ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS

sākot ar žurnāla “mazdārziņš” 2012. gada februāra numuru uzsāku rakstu sēriju “savādākas dzīvošanas māksla..”

šis jau ir otrais sērijas raksts. pirmais raksts ir lasāms šeit.

raksts ir lasāms žurnāla”mazdārziņš” marta izlaidumā.
šī ir raksta nerediģētā versija..

kā jau iepriekšējā mēneša žurnālā rakstīju, nolēmu pārvākties no pilsētas uz dzīvi laukos.

bija rudens un labi, ka tā, jo līdz pavasarim bija laiks, lai sagatavotos.

ar kādu labu draugu biju sarunājis, ka aizdos savu treileri, lai dzīvot pļavā būtu ērtāk, lai ir, kur patverties no lietiem un vējiem un ir, kur salikt mantas. sarunājām, ka treileri arī ar busu uz jumpravu aiztransportēs. plāmotais laiks bija aprīļa beigas.

lai labāk sagatavotos pārejai, skatījos dažādas fimas, lasīju grāmatas, kā cikvēki apstrādā zemi, kā ceļ majas. pētīju metodes, kas ir ļoti atšķirīgas no ierastajām, jo kā jau biju konstatējis labu laiku iepriekš, viss ir pagriezts par 180 grādiem.. ja gribi uzzināt patiesību, pagriez atpakaļ. piemēram, ja parastās metodes saka – jāar, tas nozīmē, ka nav jāar, ja saka, ka jāravē, tas nozīmē, ka nav jāravē, bet diemžēl izmantojot parastās metodes, bet mainot tikai to, ka nenotiek ravēšana, metode nestrādā.. bet par to mazliet vēlāk..

meklēju un iepirku instrumentus, caur interneta veikaliem, rīgas centrāltirgū, latgalītes tirgū, bet tā kā resursi bija ļoti ierobežoti, instrumentus pirku lētus, jo tos vajadzēja diezgan daudz, dažas lāpstas, cirvis, āmurs, zāģis, grābeklis, plakangrieži, ķerra, spaiņi, līmeņrādis, skrūvjgriežņi utml.

bija jāatrod arī dažādas sēklas pavasara sējai. sēklas lielākoties iepirku lielveikalos un sēklu veikalos vai kioskos. principā nepirku hibrīdu sēklas.

jau kādu laiku biju pazīstams ar permakultūra, bet vairāk teorijā, jo nebiju to vēl izmēģinājis dzīvē.
permakultūra latviki tulkojas kā ilgtspējīgā saimniekošana.
Continue reading “ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS”

pasākums: mazdārziņu forums

30. janvārī 17. 00 – 21.00.
Latvijas Dabas muzejā
 K. Barona ielā 4.
Mazdārziņu forums.

Mazdārziņi ir neatņemama Rīgas sastāvdaļa jau kopš 20. gs. sākuma, kas daudziem rīdziniekiem ir devusi atspaidu grūtos brīžos. Tā ir vieta, kur rīdzinieki var aizbēgt no pilsētas stresa. Daudzi cilvēki savos mazdārziņos ir ielikuši visu dzīvi un tie ir kļuvuši par neatņemamu viņu personības daļu. Pēdējo gadu tendences rāda, ka arvien vairāk jaunu cilvēku arī vēlas iekopt savus mazdārziņus. 


Šā brīža ekonomiski nedrošajā situācijā mazdārziņu loma kļūst arvien nozīmīgāka. Taču tie dod ne tikai sociālu un ekonomisku, bet arī būtisku vidi uzlabojošu ieguldījumu Rīgas un rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanā. Mazdārziņi ir neatsverams skābekļa avots piesārņotajā Rīgā.
Continue reading “pasākums: mazdārziņu forums”

pagrabs apbērts un bonusā dīķis

šeit nostrādāja viens no permakultūras principiem – vienai vienai lietai vai darbībai vairākas funkcijas, šinī gadījumā tas ir apbērtais pagrabs, kuru rokot top arī dīķis, vietā, kur smilts tika ņemta un papildus vēl divas lietas – atradās pelēkie māli būvniecībai un sagatavota smilts kaudze gan apmetumam gan nākosās būves – visticamāk pirtiņas un saimniecības ēkas būvniecībai.

pagrabu apbēra un dīķi izraka ekskavators. plānotās vienas dienas laikā sanāca 2.5 dienas. dīķis nav nekāds lielais, uz aci rēķinot ~7-8m radiusā un nepilnu 4m dziļumā. tik dziļš tādēļ, ka vasarā mēdz būt diezgan zems ūdens līmenis, bet peldēties jau arī vasarā ir feini.

iespējams ziemā būs jātaisa pelde āliņģī, pirms tam labi norūdoties no rītiem aplejoties ar spaini ledaina ūdens.

iespaidi no permakultūras semināra ikšķilē

seminārs nu jau kādas dienas ir noslēdzies un var atzīt par izdevušos!
cilvēki bija maz, bet tā kā pieredze vadot šādus seminārus vēl ir salīdzinoši maza, iespējams, tas pat ir labāk.

semināru organizējām un vadījām mēs ar artūru poli un kopā bijām zem 10 cilvēkiem. puse no tiem pazīstami 🙂 kā jau bija plānots, pirmajā dienā daudz runājām un otrajā dienā parunājām un diezgan daudz arī padarījām.

izrunājām, kas ir permakultūra, kā tā radusies, kādēļ tā ir vajadzīga, kādi ir permakultūras ētiskie principi, kādi ir dizaina principi utml. kopumā manuprāt ļoti interesanti!

runājām arī par tādām lietām kā pārmaiņu iniciatīvas jeb “transition town” – pasaulē jau aktīvi aizsākta kustība, kura ar konkrētām metodēm “konvertē” pilsētas, ciemus utml apdzīvotas vietas par pašpietiekamākām, ilgspējīgākām, ekoloģiskākām un visādi citādi cilvekam un dabai draudzīgākām vietām un arī par lokālās ekonomikas sistēmu “lets” (local exchange trading system), jeb latviski pilnajā nosaukumā – lokālās maiņas tirdniecības sistēma. par to smalkāk aprakstīšu nedaudz vēlāk..

otrajā, dienā semināra dalībnieki devās artūra mājas pagalmā un meklēja permakultūras dizaina principus. gad tos, kuri jau tiek lietoti gan tos, kurus būtu efektīvi ieviest. pēc tam ķērāmies pie garšvielu spirāldobes veidošanas un raķeškrāsniņas modeļa.

raķeškrāsniņa sākumā gan negribēja “iedarbināties”, jo bija diezgan mitri šamota ķieģeļi, bet pēc laba laiciņa kūpot sākās gaidītais rezultāts! dūmi sāka sadegt un karstums līdz ar to ļoti pieauga! ja virs dūmojošas raķeškrāsns varēja brīvi turēt roku, tad kad jau dūmi sadega, ar roku varēja tikai pārbaudīt kāds no tās nāk karstums! ilgāk to paturot tā izceptos..

fotogrāfijās redzamajai raķeškrāsnij atstarpe starp vienu un otru galu ir nedaudz par lielu, bet detalizētāku tās būvēšanu aprakstīšu, kad veidošu to priekš mājas.

tiem, kuri vēl nezin, raķeškrāsns, jeb “rocket stove mass heater” (informāciju internetā var atrast diezgan daudz) ir ļoti interesants krāsniņas variants, kuru parasti izmanto ekobūvniecībā. tā ir ļoti efektīva krāsniņa, no kuras nenāk ārā dūmi, jo tie tiek sadedzināti, kas vairākkārtīgi samazina iztērētās malkas daudzumu.

fotogrāfijas no semināra – https://www.dropbox.com/gallery/407857/1/permakulturas_seminars?h=5688a0

permakultīras seminārs ikšķilē

„Ilgtspējīga saimniekošana jeb ievads permakultūrā”
Organizē biedrība “Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva”
Vada Artūrs Polis un Kaspars Strazdiņš

semināra plakāts – http://anastasija.files.wordpress.com/2011/08/permakulturas_seminars.jpg

“Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” aicina ienirt aizraujošajā permakultūras pasaulē, apmeklējot semināru, kas šogad būs izvērsts divu dienu garumā, īpašu uzmanību veltot koncepcijas praktiskā pielietojuma aspektiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu, šoreiz paredzētas tikai 20 dalībnieku vietas. Seminārs paredzēts visiem, kas interesējas par dārzkopību, efektīvu saimniekošanu mazdārziņos, videi draudzīgu dzīvesveidu un dabas saudzēšanu.

Programma

Teorētiskā diena – 20. augusts

– Ievads permakultūras koncepcijā
– Permakultūras principi
– Permakultūras zonas
– Permakultūra un Pārmaiņu iniciatīvu (Transition Town movement) modelis

Praktiskā diena – 21. augusts

– Permakultūras tehnoloģiju piemēri
– Permakultūras mini projektiņi
– Darbs komandās
– Teorētisko zināšanu praktiska pielietošana
– Sīkāka informācija un pieteikšanās šeit

gumijas riepas paceltā dobe

“resaiklings” jeb lietu otrreizējā izmantošana ir dikti jauka lieta! tas ir arī viens no permakultūras principiem – ja ir tāda iespēja, piešķirt lietām vairāk kā vienu funkciju un tāda ir praktiski vienmēr!

šoreiz stāsts atkal par gumijas riepām. iepriekšējos rakstos jau esmu minējis par pāris to izmantošanas iespējām – mājas pamati, apavu zoles.. šoreiz arī dobes un var taisīt pat lecektis!

šīs dobes taisu izmantojot mikroautobusu riepas. bija doma mēģināt ar lielākām riepām, kuras tiek lietotas smagajām mašīnām, bet tās izrādās ir viscaur ar metāla trosēm, līdz ar to ļoti sarežģīti sagriežamas.

lielākā daļa mikroautobusu un vieglo mašīnu riepas sānos ir stiegrotas ar neilona striķiem, kas ir ērti ar žiletes nazi pārgriežami. pirks riepu izvēles vajadzētu paskatīties, lai uz tās sāniem ir rakstīts – nylon.
Continue reading “gumijas riepas paceltā dobe”

pavasaris..

zāle sniegāburvīgi, pavasaris klāt!

strauji tuvojas aizbraukšanas laiks prom no pilsētas.. pagājušā gada rudenī nolēmu pārvākties uz dzīvi laukos, jumpravas pagastā..

vēl tikai jānogaida sniega nokušana..

pa šiem mēnešiem ir bijis labs pārdomu laiks par to, ko un kā darīt – kā kopt dārzu, kā un kādu celt māju, kur mazgāties, kur ņemt ūdeni, ko ēst utt.

pagaidām ir tikai pļava.. bez elektrības un bez ūdens vada..
pirmie mēneši tiks pavadīti treilerā, kamēr tiks uzbūvēta salmu ķīpu vai kupola mājiņa.
dārzu plānoju iekopt pēc permakultūras metodēm. tā ir metode, sadarbojoties ar zemi, nevis cīnoties ar to. gluži tāpat kā ar ķermeni. 🙂

par visu šo pāreju, protams, rakstīšu arī blogā. gan kā mājiņu cēlu, gan kā permakultūras dārzu iekopu, un noteikti vēl visādus interesantus savādāka dzīvesveida atklājumus. 🙂