atklātā ceturtdiena – kādu pārtiku mēs ēdam

pirms dažām nedēļām mani uzaicināja par viesi ltv1 raidījumā “atklātā ceturtdiena”.
tēma – kādu pārtiku mēs ēdam.

šeit ir skatāms raidījuma atkārtojums:

dabā atkritumu nav..

dabā atkritumu nav..

tikai cilvēks tos ir pamanījies radīt..

tāda ir arī doma – dzīvot bez atkritumiem. attiecīgi tāds lietas kā miskaste vienkārši nav..

lietas, kuras šobrīd paliek pāri, bet kādreiz tika uzskatītas par atkritumiem, un kā tās pārstrādāt:

1. ēdiena atlikumi – piemēram augļu mizas, riekstu čaumalas, zaļumu saknes utt..
tiek mestas komposta kaudzē un pēc kāda laika pārtop par auglīgu zemi

2. papīrs un koks..
vai nu sadedzināts, vai arī uz kompostu pārtapšanai par auglīgo zemi

3. plastmasas maisiņi un trauciņi.. Continue reading “dabā atkritumu nav..”

eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

Continue reading “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

mazā cauruļu siltumnīca..

mazā cauruļu siltumnīca

kopš dzīvoju laukos pagājusi jau pusotra nedēļa. ja neskaita vakara drēgnumu, tad ir pat ļoti feini. drīz jau arī drēgnums vairs nebūs tik liels..

bet arī ar visu drēgnumu ir feini! 🙂

darīt ir daudz ko, kā nekā pats sākums..

lai ātrāk tiktu pie pašaudzētā ēdamā, uzbūvēju mazo siltumnīcu

process..

1. atbrīvoju no velēnām 5×1.5m lielu platību, kuras gali vērsti uz ziemeļiem un dienvidiem
2. paņēmu, diametrā ~5cm resnas, cietās plastmasas ūdens caurules (izmaksas šādām caurulēm nepateikšu, jo čoms ar tām izlīdzēja)
3. sagarināju tās katru 2,5m garumā, kopā sešas
4. sagraizīju divpadsmit 60cm garus koka mietiņus tādā resnumā, lai līstu caurulē
5. novilku mietiņiem mizu
6. uzasināju katram mietiņam vienu galu
7. 1,5 metru atstatumā iedzinu zemē galu posmu mietiņus ~35cm dziļumā, lai virspusē paliktu ~25cm uz, kuriem uzmauktu caurules
8. uzmaucu gala caurules
9. starp gala caurulēm novilku striķi, lai precīzāk varētu sadzīt pārējos mietiņus
Continue reading “mazā cauruļu siltumnīca..”

no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā

treileris

nu tad beidzot esmu ārā! 🙂
pārvākties uz laukiem bija spontāna ideja, kura radās pagājušajā, 2009 gada rudenī. cilvēki bija ļoti atsaucīgi un piedāvāja pat variantus ar gatavu māju un saimniecību. paldies viņiem!
bet šinī visā viena no svarīgākajām lietām ir iemācīties visu no nulles, tā teikt sākt ar pļavu.. arī no radošās puses tā ir daudz interesantāk. plānot kas, kur būs, kā izskatīsies utt.

to visu daru viens, tāds nu arī ir tas plāns.. tā ir kā skola, pati labākā skola – dabas skola, vai varbūt pat izdzīvošanas skola..?
Continue reading “no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā”

kā sēt kaņepes..?

kaņepju lauks

esmu meklējumos.. kā audzēt kaņepes 1000kvm laukā (rupji rēķinot tās varētu būt 2000 kaņepes):

1. neizmantojot “smago tehniku”
2. apstrādāt zemi un iesēt kaņepes ar maksimāli mazu piepūli (vairāk kā 20 gadus neaiztikta pļava)
3. iesēt ar rokām pilnvērtīgi izmatojot teritoriju un ar maksimāli maziem sēklu zudumiem (ja sēts par biežu, daudzas sēklas aiziet bojā)

un lai beigās kaut kas arī izaug.. 🙂

kaņepes gan it kā ir izturīgs augs..

aisbergs.lv ir ļoti vērtīgs raksts – paši audzējam sev pārtiku – tur arī ir labi apstāstīts kā audzēt kaņepes, bet doma ir to novienkāršot vēl pamatīgāk, bez arkla un ecēšanas..

šobrīdējās idejas

šobrīd vienkāršākais variants šķiet nopļaut iepriekšējā gada zāli, novākt no lauka, un jaunajā zaļajā zālītē ar saujām metot sasēt kaņepju sēklas (pagaidām gan nav ne jausmas kā vis efektīvāk to darīt)

bet vai pēc šādas metodes šīs sēklas spēs aizlaist savas saknes līdz zemei un vai to saknes spēs tikt cauri daudzus gadus veidotai zāles sakņu struktūrai?

vēl būtu variants starp velēnām iedzīt zemē gropīti un samest tajā sēklas.. tur gan piepūle sanāk paliela, jo apjoms ir salīdzinoši liels.

kaņepes plānoju izmantot priekš sēklām (ēšanai un nākošā gada sējai) un kurināmā.

varbūt jums ir kādas idejas?
un varbūt arī pieredze ar metodēm neapstrādājot zemi?

pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana

zemes apstrādāšana ar plakangriezi

apstrādātais pleķītis

vakar liku somā fotkina plakangriezi, kāts rokā, uzlecu uz velo un devos uz vilcienu – rīga – jumprava. pirmā diena šo pavasar jumpravā.

burvīgs laiks, zilas debesis un arī diezgan silts. treilera pagaidām vēl nav, tā kā sanāks mazliet pabraukāt.

kas tur bija par mieru! nav ierastās pilsētas čalošanas un rūkoņas, apkārt putni čivina.. izvesu skaņu.. pat tā skan savādāk nekā pilsētā.. par civilizācijas klātbūtni tik liecina retas vilciena skaņas tālumā.

braucuena mērķis – sākt iekopt zemi zaļumu un sakņaugu sēšanai.

pēc sajūtām uzmeklēju vietiņu, kuru apstrādāt, ņēmu rokā plakangriezi un citu.. jācērt bija daudz.. virskārta izrādījās dikti sīksta.. pa pusotru stundu velēnu sanāca noņemt aptuveni diviem kvadrātmetriem.

šķiet, ka nākošajā piegājinā būs jāņem palīgā lāpsta..

pagaidām gan apstrādātajā vietā neko nēsēju.. jānogaida, kad būs mazliet siltāks..

pavasaris..

zāle sniegāburvīgi, pavasaris klāt!

strauji tuvojas aizbraukšanas laiks prom no pilsētas.. pagājušā gada rudenī nolēmu pārvākties uz dzīvi laukos, jumpravas pagastā..

vēl tikai jānogaida sniega nokušana..

pa šiem mēnešiem ir bijis labs pārdomu laiks par to, ko un kā darīt – kā kopt dārzu, kā un kādu celt māju, kur mazgāties, kur ņemt ūdeni, ko ēst utt.

pagaidām ir tikai pļava.. bez elektrības un bez ūdens vada..
pirmie mēneši tiks pavadīti treilerā, kamēr tiks uzbūvēta salmu ķīpu vai kupola mājiņa.
dārzu plānoju iekopt pēc permakultūras metodēm. tā ir metode, sadarbojoties ar zemi, nevis cīnoties ar to. gluži tāpat kā ar ķermeni. 🙂

par visu šo pāreju, protams, rakstīšu arī blogā. gan kā mājiņu cēlu, gan kā permakultūras dārzu iekopu, un noteikti vēl visādus interesantus savādāka dzīvesveida atklājumus. 🙂