raķeškrāsns būvniecība kupolā – 1. kārta

100_2845.JPG

dažos rakstos iepriekš jau esmu minējis raķeškrāsni un grāmatu, kurā smalki aprakstīts kā to uzmūrēt.

pagājušo svētdien, pirmdien būvēju sāku to būvēt salmu ķīpu ģeodēziskajā kupolā. svētdien sagatavoju pamatu krāsns mūrēšanai iemūrējot tik krāns ķieģelu pamatu. svētdien bija mūrēšanas darbi. mūrēju lēni un maksimāli precīzi – pirmā šāda veida pieredze 🙂

lai nodrošināti, ka ķīpās no krāsns neiet pārāk liels karstums, starp tām ievietošnu mālus samīcītus ar zāģu skaidām.

izmantoju materiālsus – kaļķis, māls, keramzīts, siltis, lietotie šamota ķieģeļi un šamota pulveris mūrēšanas javai.

smalkākiem darbiem izmantoju māla pulveri, kurš paredzēts krāšņu būvniecībai, bet rupjākiem darbiem izmantošu pelēkos mālus, kuri izraksti no blakus dīķa.

mūrēšanai izmantoju šamta un māla pulvera javu attiecībās 2:1. šamota pulveri tādēļ, lai tas izturētu raķeškrāsns lielās temperatūras. tāda paša iemesla dēļ protams tiek lietoti arī šamota ķieģeļi. ja tiktu izmatntoti māla ķieģeļi, tie ātri vien saplaisātu, jo raķeškrāns vertikālā kanāla temperatūra labi iekurtā krāsnī pārsniedz 1000 grādus.

lietotos šamota ķieģeļus atradu ss.lv reklāmā par ļoti labu cenu – 10s/gabalā. kopā varētu būt vajadzēs vismaz 100 ķieģeļus.
Continue reading “raķeškrāsns būvniecība kupolā – 1. kārta”

kā uzbūvēt raķeškrāsni..

raķeškrāsns ir viens lielisks un ļoti vienkāršs krāsns koncepts, kurš ir vairākkārtīgi efektīvāks par parastajām krāsnīm, jo dedzināšanas procesā tiek izdedzināti arī dūmi, kas nozīmē daudz mazāku malkas patēriņu, kas nav mazsvarīgi resursa sagādē un tā efektīvā izmantošanā.

raķeškrāsns ir veidota L burta formā un apakšējā horizontālajā dažā notiek malkas kurināšana, bet pa verikālo daļu notiek dūmu sadegšana, jo uguns ir tai pietiekoši tuvu un tajā dēļ pietiekoši lielā nodrošinātā karstuma aizdegas dūmi, tai skaitā izdeg arī darva.

kamēr ķieģeļi vēl nav uzsiluši un vertikālajā daļā nav pietiekoši liels karstums, lai dūmi aizdegtos, var brīvi virs krāns karstuma izplūdes vietas turēt plaukstu, bet, kad dūmi sāk izdegt, priekš plaukstas turēšanas kļūst daudz par karstu.

raķeškrāsns gūst ar vien lielāku popularitāti star cilvēkiem, kuri darbojas ar ekobuvniecību un permakultūru, jo ar šādu pieeju daudz vairāk tiek domāts par resursu patēriņu un daudzajām mūsdienu ačgārnībām.

kādreiz bierži izteicu izbrīnu – brīnos kā cilvēki jau ātrāk nav atjēgušies, ka tik neefektīvi sadedzina malku.. kā tik vienkārša lietas varēja cilvēki nezināt utt. un kā var būt, ka es to nezināju agrāk??

jau kādu laiku es vairs par to nebrīnos un šādus jautājumus sev neuzdodu.. nav tas nekāds brīnums, tās ir mērķtiecīgas darbības sekas…

fotogrāfijās redzamais koncepts ir raķeškrāsns pamats, kurš ir veidots no šamota ķieģeļiem un, ja tāds ir uz palikšanu, kas nav manā gadījumā, jo krāsns tiks pārvietota uz māju, šamota ķieģeļus vajadzēt savā starpā samūrēt, lai nav spraugu.

raķeškrasni veidot ar dažādām modifikācijām, dažādiem materiāliem un turpinājumiem. parasti turpinājums ir karstuma laišana caur termālo masu, bet šo konceptu aprakstīšu sīkāk, kad to būvēšu priekš savas kuplmājas.

tos, kurus raķeškrāsns interesē smalkāk, iesaku palasīt grāmatu, kura veltīta raķeškrāsns konceptam un ir smalki iztirzāta tās būvniecība un dažādas modifikācijas un pielietojumi.
grāmata par raķeškrāsnīm lejuplādējama šeit

fotogrāfijas – kā top pamatdaļa raķeškrāsnij