skūšanās ar olīveļļu..

skūšanās ar olīveļļu
ērta un efektīva metode ar, kuru pirms pāris gadiem veicu eksperimentus. man pašam tā nederēja dēļ jutīgas ādas, bet tiem, kuriem ādu nav tik viegli sakairināt, šī ir viena lieliska metode!
nezinu vai lieliskāka par skūšanos ar smalcinātām linsēklām, bet savādāka noteikti! 🙂

kā skūšanās “slīdvielu” ņemam extra virgin olīveļļu (extra vigin ir pirmā un aukstā spieduma olīveļļa, kas arī nodrošina to, ka tā nekādā veidā nav termiski apstrādāta), nedaudz ielejam saujā un uzsmērējam uz skujamās ķermeņa daļas. pagaidam neilgu laiciņu, lai matiņi paliek mīkstāki maigākai skūšanai un, nu jau pēc ierastās skūšanas metodes noskujam! 🙂

kad skūšanās pabeigta, noskalojam, nomazgājam vai noslaukam, atlikušo eļļu.

ar eļļu skūšanās ir patīkamāka, dabīgāka, maigāka un ekonomiski izdevīgāka nekā lietojot skūšanās putas, kuras ir bezjēdzīgi dārgas un, pie tam satur daudz ķīmijas, kura sasūcas ādā..

ja salīdzina skūšanos ar smalcinātām linsēklām.. ērtāk, jo pirms skūšanās nav jāatmiekšķē smalcinātās linsēklas. jutīgu ādu eļļa var kairināt atšķirībā no linsēklām, kuras to drīzāk nomierinās.. ar linsēklām ir vēl vēl lētāk. abos gadījumos nevajag nekādu pēcskūšanās līdzekli..

ja nav mēģināta neviena no šīm divām “alternatīvajām” (linsēklu un eļļas) metodēm, tad ļoti iesaku izmēģināt tās abas, pilnai izpratnei.. bez priekštatu veidošanas par tām.. 🙂

kaņepe kā kurināmais – eksperiments..

kaņepju skali un kļavas skali

kaņepju kāts un kļavas skals

kopš esmu sācis domāt par mājas celtniecību, ir aktualizējusies arī apkures tēma..

šķiet, ka kurināšanas variants būs pietiekoši labs, bet kurināt koku.. tā doma pie sirds īpaši neiet.. ja tie ir nolūzušie koki tād tā jau ir cita lieta, bet tā kā meža man nav, arī tāda doma atkrīt.. vēl kā kurināmo varētu izmantot krūmu zarus.. varbūt..

bet kā ar kaņepi. tā aug tik ātri un vēl dod sēklas ēšanai un šķiedras! ļoti patīk viena no permakuktūras idejām – diversifikācija – katrai lietai vairāk kā viens pielietojums.

uz kaņepi šī ideja nostrādā perfekti! perfektajā situācijā novācot kaņepi mēs iegūstam:

Continue reading “kaņepe kā kurināmais – eksperiments..”

linsēklas zobu tīrīšanai..

linsēklas kā zobu pastavakar nāca prātā vēl kāda ideja kā izmantot linsēklas, vai arī pārformulējot – kā kopt zobus.

jā! tīrīt tos ar smalcinātām linsēklām!

ķēros pie idejas realizācijas un tā kā man nebija izmērcēto linsēklu, uzkaisīju uz zobu birstes veikalā pirktās smalcinātās linsēklas un ķēros pie zobu tīrīšanas. un šķiet, ka ir ok!

no rīta sablenderēju pa nakti mērcētās linsēklas (kuras mērcēju priekš skūšanās) un mēģināju ar tām. un arī ir ok! šķiet gan labāk, jo tās bija smalkākas nekā veikalā pirktās jau smalcinātas kā arī “dzīvākas”.

vēl ir variants sausas linsēklas sasmalcināt ar kafijas dzirnaviņām un pirms lietošanas ieberam nedaudz linsēklu trauciņā un samaisām ar ūdeni, lai mazliet nostāvas vai arī beram pa taisno uz zobu birstes.
Continue reading “linsēklas zobu tīrīšanai..”

ūdens no avota..

sauriešu avotsvakar atkal biju uz avotu pēc ūdens.. tas atrodas aiz sauriešiem, braucot cauri ulbrokai. no rīgas centra līdz avotam sanāk ~20km. priecīgi, ka pie avota ūdens piekļuve ir visu gadu, jo tas neaizsalst.
šoreiz braucu kopā ar draugiem, ar mašīnu. vasarā braukāju ar velosipēdu. ar velo sanāca atvest vidēji 5l. vairāk būtu pasmagi.. brauciens turp atpakaļ gan sanāk 40km, bet tas ir tā vērts!

avotu ūdeni lēju venden 18l pudelē, kuru tukšu iespējams dabūt statoilā šķiet par 5 latiem. tā laikam skaitās kā drošības nauda, jo, ja pudeli vairs nevajag, to, uzrādot čeku, var atgriezt atpakaļ saņemot arī atpakaļ par to iemaksāto naudu.

kādēļ avota ūdens? jo tas ir dzīvs ūdens! ne dižie pudeļu ūdeņi, kuri reizēm maksā dārgāk nekā benzīns, ne krāna ūdens, avota ūdenim pat blakus nestāv.. priecē, ka daudzi cilvēki to novērtē. reti gadās, ka pie sauriešu avota (kautkātā iesaucies, varbūt kāds zin tā īsto nosaukumu?) kāds nebūtu pretī.. reizēm pat ir rindas. Continue reading “ūdens no avota..”