naudas un citu resursu uzkrājums – ir jēga vai nav?

nauda nepārtraukti zaudē savu vērtību, ar katru gadu tā paliek nevērtīgāka un nevērtīgāka. cenām ir mūžīgais pieaugums..

tā nu sanāk, ja tiek krāta nauda, kas attiecas arī uz pensiju līmeņiem.. piemēram šodien ieliekam uzkrājumā 100 latus, un piemēram pēc 10 gadiem šīs naudas vērtība varētu būt pat tikai 30 lati.

cipari, kurus minu ir izvēlēti neko nerēķinot, bet ataino aptuveno ideju..

tātad, naudas uzkrājums ir bezjēdzīgs..

kādus resursus uzkrāt?

ja krāj, tad naudas vietā vajadzētu krāt kaut ko tādu, kā vērtība ir stabilāka, piemēram pirkt zeltu vai sudrabu. kamēr pasaulē dzīvos cilvēki, tam noteikti kādā no pasaules vietām būs pietiekoši liela vērtība! kaut vai pērkot pa mazam gabaliņam zelta vai sudraba.

vēl viens reāls variants – veidot nākotnes resursu (investēt) kaut ko audzējot, piemēram ābeles, bumbieres, smiltsērkšķus, lazdas, lielogu dzērvenes utt.
arī šādā veidā varam veidot “drošības buferi”. ja mums ir piemēram smiltsērkšķu krūmi, tā būs kaut kāda mēra drošība nākotnei.. ja nu piemēram pēc 10 gadiem aptrūkstas resurss iztikai – varam lasīt smiltsērkšķu ogas un tās kādam pārdot, vai ēst paši..

noteikti var izdomāt ne to vien resursu ziņā, bet šis ir kā aizdomāšanās domu grauds tālākai rīcībai un idejām..

dzīvsudraba zobu plombes..

sudraba (dzīvsudraba) plombekā izrādās tā saucamās “sudraba plombes” satur dzīvsudraba, pie tam daudz dzīvsudraba – 50%
ne reizi vien ir dzirdēts, ka dzīvsudrabs ir viena no kaitīgākajām vielām cilvēka organismam un tas nokļuvis organismā to itkā nekad nepametot (noteikti ir kādas metodes kā to iztīrīt)…

tā nu sanāk, ka “sudraba” plombes lēni, bet pārliecinoši indē organismu.. dzīvsudrabs visu laiku tvaiko..

zobārstiem itkā vajadzētu zināt plombju sastāvu, tikai nelīmējas kopā, kā var ieteikt zobos likt tādu indi?

man pašam ir 3 dzīvsudraba plombes.. laika gaitā būs jāsadomā to nomaiņu.. esmu zobu dabīgas remineralizācijas meklējumos.. zinu, ka tas ir iespējams, tikai jāsaprot kā..
Continue reading “dzīvsudraba zobu plombes..”