kaņepju papīrs priekš dzimtas grāmatas

iepriekšējā rakstā uzsāku tēmu par dzimtas grāmatu un šai grāmatai ļoti svarīgs ir arī papīrs, kuram būs jāsaglabājas daudzus gadus! papīrs no koka diez cik ilgi neizturēs un iespējams jau pēc 100 gadiem sarakstītā informācija tiks zaudēta.. tādēļ mans ieteikums dzimtas grāmatu rakstītājiem lietot kaņepju papīru, kura mūžš ir daudz garāks par papīru no koka. tas ir tikai viens no kaņepju papīra plusiem, bet šinī gadījumā vissvarīgākais!

kaņepju papīrs, ja tam ir pietiekoši labi apstākļi, var glabāties daudzus gadsimtus.

ir gan viens neliels sarežģījums.. kaņepju papīru nav tik vienkārši dabūt.. latvijā nekur to nopērkamu redzējis neesmu un arī pat ebejā neatrodu. atradu mājaslapu, kurā šādu papīra bloku piedāvā nopirkt par padsmit latiem. diezgan dārgi, bet spriežot pēc ieguldījuma nākotnē, tas ir tā vērts!

vēl ir variants uztaisīt šādu papīru pašiem. tā man šķiet tuvāka iedeja par pirkto, jo šī grāmata ar to kļūst vēl īpašāka!

vēl vajadzētu padomār arī par rakstāmo – vai tinte būs pietiekoši noturīga tik daudzus gadus. vajadzētu paeksperimentēt – paturēt uzrakstīto dažas dienas saulē, pamērcēt ūdenī.. rakstītajam bieži ir tieksme ar laiku “izzust”

dzimtas grāmata

grāmatā skanošais ciedrs, anastasija ir izteikta lieliska ideja (viena no daudzām), katrai dzimtai veidot savu dzimtas grāmatu kā rīki ar, kuru saglabāt patieso informāciju.

dzimtas grāmata ir pieraksti blokā, burtnīcā, iesietās/neiesietās lapās, kādu nu kurš formātu un pieeju izmanto, kuri ataino dažādus mūsdienu notikumus, pārdomas, tradīcijas, uzskatus utml.. informāciju, kura nākošajām paaudzēm dos iespēju nesagrozītā un nemaskētā veidā uzzināt par notikumiem un cilvēku dzīvi pagātnē. un nākošā paaudze šo dzimtas grāmatu turpinās un tā gadsimtiem uzpriekšu.. unikāla ideja!

nezināšana ir tas kādēļ ar mums var manipulēt, bet, ja būs sarakstītas šādas grāmatas, tautiešus tik vienkārši dezinformēt vairs nebūs iespējams.

piemēram mūsu senču zināšanas ir tā “retušētas”, ka labākajā gadījumā mēs tiekam pie nelielas daļiņas no tām.. un daļa no zināšanām, kuras saglabājušās vēl ir sagrozīta..

lielākā daļa šo zināšanu ir aizlaistas aizmirstībā un tas ir darīts apzināti, jo, ja mums šīs zināšanas būtu, mūs nevarētu paverdzināt, ar mums manipulēt un lēti pārdot.. šīs metodes patiesībā ir tik prastas! bet tauta uzķerās, jo ir aizmirsuši, kas reiz bija..

ja neesi lasījis/lasījuisi skanošo ciedru grāmatas, tad ļoti iesaku! tā ir manuprāt viena novērtīgākajām, ja ne vērtīgākā grāmata, kuru līdz šim esmu lasījis.

šis ir video, kurā anastasijas grāmatu autors vladimirs megre stāsta par dzimtas grāmatu