ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS

sākot ar žurnāla “mazdārziņš” 2012. gada februāra numuru uzsāku rakstu sēriju “savādākas dzīvošanas māksla..”

šis jau ir otrais sērijas raksts. pirmais raksts ir lasāms šeit.

raksts ir lasāms žurnāla”mazdārziņš” marta izlaidumā.
šī ir raksta nerediģētā versija..

kā jau iepriekšējā mēneša žurnālā rakstīju, nolēmu pārvākties no pilsētas uz dzīvi laukos.

bija rudens un labi, ka tā, jo līdz pavasarim bija laiks, lai sagatavotos.

ar kādu labu draugu biju sarunājis, ka aizdos savu treileri, lai dzīvot pļavā būtu ērtāk, lai ir, kur patverties no lietiem un vējiem un ir, kur salikt mantas. sarunājām, ka treileri arī ar busu uz jumpravu aiztransportēs. plāmotais laiks bija aprīļa beigas.

lai labāk sagatavotos pārejai, skatījos dažādas fimas, lasīju grāmatas, kā cikvēki apstrādā zemi, kā ceļ majas. pētīju metodes, kas ir ļoti atšķirīgas no ierastajām, jo kā jau biju konstatējis labu laiku iepriekš, viss ir pagriezts par 180 grādiem.. ja gribi uzzināt patiesību, pagriez atpakaļ. piemēram, ja parastās metodes saka – jāar, tas nozīmē, ka nav jāar, ja saka, ka jāravē, tas nozīmē, ka nav jāravē, bet diemžēl izmantojot parastās metodes, bet mainot tikai to, ka nenotiek ravēšana, metode nestrādā.. bet par to mazliet vēlāk..

meklēju un iepirku instrumentus, caur interneta veikaliem, rīgas centrāltirgū, latgalītes tirgū, bet tā kā resursi bija ļoti ierobežoti, instrumentus pirku lētus, jo tos vajadzēja diezgan daudz, dažas lāpstas, cirvis, āmurs, zāģis, grābeklis, plakangrieži, ķerra, spaiņi, līmeņrādis, skrūvjgriežņi utml.

bija jāatrod arī dažādas sēklas pavasara sējai. sēklas lielākoties iepirku lielveikalos un sēklu veikalos vai kioskos. principā nepirku hibrīdu sēklas.

jau kādu laiku biju pazīstams ar permakultūra, bet vairāk teorijā, jo nebiju to vēl izmēģinājis dzīvē.
permakultūra latviki tulkojas kā ilgtspējīgā saimniekošana.
Continue reading “ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS”

atskats uz domubiedru saietu jumpravā

saiets kā jau to varēja gaidīt bija burvīgs! kopā sanācām ~24 cilvēki – domubiedri.
daļa atbrauca ar vilcienu, daļa ar mašīnām. satikāmies pie vilciena stacijas un draudzīgi devāmies uz saimniecību, kura ir 2km attālumā.

kad bijām klāt, sasēdām apkārt ugunskura vietai, (kurš vēlāk tika iekurināts) un sākām iepazīšanos, kura ievilkās dažu stundu garumā, kas arī bija jauki, jo tās apvija dažādas sarunas, tai skaitā par ekobūvniecību.

laiks bija ļoti izdevies! silts un saulains, tādēļ arī nolēmām aizdoties papeldēties lielajā jumpravas dīķī. arī peldēšanos apvija draudzīgas sarunas domubiedru pulkā.

pusdienu pārtraukumā visi devāmies uz spirāldobi salasīt sastāvdaļas priekš lielās salātu bļodas. katrs ņēma kādas sastāvdaļas vien vēlas un kādos daudzumos un to visu likām vienā bļodā. cukur biešu un galda biešu lapas, salātu lapas, cukīni, lociņi, dilles, pētersīļi utt. sanāca lieliski salāti!
Continue reading “atskats uz domubiedru saietu jumpravā”

labs lokālās ekonomikas piemērs..

[youtube]M__BN7S5Xpw[/youtube]

esmu pārliecināts, ka arī mēs varam ko tādu sasniegt un vēl vairāk!
domāju, ka šāda ekonomika attīsitīsies daudzās vietās latvijā. jāapvienojas konkrētu reģionu cilvēkiem un jādarbojas lietas labā!

redzu šādu nākotni arī jumpravai. piemēram šobrīd daudzi jumpravieši brauc strādāt uz rīgu transportā (vilcienā) tērējot lielu daļu nopenlītā.. no jumpravas līdz rīgai ir ~72km un jāpierēķina vēl rīgas sabiedriskā transporta izmaksas.. jumpravā mājoklis ne tuvu nav tik dārgs kā rīgā un izmantojot lokāli saaudzēto pārtiku pamatīgi samazinātos vajadzības pēc ienākumu apjoma..

sarūtotās debesis…

rīgas sarūtotās debesis
ja paskatās debesīs, tās paliek sarūtotākas un sarūtotākas.. pat jumpravā bieži novēroju “režģi” debesīs.. mākslīgus slāņveida mākoņus, kuri ir lidmašīnu “izraisīti”.. tās ir lidmašīnu atstātās astes par, kuras pat parasti vairs neievēro, jo ir izveidots viedoklis, ka šī aste ir kondensāts, kurš rodas dēļ temperatūras atšķirībām, bet ja pavēro, citām lidmašīnām šī aste drīz vien izgaist, tāda kā neliela līnijiņa velkas līdzi ar redzamām beigām netālu aiz lidmašīnas, bet ir tādas, kuru gals nemaz nav redzams, bet pēc kāda laika šī aste pārvēršas milzīgā slāņveida mākonī par, kuru parasti arī tā domā, ka tas ir tāds dabīgs mākonis… bet pavērojot šo asti ilgāk, paveras pavisam cita bilde..

ko uz mums smidzina? tas kaut kas, kas veido šo mākoni taču lēnām nolaižas pār mūsu galvām tiešā vārdu nozīmē! angliski šīs astes dēvē par chemtrails, jeb latviski – ķīmiskās astes, kuras bieži pat aizklāj sauli…

lai ērtāk būtu saskatīt par ko pārvēršas “bezgalīgās” lidmašīnu astes, nofilmēju rīgas debesis. materiāls iegūts ~1.5 stundas filmējot rīgas debesis un pēc tam paātrinot video līdz ~1.8 minūtēm

[youtube]YhCwRgPv0Ho[/youtube]

padziļinātam ieskatam iesaku noskatīties dokumentālo filmu – ko pasaulē viņi smidzina?

atklātā ceturtdiena – kādu pārtiku mēs ēdam

pirms dažām nedēļām mani uzaicināja par viesi ltv1 raidījumā “atklātā ceturtdiena”.
tēma – kādu pārtiku mēs ēdam.

šeit ir skatāms raidījuma atkārtojums:

eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

Continue reading “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

mazā cauruļu siltumnīca..

mazā cauruļu siltumnīca

kopš dzīvoju laukos pagājusi jau pusotra nedēļa. ja neskaita vakara drēgnumu, tad ir pat ļoti feini. drīz jau arī drēgnums vairs nebūs tik liels..

bet arī ar visu drēgnumu ir feini! 🙂

darīt ir daudz ko, kā nekā pats sākums..

lai ātrāk tiktu pie pašaudzētā ēdamā, uzbūvēju mazo siltumnīcu

process..

1. atbrīvoju no velēnām 5×1.5m lielu platību, kuras gali vērsti uz ziemeļiem un dienvidiem
2. paņēmu, diametrā ~5cm resnas, cietās plastmasas ūdens caurules (izmaksas šādām caurulēm nepateikšu, jo čoms ar tām izlīdzēja)
3. sagarināju tās katru 2,5m garumā, kopā sešas
4. sagraizīju divpadsmit 60cm garus koka mietiņus tādā resnumā, lai līstu caurulē
5. novilku mietiņiem mizu
6. uzasināju katram mietiņam vienu galu
7. 1,5 metru atstatumā iedzinu zemē galu posmu mietiņus ~35cm dziļumā, lai virspusē paliktu ~25cm uz, kuriem uzmauktu caurules
8. uzmaucu gala caurules
9. starp gala caurulēm novilku striķi, lai precīzāk varētu sadzīt pārējos mietiņus
Continue reading “mazā cauruļu siltumnīca..”

no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā

treileris

nu tad beidzot esmu ārā! 🙂
pārvākties uz laukiem bija spontāna ideja, kura radās pagājušajā, 2009 gada rudenī. cilvēki bija ļoti atsaucīgi un piedāvāja pat variantus ar gatavu māju un saimniecību. paldies viņiem!
bet šinī visā viena no svarīgākajām lietām ir iemācīties visu no nulles, tā teikt sākt ar pļavu.. arī no radošās puses tā ir daudz interesantāk. plānot kas, kur būs, kā izskatīsies utt.

to visu daru viens, tāds nu arī ir tas plāns.. tā ir kā skola, pati labākā skola – dabas skola, vai varbūt pat izdzīvošanas skola..?
Continue reading “no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā”