ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS

sākot ar žurnāla “mazdārziņš” 2012. gada februāra numuru uzsāku rakstu sēriju “savādākas dzīvošanas māksla..”

šis jau ir otrais sērijas raksts. pirmais raksts ir lasāms šeit.

raksts ir lasāms žurnāla”mazdārziņš” marta izlaidumā.
šī ir raksta nerediģētā versija..

kā jau iepriekšējā mēneša žurnālā rakstīju, nolēmu pārvākties no pilsētas uz dzīvi laukos.

bija rudens un labi, ka tā, jo līdz pavasarim bija laiks, lai sagatavotos.

ar kādu labu draugu biju sarunājis, ka aizdos savu treileri, lai dzīvot pļavā būtu ērtāk, lai ir, kur patverties no lietiem un vējiem un ir, kur salikt mantas. sarunājām, ka treileri arī ar busu uz jumpravu aiztransportēs. plāmotais laiks bija aprīļa beigas.

lai labāk sagatavotos pārejai, skatījos dažādas fimas, lasīju grāmatas, kā cikvēki apstrādā zemi, kā ceļ majas. pētīju metodes, kas ir ļoti atšķirīgas no ierastajām, jo kā jau biju konstatējis labu laiku iepriekš, viss ir pagriezts par 180 grādiem.. ja gribi uzzināt patiesību, pagriez atpakaļ. piemēram, ja parastās metodes saka – jāar, tas nozīmē, ka nav jāar, ja saka, ka jāravē, tas nozīmē, ka nav jāravē, bet diemžēl izmantojot parastās metodes, bet mainot tikai to, ka nenotiek ravēšana, metode nestrādā.. bet par to mazliet vēlāk..

meklēju un iepirku instrumentus, caur interneta veikaliem, rīgas centrāltirgū, latgalītes tirgū, bet tā kā resursi bija ļoti ierobežoti, instrumentus pirku lētus, jo tos vajadzēja diezgan daudz, dažas lāpstas, cirvis, āmurs, zāģis, grābeklis, plakangrieži, ķerra, spaiņi, līmeņrādis, skrūvjgriežņi utml.

bija jāatrod arī dažādas sēklas pavasara sējai. sēklas lielākoties iepirku lielveikalos un sēklu veikalos vai kioskos. principā nepirku hibrīdu sēklas.

jau kādu laiku biju pazīstams ar permakultūra, bet vairāk teorijā, jo nebiju to vēl izmēģinājis dzīvē.
permakultūra latviki tulkojas kā ilgtspējīgā saimniekošana.
Continue reading “ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS”

riepu pamati procesā..

pamati procesā
top otrais pamatu slānis ar riepām.

starp pirmo un otro slāni ieklāts ruberoīds.
pietika ar vienu ruberoīda rulli!

jāatransportē vēl 20 iztrūkstošās riepas ar izmēru 205×55

bildes: https://www.dropbox.com/gallery/407857/1/pamati%20proces%C4%81?h=7b9b2f

atklātā ceturtdiena – kādu pārtiku mēs ēdam

pirms dažām nedēļām mani uzaicināja par viesi ltv1 raidījumā “atklātā ceturtdiena”.
tēma – kādu pārtiku mēs ēdam.

šeit ir skatāms raidījuma atkārtojums:

eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

Continue reading “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

mazā cauruļu siltumnīca..

mazā cauruļu siltumnīca

kopš dzīvoju laukos pagājusi jau pusotra nedēļa. ja neskaita vakara drēgnumu, tad ir pat ļoti feini. drīz jau arī drēgnums vairs nebūs tik liels..

bet arī ar visu drēgnumu ir feini! 🙂

darīt ir daudz ko, kā nekā pats sākums..

lai ātrāk tiktu pie pašaudzētā ēdamā, uzbūvēju mazo siltumnīcu

process..

1. atbrīvoju no velēnām 5×1.5m lielu platību, kuras gali vērsti uz ziemeļiem un dienvidiem
2. paņēmu, diametrā ~5cm resnas, cietās plastmasas ūdens caurules (izmaksas šādām caurulēm nepateikšu, jo čoms ar tām izlīdzēja)
3. sagarināju tās katru 2,5m garumā, kopā sešas
4. sagraizīju divpadsmit 60cm garus koka mietiņus tādā resnumā, lai līstu caurulē
5. novilku mietiņiem mizu
6. uzasināju katram mietiņam vienu galu
7. 1,5 metru atstatumā iedzinu zemē galu posmu mietiņus ~35cm dziļumā, lai virspusē paliktu ~25cm uz, kuriem uzmauktu caurules
8. uzmaucu gala caurules
9. starp gala caurulēm novilku striķi, lai precīzāk varētu sadzīt pārējos mietiņus
Continue reading “mazā cauruļu siltumnīca..”

kā sēt kaņepes..?

kaņepju lauks

esmu meklējumos.. kā audzēt kaņepes 1000kvm laukā (rupji rēķinot tās varētu būt 2000 kaņepes):

1. neizmantojot “smago tehniku”
2. apstrādāt zemi un iesēt kaņepes ar maksimāli mazu piepūli (vairāk kā 20 gadus neaiztikta pļava)
3. iesēt ar rokām pilnvērtīgi izmatojot teritoriju un ar maksimāli maziem sēklu zudumiem (ja sēts par biežu, daudzas sēklas aiziet bojā)

un lai beigās kaut kas arī izaug.. 🙂

kaņepes gan it kā ir izturīgs augs..

aisbergs.lv ir ļoti vērtīgs raksts – paši audzējam sev pārtiku – tur arī ir labi apstāstīts kā audzēt kaņepes, bet doma ir to novienkāršot vēl pamatīgāk, bez arkla un ecēšanas..

šobrīdējās idejas

šobrīd vienkāršākais variants šķiet nopļaut iepriekšējā gada zāli, novākt no lauka, un jaunajā zaļajā zālītē ar saujām metot sasēt kaņepju sēklas (pagaidām gan nav ne jausmas kā vis efektīvāk to darīt)

bet vai pēc šādas metodes šīs sēklas spēs aizlaist savas saknes līdz zemei un vai to saknes spēs tikt cauri daudzus gadus veidotai zāles sakņu struktūrai?

vēl būtu variants starp velēnām iedzīt zemē gropīti un samest tajā sēklas.. tur gan piepūle sanāk paliela, jo apjoms ir salīdzinoši liels.

kaņepes plānoju izmantot priekš sēklām (ēšanai un nākošā gada sējai) un kurināmā.

varbūt jums ir kādas idejas?
un varbūt arī pieredze ar metodēm neapstrādājot zemi?