struktūrai?

vēl būtu variants starp velēnām iedzīt zemē gropīti un samest tajā sēklas.. tur gan piepūle sanāk paliela, jo apjoms ir salīdzinoši liels.

kaņepes plānoju izmantot priekš sēklām (ēšanai un nākošā gada sējai) un kurināmā.

varbūt jums ir kādas idejas?
un varbūt arī pieredze ar metodēm neapstrādājot zemi?

pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana

zemes apstrādāšana ar plakangriezi

apstrādātais pleķītis

vakar liku somā fotkina plakangriezi, kāts rokā, uzlecu uz velo un devos uz vilcienu – rīga – jumprava. pirmā diena šo pavasar jumpravā.

burvīgs laiks, zilas debesis un arī diezgan silts. treilera pagaidām vēl nav, tā kā sanāks mazliet pabraukāt.

kas tur bija par mieru! nav ierastās pilsētas čalošanas un rūkoņas, apkārt putni čivina.. izvesu skaņu.. pat tā skan savādāk nekā pilsētā.. par civilizācijas klātbūtni tik liecina retas vilciena skaņas tālumā.

braucuena mērķis – sākt iekopt zemi zaļumu un sakņaugu sēšanai.

pēc sajūtām uzmeklēju vietiņu, kuru apstrādāt, ņēmu rokā plakangriezi un citu.. jācērt bija daudz.. virskārta izrādījās dikti sīksta.. pa pusotru stundu velēnu sanāca noņemt aptuveni diviem kvadrātmetriem.

šķiet, ka nākošajā piegājinā būs jāņem palīgā lāpsta..

pagaidām gan apstrādātajā vietā neko nēsēju.. jānogaida, kad būs mazliet siltāks..

pavasaris..

zāle sniegāburvīgi, pavasaris klāt!

strauji tuvojas aizbraukšanas laiks prom no pilsētas.. pagājušā gada rudenī nolēmu pārvākties uz dzīvi laukos, jumpravas pagastā..

vēl tikai jānogaida sniega nokušana..

pa šiem mēnešiem ir bijis labs pārdomu laiks par to, ko un kā darīt – kā kopt dārzu, kā un kādu celt māju, kur mazgāties, kur ņemt ūdeni, ko ēst utt.

pagaidām ir tikai pļava.. bez elektrības un bez ūdens vada..
pirmie mēneši tiks pavadīti treilerā, kamēr tiks uzbūvēta salmu ķīpu vai kupola mājiņa.
dārzu plānoju iekopt pēc permakultūras metodēm. tā ir metode, sadarbojoties ar zemi, nevis cīnoties ar to. gluži tāpat kā ar ķermeni. 🙂

par visu šo pāreju, protams, rakstīšu arī blogā. gan kā mājiņu cēlu, gan kā permakultūras dārzu iekopu, un noteikti vēl visādus interesantus savādāka dzīvesveida atklājumus. 🙂