medus..

medus
ar medu ir viltīgi.. reizēm tas tiek termiski apstrādāts, tā zaudējot lielāko daļu savu labumu..

tādēļ neiesaku medu pirkt lielveikalos, jo kā esmu novērojis, medus tur ir pavisam dīvains. nezinu par visiem nopērkamajiem variantiem, bet pāris, cik esmu mēģinājis…

bez termiskās apstrādes ir vēl viena viltība.. tam bieži vien lielākas pelņas meklējumos tiek pievienots cukurs.. parasti tās ir divas metodes – vai nu pavisam ekstrēma metode – sajaukt ar cukura sīrupu pa tiešo… no šāda medus protams vēlams izvairīties..

vēl viena viltība, kura nav tā trakākā, bet tomēr… bišu piebarošana ziemā ar sīrupu. šo metodi latvijā izmanto laikam lielākā daļa bitenieku. biteniekiem ieguvums ir tāds, ka tie no bitēm paņem daudz vairāk medus, jo medu bites vāc kā barību ziemai, bet medus vietā bites daļēji tiek barotas ar cukuru.

visgodīgākā metode, bet no pārdošanas viedokļa mazāk izdevīga (ko nu kurš uzstāda par prioritāti) ir daļēja medus paņemšana neizmantojot nekādus aizstājējus. tā lai ziemā medus pietiek gan bitēm gan arī pašam biteniekam.

“ekoloģisks” medus vēl nenozīmē, ka ziemā bites netiek piebarotas ar cukuru. par ekoloģisku medu laikam var uzskatīt tādu medu, kurš tiek savākts no bišu saimēm, kurām, kaut kādā konkrētā rādiusā nav lielceļu un ar pesticīdiem, un citu ķīmiju, apstrādātu lauku.

vegāni parasti medu izslēdz no lietojamā uztura un es būtībā kā vegāns svaigēdājs (vai precīzāk pa lielam augļēdājs) tomēr izlēmu par labu medum, rēķinoties ar to, ka medu no bitēm var savākt arī draudzīgā veidā, neaizstājot to bitēm ziemā ar cukuru…

rezumējot: medu būtu vēlams pirkt ekoloģisko, pie zināmiem un uzticamiem dravniekiem un, ja ir iespēja pie tāda dravnieka, kurš nepiebaro bites ziemā ar cukuru.

un protams labākajā gadījumā, ja ir tāda iespēja turēt bites pašiem! ieguvumi pa lielam ir divi – savs medus un vairāk apputeksnēti augi apkaimē, kas arī nozīmē lielākas ražas!