raķeškrāsns būvniecība kupolā – 2. kārta

100_3019.JPG

raksts un foto no krāsns būvniecības 1. kārtas

raķeškrāsns būvniecība turpinās. ārā paliek arvien vēsāks, bet krāsni nu jau kaut cik iespējams kurināt. bez gaisa vada pagaidām gan..

turpināju mūrēt vertikālo krāsns daļu, pirms mūrēšanas ķieģeļus piesūcinot ar ūdeni. verikālajā krāsns daļā sadegs dūmi. angliski to sauc par “heat riser”, jeb tiešā tulkojumā – karstuma pacēlājs. tāda arī ir galvenā šīs daļas funkcija – nodrošināt pietiekoši lielu karstumu. lai sadegtu maksimāli daudz gāzu, t.i. dūmi.

mūrējot svarīgi, lai iekšpusē nepaliek mūrēšanas javas atliekas, tādēļ, kad biju ticis līdz piektajai kārtai, nogludināju iekšsienas, sākumā ar ar roku noņemot lielumu un pēc tam nogludinot ar saslapinātu lupatiņu, kā vau arī visu pārējo mūrējamo daļu. piektai kārtai pievērsu tik lielu uzmanību, jo sestās un septītās kārtas augstumā roka tik dziļi netiek.
vertikālās kurtuves daļas iekšpuses apakšu iztīriju bāžot roku caur horizontālo daļu – kurtuvi.

kad iztīrīju, mūrēju sesto un septīto kārtu. saudzīgi, lai nesakrīt pārāk daudz javas iekšpusē, kuru iztīrīt ir sarežģītāk.
Continue reading “raķeškrāsns būvniecība kupolā – 2. kārta”

raķeškrāsns būvniecība kupolā – 1. kārta

100_2845.JPG

dažos rakstos iepriekš jau esmu minējis raķeškrāsni un grāmatu, kurā smalki aprakstīts kā to uzmūrēt.

pagājušo svētdien, pirmdien būvēju sāku to būvēt salmu ķīpu ģeodēziskajā kupolā. svētdien sagatavoju pamatu krāsns mūrēšanai iemūrējot tik krāns ķieģelu pamatu. svētdien bija mūrēšanas darbi. mūrēju lēni un maksimāli precīzi – pirmā šāda veida pieredze 🙂

lai nodrošināti, ka ķīpās no krāsns neiet pārāk liels karstums, starp tām ievietošnu mālus samīcītus ar zāģu skaidām.

izmantoju materiālsus – kaļķis, māls, keramzīts, siltis, lietotie šamota ķieģeļi un šamota pulveris mūrēšanas javai.

smalkākiem darbiem izmantoju māla pulveri, kurš paredzēts krāšņu būvniecībai, bet rupjākiem darbiem izmantošu pelēkos mālus, kuri izraksti no blakus dīķa.

mūrēšanai izmantoju šamta un māla pulvera javu attiecībās 2:1. šamota pulveri tādēļ, lai tas izturētu raķeškrāsns lielās temperatūras. tāda paša iemesla dēļ protams tiek lietoti arī šamota ķieģeļi. ja tiktu izmatntoti māla ķieģeļi, tie ātri vien saplaisātu, jo raķeškrāns vertikālā kanāla temperatūra labi iekurtā krāsnī pārsniedz 1000 grādus.

lietotos šamota ķieģeļus atradu ss.lv reklāmā par ļoti labu cenu – 10s/gabalā. kopā varētu būt vajadzēs vismaz 100 ķieģeļus.
Continue reading “raķeškrāsns būvniecība kupolā – 1. kārta”

kā uzbūvēt raķeškrāsni..

raķeškrāsns ir viens lielisks un ļoti vienkāršs krāsns koncepts, kurš ir vairākkārtīgi efektīvāks par parastajām krāsnīm, jo dedzināšanas procesā tiek izdedzināti arī dūmi, kas nozīmē daudz mazāku malkas patēriņu, kas nav mazsvarīgi resursa sagādē un tā efektīvā izmantošanā.

raķeškrāsns ir veidota L burta formā un apakšējā horizontālajā dažā notiek malkas kurināšana, bet pa verikālo daļu notiek dūmu sadegšana, jo uguns ir tai pietiekoši tuvu un tajā dēļ pietiekoši lielā nodrošinātā karstuma aizdegas dūmi, tai skaitā izdeg arī darva.

kamēr ķieģeļi vēl nav uzsiluši un vertikālajā daļā nav pietiekoši liels karstums, lai dūmi aizdegtos, var brīvi virs krāns karstuma izplūdes vietas turēt plaukstu, bet, kad dūmi sāk izdegt, priekš plaukstas turēšanas kļūst daudz par karstu.

raķeškrāsns gūst ar vien lielāku popularitāti star cilvēkiem, kuri darbojas ar ekobuvniecību un permakultūru, jo ar šādu pieeju daudz vairāk tiek domāts par resursu patēriņu un daudzajām mūsdienu ačgārnībām.

kādreiz bierži izteicu izbrīnu – brīnos kā cilvēki jau ātrāk nav atjēgušies, ka tik neefektīvi sadedzina malku.. kā tik vienkārša lietas varēja cilvēki nezināt utt. un kā var būt, ka es to nezināju agrāk??

jau kādu laiku es vairs par to nebrīnos un šādus jautājumus sev neuzdodu.. nav tas nekāds brīnums, tās ir mērķtiecīgas darbības sekas…

fotogrāfijās redzamais koncepts ir raķeškrāsns pamats, kurš ir veidots no šamota ķieģeļiem un, ja tāds ir uz palikšanu, kas nav manā gadījumā, jo krāsns tiks pārvietota uz māju, šamota ķieģeļus vajadzēt savā starpā samūrēt, lai nav spraugu.

raķeškrasni veidot ar dažādām modifikācijām, dažādiem materiāliem un turpinājumiem. parasti turpinājums ir karstuma laišana caur termālo masu, bet šo konceptu aprakstīšu sīkāk, kad to būvēšu priekš savas kuplmājas.

tos, kurus raķeškrāsns interesē smalkāk, iesaku palasīt grāmatu, kura veltīta raķeškrāsns konceptam un ir smalki iztirzāta tās būvniecība un dažādas modifikācijas un pielietojumi.
grāmata par raķeškrāsnīm lejuplādējama šeit

fotogrāfijas – kā top pamatdaļa raķeškrāsnij

efektīva un neefektīva koksnes dedzināšana..

braucot garām milzīgam dūmojošam skurstenim iedomājos uzrakstīt par efekrīvu malkas (biomasas) izmantošanu.

atceros arī lielo kurtuves skursteni rūjienā, kur bērnībā dažus gadus dzīvoju. kurtuve atradās pie trīsstāvu mājas, kurā dzīvoju. ziemā no skursteņa katru dienu mutuļoja milzīgi dūmu vāli un apkārtnes sniegu klāja melnu daļiņu slānis.

skursteņi ir ne tikai industrilaizētā vidē, bet arī gandrīz visās lauku mājās. tiek kurinātas tonnas ar koksni (un citu biomasu), bet tik neefektīvi, ka lielākais karstuma potenciāls tiek izkūpināts un daļa no tā sīku daļiņu veidā nosēžas uz zemes, bet daļa aiziet atmosfērā. būtībā šī neefektīvā kurināšana ir ne tikai kārtējā bezjēdzīga resursu šķiešana, bet arī vides piesārņošana.

dažos vārdos – kur ir dūmi, tur ir lieli enerģijas zudumi un piesārņojums.

dūmi lielākoties ir dažādas gāzes, kuras lielākoties var sadedzināt pareizi virzot degšanas plūsmu, apgādājot to ar pietiekošu daudzumu skābekļa un nodrošinot pietiekoši lieu kārstumu gāzu un darvas izdegšanai.

viens no šādiem risinājumiem ir raķeškrāsns, kas savā būtībā ir elementārs kocepts, bet tās efektīvitāte ir vairākkārtīga salīdzinot ar parastajām krāsnīm, jo ar raķeškrāsns konceptu tiek sadedzināti dūmi, kas nozīmē ne tikai daudz mazāku malkas patēriņu, bet arī mazāku piesārņojumu.

smalkāk par raķeškrāsni šinī rakstā..

iespaidi no permakultūras semināra ikšķilē

seminārs nu jau kādas dienas ir noslēdzies un var atzīt par izdevušos!
cilvēki bija maz, bet tā kā pieredze vadot šādus seminārus vēl ir salīdzinoši maza, iespējams, tas pat ir labāk.

semināru organizējām un vadījām mēs ar artūru poli un kopā bijām zem 10 cilvēkiem. puse no tiem pazīstami 🙂 kā jau bija plānots, pirmajā dienā daudz runājām un otrajā dienā parunājām un diezgan daudz arī padarījām.

izrunājām, kas ir permakultūra, kā tā radusies, kādēļ tā ir vajadzīga, kādi ir permakultūras ētiskie principi, kādi ir dizaina principi utml. kopumā manuprāt ļoti interesanti!

runājām arī par tādām lietām kā pārmaiņu iniciatīvas jeb “transition town” – pasaulē jau aktīvi aizsākta kustība, kura ar konkrētām metodēm “konvertē” pilsētas, ciemus utml apdzīvotas vietas par pašpietiekamākām, ilgspējīgākām, ekoloģiskākām un visādi citādi cilvekam un dabai draudzīgākām vietām un arī par lokālās ekonomikas sistēmu “lets” (local exchange trading system), jeb latviski pilnajā nosaukumā – lokālās maiņas tirdniecības sistēma. par to smalkāk aprakstīšu nedaudz vēlāk..

otrajā, dienā semināra dalībnieki devās artūra mājas pagalmā un meklēja permakultūras dizaina principus. gad tos, kuri jau tiek lietoti gan tos, kurus būtu efektīvi ieviest. pēc tam ķērāmies pie garšvielu spirāldobes veidošanas un raķeškrāsniņas modeļa.

raķeškrāsniņa sākumā gan negribēja “iedarbināties”, jo bija diezgan mitri šamota ķieģeļi, bet pēc laba laiciņa kūpot sākās gaidītais rezultāts! dūmi sāka sadegt un karstums līdz ar to ļoti pieauga! ja virs dūmojošas raķeškrāsns varēja brīvi turēt roku, tad kad jau dūmi sadega, ar roku varēja tikai pārbaudīt kāds no tās nāk karstums! ilgāk to paturot tā izceptos..

fotogrāfijās redzamajai raķeškrāsnij atstarpe starp vienu un otru galu ir nedaudz par lielu, bet detalizētāku tās būvēšanu aprakstīšu, kad veidošu to priekš mājas.

tiem, kuri vēl nezin, raķeškrāsns, jeb “rocket stove mass heater” (informāciju internetā var atrast diezgan daudz) ir ļoti interesants krāsniņas variants, kuru parasti izmanto ekobūvniecībā. tā ir ļoti efektīva krāsniņa, no kuras nenāk ārā dūmi, jo tie tiek sadedzināti, kas vairākkārtīgi samazina iztērētās malkas daudzumu.

fotogrāfijas no semināra – https://www.dropbox.com/gallery/407857/1/permakulturas_seminars?h=5688a0