mākslas filma: zaļā skaistā (angļu un krievu valodā)

franču komēdija ar oriģinālnosaukumu – la belle verte.
filma ļoti saistošā veidā parāda mūsdienu sabiedribu no cita skatu punkta.

labs materiāls, kurš veicina aizdomāšanos par daudzām mūsdienās pieņemtām lietām, kuru apsurdumu nemaz nav tik vienkāŗsi ieraudzīt dzīvojot “ziloņa vēderā”, jeb esot iekšā šajās lietās, kas neļauj uz tām objektīvi palūkoties no malas.

ieskaņots krievu valodā
[rutube]c0f4f2b5697008641323ab3cbe5d7a5c[/rutube]
Continue reading “mākslas filma: zaļā skaistā (angļu un krievu valodā)”

saldinātāji..

medus
baltais cukurs veselībai kaitīgs saldinātājs. cukurs ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītā cukura ir veselīga.
saldos augus var ēst kilogramiem, bet pārmērīgs svara pieaugums, diabēts un kaudze ar citām cukura (un ne tikai) izraisītām sekām nebūs, jo ir pareiza vielu apstrāde organismā. būtībā vielas un fermenti sadarbojas savā starpā.

brūnais cukurs – tas pats baltais cukurs tikai piejaukta melase… ja runājam par veselīgu dzīvesveidu… ir veselīgāki saldinātāji, kurus lietot..

fruktoze – praktiski tas pats, kas cukurs.. veselībai kaitīgs saldinātājs. fruktoze ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītās fruktozes ir veselīga.

glikoze – laikam jau tas pats, kas ar cukuru un fruktozi..

medus – veselīgs saldinātājs, īpaši ārstnieciskām īpašībām. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
vairāk par medu šajā rakstā

kļavu sīrups – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts tvaicējot kļavu sulu. būtībā kļavas sulas koncentrāts. doma par kļavu sīrupa lietošana diez ko neatbalstu.. tā sanāk tāda diezgan brutāla koka “asiņu” noliešana lielos daudzumos..
svaigēdājiem kļavu sīrups diez ko piemērots nav, jo iegūšanas procesā sula tiek termiski apstrādāta

agaves sīrups – nosacīti veselīgs saldinātājs (informācija par to ir pretrunīga, bet labāk nelietot, jo pārsvarā tā ir fruktoze), kurš būtībā ir sula, kura izspiesta no agaves auga (kaktusveidīgs augs līdzīgs alvejai, no, kura taisa arī tekilu). pēc sulas izspiešanas notiek arī karsēšana, bet ne pārāk augstās temperatūrās, lai nodalītu vēl dažus komponentus. sīrups ir ne pārāk piemērots svaigēdājiem, ir labākas izvēles iespējas.. agaves sīrupu iegādāties var eko veikalos, piemēram biotēkā

stevija – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts no auga stevija. stevija ir daudz saldāka par cukuru un parasti lieto veselas vai saberztas stevijas lapiņas. no stevijas tiek taisīti arī koncentrāti. stevijai ir pat konservēšanas īpašības līdz ar to lieliski pielietojama arī ievārījumu cienītājiem. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
steviju var audzēt paši (steviju pavairo ar stādiem, jo sēklas parasti neizdīgst) vai arī iegādāties smalcinātas lapiņas utml.. www.natura.lv
vairāk par steviju šajā rakstā kā arī www.stevija.lv

un par sintētiskajiem saldinātājiem (indēm) kā piemēram aspartēms, kuru lieto “sugar free” produktos nemaz nav jēga runāt…

beidzot svaigēšanas restorāns!

vakar biju aizdevies uz “raw garden” – svaigēšanas restorāns, kurš tik tikko sācis savu darbību. lieliska vieta ar lieliskiem cilvēkiem! bija pat tāda kā māju sajūta :))

es protams esmu par to, lai cilvēki paši audzē un gatavo savu barībiņu, taču šis restorāns var būt daudziem kā stimuls veselīgāka dzīvesveida izvēlē.
izskatās, ka šī arī, būs vieta, kurā varētu tikt organizētas svaigēdāju kopā sanākšanas un cerams ne tas vien!

priecē arī fakts, ka restorāna veidotāji ir atvēri jaunām idejām un arī paši ir veselīgā dzīvesveida piekritēji un nes šo ideju tālāk..

raw garden ir atrodams rīgā, skolas ielā 12.

neesmu es vairs gan liels restorānu apmeklētājs, bet izskatās, ka šī vietiņa man varētu kļūt par iecienītāko “tikšanās vietu” rīgā 🙂

ļoti ceru, ka šo vietu novērtēs arī tā tautiešu daļa, kura vēl nezin par svaigēšanu, vegānimsu un varbūt pat veģetārismu (?) un raw garden varēs pilnvērtīgi attīstīties!

vairāk šādu vietu! piemēram hesburger un mcdonalds vietā varētu būt raw fast food – ieskrien, paķer salātlapu vai burkānu un skrien tālāk! 😀

skūšanās ar olīveļļu..

skūšanās ar olīveļļu
ērta un efektīva metode ar, kuru pirms pāris gadiem veicu eksperimentus. man pašam tā nederēja dēļ jutīgas ādas, bet tiem, kuriem ādu nav tik viegli sakairināt, šī ir viena lieliska metode!
nezinu vai lieliskāka par skūšanos ar smalcinātām linsēklām, bet savādāka noteikti! 🙂

kā skūšanās “slīdvielu” ņemam extra virgin olīveļļu (extra vigin ir pirmā un aukstā spieduma olīveļļa, kas arī nodrošina to, ka tā nekādā veidā nav termiski apstrādāta), nedaudz ielejam saujā un uzsmērējam uz skujamās ķermeņa daļas. pagaidam neilgu laiciņu, lai matiņi paliek mīkstāki maigākai skūšanai un, nu jau pēc ierastās skūšanas metodes noskujam! 🙂

kad skūšanās pabeigta, noskalojam, nomazgājam vai noslaukam, atlikušo eļļu.

ar eļļu skūšanās ir patīkamāka, dabīgāka, maigāka un ekonomiski izdevīgāka nekā lietojot skūšanās putas, kuras ir bezjēdzīgi dārgas un, pie tam satur daudz ķīmijas, kura sasūcas ādā..

ja salīdzina skūšanos ar smalcinātām linsēklām.. ērtāk, jo pirms skūšanās nav jāatmiekšķē smalcinātās linsēklas. jutīgu ādu eļļa var kairināt atšķirībā no linsēklām, kuras to drīzāk nomierinās.. ar linsēklām ir vēl vēl lētāk. abos gadījumos nevajag nekādu pēcskūšanās līdzekli..

ja nav mēģināta neviena no šīm divām “alternatīvajām” (linsēklu un eļļas) metodēm, tad ļoti iesaku izmēģināt tās abas, pilnai izpratnei.. bez priekštatu veidošanas par tām.. 🙂

pagrabs tomēr vienstāvīgs..

smilšu maisu pagrabs

smilšu maisu celtni vajag sargāt no lietus… uzbūvējām trīsi (pacēlāju) un apklāt to vairs nevarēja.. uztaisītais trīsis izrādījās par vārgu priekš smilšu spaiņu celšanas, bet pagaidām palika savā vietā.. un drīz vien sākās lielie lieti un smilšu maisus pamatīgi samērcēja.. kad tos no augšas blietēja, vairākas kārtas sāka spiesties uz leju, jo, ja smiltis samirkst, tās pārvēršas dubļos.. situācijas risināšanai novēlām zemē divas kārtas ar maisiem un pārklājām augšu ar baļķiem. tagad ap pagrabu izskatās it kā maisu lietus būtu lijis 🙂

beigu beigās kupols nesanāk, bet šī situācija ir devusi divas ļoti labas lietas – vairs nav jākrāmē maisi un līdz ar to ātrāk pabeigta celtne, un uzbērums būs daudz mazāks, jo, lai apbērtu 4 metru augstu celtni ar 50cm smilšu kārtu, būtu jāpatērē daudz lielāki resursi nekā 2,5m augstai celtnei.. kā smējāmies – būs tik milzīgs kalns, ka vajadzēs modificēt ģeoloģisko karti – tajā būs jāiezīmē vēl viens kalns 😀

vēl gan ap pagrabu ir ko parosīties, bet pārziemot laikam vajadzēs citā vietā un atsākt darbošanos pavasarī..

Continue reading “pagrabs tomēr vienstāvīgs..”

kaņepe kā kurināmais – eksperiments..

kaņepju skali un kļavas skali

kaņepju kāts un kļavas skals

kopš esmu sācis domāt par mājas celtniecību, ir aktualizējusies arī apkures tēma..

šķiet, ka kurināšanas variants būs pietiekoši labs, bet kurināt koku.. tā doma pie sirds īpaši neiet.. ja tie ir nolūzušie koki tād tā jau ir cita lieta, bet tā kā meža man nav, arī tāda doma atkrīt.. vēl kā kurināmo varētu izmantot krūmu zarus.. varbūt..

bet kā ar kaņepi. tā aug tik ātri un vēl dod sēklas ēšanai un šķiedras! ļoti patīk viena no permakuktūras idejām – diversifikācija – katrai lietai vairāk kā viens pielietojums.

uz kaņepi šī ideja nostrādā perfekti! perfektajā situācijā novācot kaņepi mēs iegūstam:

Continue reading “kaņepe kā kurināmais – eksperiments..”

pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..

roku kopšanas krēmsliela daļa noteikti zin, ka lielākā daļa ķermeņa kopšanas krēmi satur naftas produktus un vēl visādas ķermenim ļoti nelabvēlīgas lietas, līdz ar to par to vairāk arī nerakstīšu 🙂

alternatīva šādiem krēmiem ir kaut vai tā pati kokosriekstu eļļa, olīveļļa, mandeļu eļļa utt, kas ir daudz lētāk un pilnīgi un noteikti ādai labāk!

bet ir viens bet.. vēl labāk ir iztikt bez..
tas ir līdzīgi kā atbrīvoties no kādas atkarības. tam ir nepieciešams kāds laiks, lai notiktu adaptācija. kad mēs pārstājam lietot piemēram sejas krēmu, ķermenim pie tā ir jāpierod. domāju, ka tas notiek aptuveni mēnesi.

jau ne reizi vien esmu rakstījis, ka ķermenis par prātu zin labāk ko tam vajag, tieši šī pati lieta attiecās arī uz krēmiem. kad āda ir sausa, ķermenis to ietauko, kad āda ir nevesela, ķermenis to ārstē, tie visi ir smalki savā starpā saistīti procesi, bet te nāk prāts un saka – hei, ķermen! paej malā! es labāk zinu, kas tev ir vajadzīgs! še šo! – un seko mākslīga ķermeņa ietaukošana… ķermenim atliek vien smagi nopūsties un ieslēgt savu izdzīvošanas un programmu un beigt pašam sevi taukot, jo pretējā gadījumā būs tikai sliktāk (tādēļ arī vajadzīgs pārejas posms, lai ķermenis var atkal pierast pie, piemēram, krēmu nelietošanas)
Continue reading “pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..”