sabiedrības slāņi.. jeb stāsts par bezpajumtnieku

pagājušajā vasarā rīgā, kādā parkā iepazinos ar kādu bezpajumtnieku. jauns puisis, ap 25 gadi. viss kā jau rīgas bezpajumtniekam pienākas – nemazgājies (nav jau kur) ar savu smaciņu, smēķējot cigarešu izsmēķus, kuri salasīti no atkritumu tvertnēm vai no ielas..
bet laba sirds!

tas radīja dziļas pārdomas.. par augstāku, zemāku, bagātāku, ne tik bagātu, zinošu ne tik zinošu, prestižu, ne tik prestižu utml. sabiedrību.. cik tas viss ir relatīvi..

robeža starp tām sāka brukt.. un sabruka.. tas radīja vēl lielāku brīvības sajūtu. patiesībā taču ir pilnīgi vienalga! vai tu esi labi situēts vai ne tik labi situēts, vai ģērbies glaunās drēbēs vai skrandās.. galvenais, lai tu esi laimīgs.. brīvs, laimīgs, un ar labu sirdi…

pārdomas par simboliku..

aizdomājos par simboliku..

ripinot no netālā autoservisa smagās mašīnas riepu priekš paceltajām dobēm uz ceļa pamanīju nelielu apaļu kociņu.. paņēmu to rokās un sāku virpināt, apmēram tā kā bundzinieki virpina bunkgu vālītes starp pirkstiem 🙂

virpināšanas procesā sanāca bildē redzamā simbolika.. ja pavēro kā tur iekļaujās šis mietiņš..

sajūta bija tāda, kā katrs pirksts būtu cilvēks.. viens noskatās nomalas, un divi ir pakļāvuši citus divus..

3 hirearhijas pakāpes:

1. īkšķis ir elite;
2. divi pirksti, kuri atrodas virs kociņa “izpildvara”, apspiedēji..;
3. pirksti, kuri zem kociņa – apspiestie.. jeb dziļi aizmigušie.., jeb sistēmas vergi?

simboli taču nerodas tā pat vien..

pārdomas par ērču encefalītu..

ērce

pārdomas par ērču encefalītu..
jau gadiem iekšā ir sēdējusi neizpratne, kā var būt kas tāds kā erču encefalīts. tas taču ir tik dabiski staigāt pa pļavu, mežu, dārzu.. un te pēkšņi – gribi dzīvot – „staigā tur, kur asfalts”!

un tas rada lielo jautājumu – vai daba to tišām tā būtu iekārtojusi? protams, ka nē.. šeit kaut kas nav tīrs..

ir dzirdēts (nezinu vai patiesība), ka arī dzīvnieki mēdzot saslimt ar encefalītu. Iespējams tas ir attiecināms uz mājdzīvniekiem, kā piemēram suņi un kaķi, kuri liela daļa no tiem ir saņēmuši kaudzīti ar potēm un tiek baroti ar kaķu un suņu barību, kura noteikti nav tā imūnsistēmu stiprinošākā barība.. (to ko raksta pretencefalīta pošu reklāmrakstos vērā es neņemu..)
Continue reading “pārdomas par ērču encefalītu..”

pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..

roku kopšanas krēmsliela daļa noteikti zin, ka lielākā daļa ķermeņa kopšanas krēmi satur naftas produktus un vēl visādas ķermenim ļoti nelabvēlīgas lietas, līdz ar to par to vairāk arī nerakstīšu 🙂

alternatīva šādiem krēmiem ir kaut vai tā pati kokosriekstu eļļa, olīveļļa, mandeļu eļļa utt, kas ir daudz lētāk un pilnīgi un noteikti ādai labāk!

bet ir viens bet.. vēl labāk ir iztikt bez..
tas ir līdzīgi kā atbrīvoties no kādas atkarības. tam ir nepieciešams kāds laiks, lai notiktu adaptācija. kad mēs pārstājam lietot piemēram sejas krēmu, ķermenim pie tā ir jāpierod. domāju, ka tas notiek aptuveni mēnesi.

jau ne reizi vien esmu rakstījis, ka ķermenis par prātu zin labāk ko tam vajag, tieši šī pati lieta attiecās arī uz krēmiem. kad āda ir sausa, ķermenis to ietauko, kad āda ir nevesela, ķermenis to ārstē, tie visi ir smalki savā starpā saistīti procesi, bet te nāk prāts un saka – hei, ķermen! paej malā! es labāk zinu, kas tev ir vajadzīgs! še šo! – un seko mākslīga ķermeņa ietaukošana… ķermenim atliek vien smagi nopūsties un ieslēgt savu izdzīvošanas un programmu un beigt pašam sevi taukot, jo pretējā gadījumā būs tikai sliktāk (tādēļ arī vajadzīgs pārejas posms, lai ķermenis var atkal pierast pie, piemēram, krēmu nelietošanas)
Continue reading “pārdomas par ķermeņa kopšanas krēmiem..”

pārdomas par trauku mazgāšanu..

trauki izlietnēpārdomas par trauku mazgāšanu..

trauku mazgājamo līdzekli sanāk izmantot reizi dažās dienās, reizēm par retāk kā vienu reizi nedēļā, kas arī parasti nav saistītas ar barību, tas gan primāri ir dēļ svaigēšanas, jo viss ir nomazgājams ar karstu ūdeni.
iepriekš, ja bija tāda nepieciešamība, pasmērēju švammīti pret ziepju gabaliņu, bet tagad ir izveidots “šķidrais risinājums”..

tik bieži tas tiek lietots, ka ir piemirsts, ka bieži var arī bez tā.. un ja arī nebūtu, arī būtu labi..

trauku mazgājamais ir nepieciešams (ja attiecinām uz barību) tikai gadījumos, ja ir iejaukti dzīvnieku tauki un produkti (gaļa, krējums, sviests, zivis utml.) vai reizēm termiski pārstrādātiem augu taukiem, piemēram ceptiem kartupeļiem rapšu eļļā..

termiski neapstrādātas augu eļļas ļoti labi mazgājas ar karstu ūdeni un kur nu vēl visas pārējās lietas, kur augu eļļas netiek lietotas. tur pat pietiek tikai ar auksto ūdeni.

trauku mazgājamā līdzekļa izmantošana skatoties pēc ēšanas paradumiem..
visēdājiem – mazgājamais līdzeklis ir nepieciešams diezgan bieži (dēļ dzīvnieku taukiem)
veģetāriešiem – daudz retāk
vegāniem – vēl retāk nekā veģetāriešiem (jo netiek patērēti piena izstrādājumi)
svaigēdājiem – gandrīz nemaz

ja piemēram nav karstais ūdens un jānomazgā eļļaini vai taukaini trauki, labi noder metode – trauku mazgāšana ar smiltīm 🙂

pārdomas par gaļu un dzelzi..

sivēntiņšjau pus gadu nelietoju gaļu..

pirms pilnīgas tās atmešanas biju papētījis šādus tādus materiālus par dzīvniekiem, to izmantošanu utml.. aizdomājos par pasūtījuma slepkavībām.. es nespēju nokaut cūku, bet kādreiz veicu kādam tādu pasūtījumu.. dēļ manis veikalu plauktos stāvēja tie desas luņķi un asiņainie gaļas gabali..

vēl viena svarīga pārdoma ir par to cik lieli barības resursi tiek tērēti, lai nobarotu dzīvnieku, kurš tiek audzēts priekš Continue reading “pārdomas par gaļu un dzelzi..”