spirāldobe

spirāldobe

rudenī biju sarunājis traktoristu, kurš apara lauku un pavasarī nokultivēja. cerams šis lauks vairs arts netiks.. jāskatās vai sanāks kā plānots..

nolēmu atteikties no tradicionālā kantainīguma vagās un dobēs, jo kvadrāta/taisnstūra formas vairs diez ko nesaista.
skicēju uz papīra dažādus apļveida dobju variantus un nonācu pie spirāles! viena gara spirālē savīta dobe. sanāk apvieot gan funkcionāli gan “organiski” gan sirdij tīkami!

dobes platumu izvēlējos 1.2m, lai ērti varētu piekļūt no abām pusēm. un taciņas platums starp dobēm – 0.5m

uztaisīju divus mēramrīkus ar, kuriem atzīmēt spirāli. pirmais ir liels “A burts”:
"A burts" dobes kontūras veidošanai

“A burta” platums ir 1.7m un tajā iekļauts ir arī taciņas platums. sākot no centra ar lielo “A burtu” vilku pa apli, lai veidotos spirāle. kad vēlamo spirāli biju uz lauka uzzīmējis, izmantoju otro mēristrumentu:
mērsinstruments taciņas kontūras veidošanai
Continue reading “spirāldobe”

eksperiments ar vārpatas nomākšanu..

eksperiments ar vārpatas novākšanu - dobe  zem, kuras izkaisīta egļu mulča

baigā zāle tā vārpata.. izravēt šķiet nereāli.. ja paliek kaut maza daļiņa saknes, tā atkal ātrā laika posmā izaugs..

meklējot risinājumu kā atbrīvot no tās kādu lauka daļiņuveicu eksperimentu ar mulču un zemes kārtu.

egļu mulča ir skāba un satur terpentīnu, tādēļ skuju koku mežos zaļumi ir sastopami retāk.

ir cerība, ka vārpata šai mulčas kārtiņai cauri netiks cauri. nekas biezs gan no vienas ķerras nesanāca, bet nu skatīssimies kādi būs rezultāti 🙂

1. uz vārpatas ~ 3kvm platībā sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
2. mežā zem eglēm savācu 1 ķerru egļu mulčas un uztaisīju otro slāni – virsū brūnajai smiltij
3. uz mulčas slāņa kā nākošo slāni sabēru un izlīdzināju 3 ķerras brūnās smilts
4. ar mačeti sacirtu koka mietus, kai veidoti paaugstinājuma malas
5. sagriezu mietus pa vēlamajiem izmēriem un nomizoju (it kā tā kokam vajadzētu glabāties ilgāk)
5. iesitu zemē mietiņus, kuri turēs konstrukciju
6. ar linu striķi sēju koka mietus pie zemē iedzītajiem mietiņiem
7. sabēru 9 ķerras melnzemes – berot ķerrā izlasīju visas saknītes
8. sasēju salātus, spinātus, dilles un pētersīļus

varbūt kāds no jums ir ar ko tādu nodarbojies un ir kādas zināmas efektīvas metodes?

Continue reading “eksperiments ar vārpatas nomākšanu..”

kā sēt kaņepes..?

kaņepju lauks

esmu meklējumos.. kā audzēt kaņepes 1000kvm laukā (rupji rēķinot tās varētu būt 2000 kaņepes):

1. neizmantojot “smago tehniku”
2. apstrādāt zemi un iesēt kaņepes ar maksimāli mazu piepūli (vairāk kā 20 gadus neaiztikta pļava)
3. iesēt ar rokām pilnvērtīgi izmatojot teritoriju un ar maksimāli maziem sēklu zudumiem (ja sēts par biežu, daudzas sēklas aiziet bojā)

un lai beigās kaut kas arī izaug.. 🙂

kaņepes gan it kā ir izturīgs augs..

aisbergs.lv ir ļoti vērtīgs raksts – paši audzējam sev pārtiku – tur arī ir labi apstāstīts kā audzēt kaņepes, bet doma ir to novienkāršot vēl pamatīgāk, bez arkla un ecēšanas..

šobrīdējās idejas

šobrīd vienkāršākais variants šķiet nopļaut iepriekšējā gada zāli, novākt no lauka, un jaunajā zaļajā zālītē ar saujām metot sasēt kaņepju sēklas (pagaidām gan nav ne jausmas kā vis efektīvāk to darīt)

bet vai pēc šādas metodes šīs sēklas spēs aizlaist savas saknes līdz zemei un vai to saknes spēs tikt cauri daudzus gadus veidotai zāles sakņu struktūrai?

vēl būtu variants starp velēnām iedzīt zemē gropīti un samest tajā sēklas.. tur gan piepūle sanāk paliela, jo apjoms ir salīdzinoši liels.

kaņepes plānoju izmantot priekš sēklām (ēšanai un nākošā gada sējai) un kurināmā.

varbūt jums ir kādas idejas?
un varbūt arī pieredze ar metodēm neapstrādājot zemi?

pirmā diena šo pavasar jumpravā – zemes iekopšana

zemes apstrādāšana ar plakangriezi

apstrādātais pleķītis

vakar liku somā fotkina plakangriezi, kāts rokā, uzlecu uz velo un devos uz vilcienu – rīga – jumprava. pirmā diena šo pavasar jumpravā.

burvīgs laiks, zilas debesis un arī diezgan silts. treilera pagaidām vēl nav, tā kā sanāks mazliet pabraukāt.

kas tur bija par mieru! nav ierastās pilsētas čalošanas un rūkoņas, apkārt putni čivina.. izvesu skaņu.. pat tā skan savādāk nekā pilsētā.. par civilizācijas klātbūtni tik liecina retas vilciena skaņas tālumā.

braucuena mērķis – sākt iekopt zemi zaļumu un sakņaugu sēšanai.

pēc sajūtām uzmeklēju vietiņu, kuru apstrādāt, ņēmu rokā plakangriezi un citu.. jācērt bija daudz.. virskārta izrādījās dikti sīksta.. pa pusotru stundu velēnu sanāca noņemt aptuveni diviem kvadrātmetriem.

šķiet, ka nākošajā piegājinā būs jāņem palīgā lāpsta..

pagaidām gan apstrādātajā vietā neko nēsēju.. jānogaida, kad būs mazliet siltāks..