saldinātāji..

medus
baltais cukurs veselībai kaitīgs saldinātājs. cukurs ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītā cukura ir veselīga.
saldos augus var ēst kilogramiem, bet pārmērīgs svara pieaugums, diabēts un kaudze ar citām cukura (un ne tikai) izraisītām sekām nebūs, jo ir pareiza vielu apstrāde organismā. būtībā vielas un fermenti sadarbojas savā starpā.

brūnais cukurs – tas pats baltais cukurs tikai piejaukta melase… ja runājam par veselīgu dzīvesveidu… ir veselīgāki saldinātāji, kurus lietot..

fruktoze – praktiski tas pats, kas cukurs.. veselībai kaitīgs saldinātājs. fruktoze ir attiecīgā auga atdalīta sastāvdaļa. ja lietojam augus ar augstu cukura sastāvu, tie atšķirībā no nodalītās fruktozes ir veselīga.

glikoze – laikam jau tas pats, kas ar cukuru un fruktozi..

medus – veselīgs saldinātājs, īpaši ārstnieciskām īpašībām. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
vairāk par medu šajā rakstā

kļavu sīrups – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts tvaicējot kļavu sulu. būtībā kļavas sulas koncentrāts. doma par kļavu sīrupa lietošana diez ko neatbalstu.. tā sanāk tāda diezgan brutāla koka “asiņu” noliešana lielos daudzumos..
svaigēdājiem kļavu sīrups diez ko piemērots nav, jo iegūšanas procesā sula tiek termiski apstrādāta

agaves sīrups – nosacīti veselīgs saldinātājs (informācija par to ir pretrunīga, bet labāk nelietot, jo pārsvarā tā ir fruktoze), kurš būtībā ir sula, kura izspiesta no agaves auga (kaktusveidīgs augs līdzīgs alvejai, no, kura taisa arī tekilu). pēc sulas izspiešanas notiek arī karsēšana, bet ne pārāk augstās temperatūrās, lai nodalītu vēl dažus komponentus. sīrups ir ne pārāk piemērots svaigēdājiem, ir labākas izvēles iespējas.. agaves sīrupu iegādāties var eko veikalos, piemēram biotēkā

stevija – veselīgs saldinātājs, kurš tiek iegūts no auga stevija. stevija ir daudz saldāka par cukuru un parasti lieto veselas vai saberztas stevijas lapiņas. no stevijas tiek taisīti arī koncentrāti. stevijai ir pat konservēšanas īpašības līdz ar to lieliski pielietojama arī ievārījumu cienītājiem. piemērots saldinātājs svaigēdājiem!
steviju var audzēt paši (steviju pavairo ar stādiem, jo sēklas parasti neizdīgst) vai arī iegādāties smalcinātas lapiņas utml.. www.natura.lv
vairāk par steviju šajā rakstā kā arī www.stevija.lv

un par sintētiskajiem saldinātājiem (indēm) kā piemēram aspartēms, kuru lieto “sugar free” produktos nemaz nav jēga runāt…

medus..

medus
ar medu ir viltīgi.. reizēm tas tiek termiski apstrādāts, tā zaudējot lielāko daļu savu labumu..

tādēļ neiesaku medu pirkt lielveikalos, jo kā esmu novērojis, medus tur ir pavisam dīvains. nezinu par visiem nopērkamajiem variantiem, bet pāris, cik esmu mēģinājis…

bez termiskās apstrādes ir vēl viena viltība.. tam bieži vien lielākas pelņas meklējumos tiek pievienots cukurs.. parasti tās ir divas metodes – vai nu pavisam ekstrēma metode – sajaukt ar cukura sīrupu pa tiešo… no šāda medus protams vēlams izvairīties..

vēl viena viltība, kura nav tā trakākā, bet tomēr… bišu piebarošana ziemā ar sīrupu. šo metodi latvijā izmanto laikam lielākā daļa bitenieku. biteniekiem ieguvums ir tāds, ka tie no bitēm paņem daudz vairāk medus, jo medu bites vāc kā barību ziemai, bet medus vietā bites daļēji tiek barotas ar cukuru.

visgodīgākā metode, bet no pārdošanas viedokļa mazāk izdevīga (ko nu kurš uzstāda par prioritāti) ir daļēja medus paņemšana neizmantojot nekādus aizstājējus. tā lai ziemā medus pietiek gan bitēm gan arī pašam biteniekam.

“ekoloģisks” medus vēl nenozīmē, ka ziemā bites netiek piebarotas ar cukuru. par ekoloģisku medu laikam var uzskatīt tādu medu, kurš tiek savākts no bišu saimēm, kurām, kaut kādā konkrētā rādiusā nav lielceļu un ar pesticīdiem, un citu ķīmiju, apstrādātu lauku.

vegāni parasti medu izslēdz no lietojamā uztura un es būtībā kā vegāns svaigēdājs (vai precīzāk pa lielam augļēdājs) tomēr izlēmu par labu medum, rēķinoties ar to, ka medu no bitēm var savākt arī draudzīgā veidā, neaizstājot to bitēm ziemā ar cukuru…

rezumējot: medu būtu vēlams pirkt ekoloģisko, pie zināmiem un uzticamiem dravniekiem un, ja ir iespēja pie tāda dravnieka, kurš nepiebaro bites ziemā ar cukuru.

un protams labākajā gadījumā, ja ir tāda iespēja turēt bites pašiem! ieguvumi pa lielam ir divi – savs medus un vairāk apputeksnēti augi apkaimē, kas arī nozīmē lielākas ražas!

7.diena – ko ēst svaigēdājam un cik tas maksā

9.20 – iepriekšējā vakarā ūdenī iemērktas 250g auzu pārslas, pievienoju sāli, ēdamkaroti medus un labi samaisīju. izmasas – ap 25s

9.40 – banānu un dzērveņu kokteilis – 2 banāni, liela sauja dzērveņu un nedaudz ūdens – izmaksas – 35s

12.30 – 1kg tirgū pirktas zaļās vīnogas – 60s (60s/kg)

14.00 – 500g tirgū pirkti bumbieri – 30s (60s/kg)

16.30 – tirgū pirkti 500g lazdu rieksti čaulā – 80s (1.60ls/kg)

19.30 – svaigu šampinjonu salāti – ap 300g – ap 50s

23.50 – 3 banāni – ap 45s (85s/kg)

ēst vajag tad kad gribās nevis tad, kad pieņemts. precīzie brokastu, pusdienu utml laiki ir izstrādāti dēļ strādniekiem uzņēmumos.. ļoti konkrēti un precīzi… protams šādā veidā ar laiku organismam izstrādājas ieradusm šajos laikos saņemt barību, bet ja ņemam vērā dabisko plūsmu, tad, kad organisms prasa, tad jādod… ja negrbās, tad arī nevajag. ja negribās kaut vai divas dienas, arī tas ir ok!