tēja “par brīvu”

tēja “par brīvu”

nosaukums iespējams asociējas ar tējas vākšanu, jo tā neko nemaksā – pilnas pļavas un krūmi.. tas gan šķiet jau pats par sevi saprotams.. 🙂

stāsts ir par kafeinīcām.. pa reizei sanāk pabūt kādā no tām, taču bieži to piedāvātās tējas ir dikti ķīmiskas – maisiņtējas.. un “labās” – beramās tējas, maksā neadekvāti dārgi..

kā risinājumu šai situācijai, nēsāju līdzi savu tēju.. šobrīd līdzi ņemu guntas vākto un atvesto feino tēju – ābeļu lapas, upeņu lapas, pīlādžu lapas, nātres un piparmētra..

kafejnīcā atliek vien uzprasīt karstu ūdeni un, pats labākais, ka šo karsto ūdeni dod par brīvu! vismaz līdz šim, divās apmeklētajās kafejnīcās, kur to esmu prasījis, tā ir bijis..

paņemu karotīti, pieberu līdzi paņemtās lapiņas un baudu “brīvo tēju” 🙂

labākās lietas ir par brīvu..

voluntieripirms aptuveni pus gada kāds mans draugs saistībā ar vienu labu semināru, kurš tika piedāvāts par brīvu, teica spēcīgus vārdus – labākās lietas ir par brīvu!
ne līdz galam es biju to sapratis.. pamazām pamazām es šo vārdu nozīmi sāku piefiksēt vairāk un vairāk!

patiešām!
situācijas, kad cilvēki neko izmisīgi necenšas pārdot, bet dod citiem ne dēļ naudas, bet dēļ augstākām vērtībām, lielākoties to dara daudz patiesāk, nenoklusējot lietas, jo viņu mērķis ir dot neko neprasot pretī.. viņiem nav interese pārdot kādu nekam nederīgu lietu..

lietas par brīvu kādreiz vairāk uztvēru kā demo, kā testerus, pamēģini par brīvu, pēc tam pērc. nevarētu apgalvot, ka tas vienmēr ir kas nelāgs, bet lielākoties šādās situācijās pirmā doma ir kā nopelnīt, nevis kā kādam dot labumu..

šis princips protams vairāk attiecas uz informāciju..

daži piemēri.. Continue reading “labākās lietas ir par brīvu..”