ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS

sākot ar žurnāla “mazdārziņš” 2012. gada februāra numuru uzsāku rakstu sēriju “savādākas dzīvošanas māksla..”

šis jau ir otrais sērijas raksts. pirmais raksts ir lasāms šeit.

raksts ir lasāms žurnāla”mazdārziņš” marta izlaidumā.
šī ir raksta nerediģētā versija..

kā jau iepriekšējā mēneša žurnālā rakstīju, nolēmu pārvākties no pilsētas uz dzīvi laukos.

bija rudens un labi, ka tā, jo līdz pavasarim bija laiks, lai sagatavotos.

ar kādu labu draugu biju sarunājis, ka aizdos savu treileri, lai dzīvot pļavā būtu ērtāk, lai ir, kur patverties no lietiem un vējiem un ir, kur salikt mantas. sarunājām, ka treileri arī ar busu uz jumpravu aiztransportēs. plāmotais laiks bija aprīļa beigas.

lai labāk sagatavotos pārejai, skatījos dažādas fimas, lasīju grāmatas, kā cikvēki apstrādā zemi, kā ceļ majas. pētīju metodes, kas ir ļoti atšķirīgas no ierastajām, jo kā jau biju konstatējis labu laiku iepriekš, viss ir pagriezts par 180 grādiem.. ja gribi uzzināt patiesību, pagriez atpakaļ. piemēram, ja parastās metodes saka – jāar, tas nozīmē, ka nav jāar, ja saka, ka jāravē, tas nozīmē, ka nav jāravē, bet diemžēl izmantojot parastās metodes, bet mainot tikai to, ka nenotiek ravēšana, metode nestrādā.. bet par to mazliet vēlāk..

meklēju un iepirku instrumentus, caur interneta veikaliem, rīgas centrāltirgū, latgalītes tirgū, bet tā kā resursi bija ļoti ierobežoti, instrumentus pirku lētus, jo tos vajadzēja diezgan daudz, dažas lāpstas, cirvis, āmurs, zāģis, grābeklis, plakangrieži, ķerra, spaiņi, līmeņrādis, skrūvjgriežņi utml.

bija jāatrod arī dažādas sēklas pavasara sējai. sēklas lielākoties iepirku lielveikalos un sēklu veikalos vai kioskos. principā nepirku hibrīdu sēklas.

jau kādu laiku biju pazīstams ar permakultūra, bet vairāk teorijā, jo nebiju to vēl izmēģinājis dzīvē.
permakultūra latviki tulkojas kā ilgtspējīgā saimniekošana.
Continue reading “ŽURNĀLS MAZDĀRZIŅŠ: SAVĀDĀKAS DZĪVOŠANAS MĀKSLA.. KĀDĒĻ UN KĀ ES PĀRVĀCOS NO PILSĒTAS UZ DZĪVI LAUKOS.. 2. RAKSTS”

atklātā ceturtdiena – kādu pārtiku mēs ēdam

pirms dažām nedēļām mani uzaicināja par viesi ltv1 raidījumā “atklātā ceturtdiena”.
tēma – kādu pārtiku mēs ēdam.

šeit ir skatāms raidījuma atkārtojums:

no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā

treileris

nu tad beidzot esmu ārā! 🙂
pārvākties uz laukiem bija spontāna ideja, kura radās pagājušajā, 2009 gada rudenī. cilvēki bija ļoti atsaucīgi un piedāvāja pat variantus ar gatavu māju un saimniecību. paldies viņiem!
bet šinī visā viena no svarīgākajām lietām ir iemācīties visu no nulles, tā teikt sākt ar pļavu.. arī no radošās puses tā ir daudz interesantāk. plānot kas, kur būs, kā izskatīsies utt.

to visu daru viens, tāds nu arī ir tas plāns.. tā ir kā skola, pati labākā skola – dabas skola, vai varbūt pat izdzīvošanas skola..?
Continue reading “no 1. maija vairs nedzīvoju rīgā”

pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana

zemes apstrādāšana ar plakangriezi

apstrādātais pleķītis

vakar liku somā fotkina plakangriezi, kāts rokā, uzlecu uz velo un devos uz vilcienu – rīga – jumprava. pirmā diena šo pavasar jumpravā.

burvīgs laiks, zilas debesis un arī diezgan silts. treilera pagaidām vēl nav, tā kā sanāks mazliet pabraukāt.

kas tur bija par mieru! nav ierastās pilsētas čalošanas un rūkoņas, apkārt putni čivina.. izvesu skaņu.. pat tā skan savādāk nekā pilsētā.. par civilizācijas klātbūtni tik liecina retas vilciena skaņas tālumā.

braucuena mērķis – sākt iekopt zemi zaļumu un sakņaugu sēšanai.

pēc sajūtām uzmeklēju vietiņu, kuru apstrādāt, ņēmu rokā plakangriezi un citu.. jācērt bija daudz.. virskārta izrādījās dikti sīksta.. pa pusotru stundu velēnu sanāca noņemt aptuveni diviem kvadrātmetriem.

šķiet, ka nākošajā piegājinā būs jāņem palīgā lāpsta..

pagaidām gan apstrādātajā vietā neko nēsēju.. jānogaida, kad būs mazliet siltāks..

pavasaris..

zāle sniegāburvīgi, pavasaris klāt!

strauji tuvojas aizbraukšanas laiks prom no pilsētas.. pagājušā gada rudenī nolēmu pārvākties uz dzīvi laukos, jumpravas pagastā..

vēl tikai jānogaida sniega nokušana..

pa šiem mēnešiem ir bijis labs pārdomu laiks par to, ko un kā darīt – kā kopt dārzu, kā un kādu celt māju, kur mazgāties, kur ņemt ūdeni, ko ēst utt.

pagaidām ir tikai pļava.. bez elektrības un bez ūdens vada..
pirmie mēneši tiks pavadīti treilerā, kamēr tiks uzbūvēta salmu ķīpu vai kupola mājiņa.
dārzu plānoju iekopt pēc permakultūras metodēm. tā ir metode, sadarbojoties ar zemi, nevis cīnoties ar to. gluži tāpat kā ar ķermeni. 🙂

par visu šo pāreju, protams, rakstīšu arī blogā. gan kā mājiņu cēlu, gan kā permakultūras dārzu iekopu, un noteikti vēl visādus interesantus savādāka dzīvesveida atklājumus. 🙂