vienreizlietojamā sabiedrība…

tā nu ir sanācis, ka pa lielam dzīvojam vienreizlietojamajā sabiedrībā.. un šī vienreizlietojamajamā sabiedrība to pati ir pieņēmusi, vai varbūt būtu precīzāk – tā ir tā ieaudzināta, jeb kā tautā saka – iezombēta.. sabiedrība ir pieņēmusi, ka visu jāmaina ir ātri.. vienreizlietojamie trauki, vienreizlietojamie apavi, vienreiz vai vairākas reizes lietojamie fotoaparāti, vienreizlietojamie blenderi, vienreizlietojamie magnetofoni, vienreizlietojamās sievas un vīri…

varētu taisīt taču taisīt praktiski nenonēsājamus apavus, piemēram, ja kā apavu zoles izmanto automašīnu gumijas riepas (ar drāšu stīgojumu), diez vai tās būtu tik viegli nonēsāt.. automašīnas taču ar tām nobrauc tūkstošiem kilometru, bet cik gan nostaigā cilvēks… vai arī vēl feināks zoļu variants – kaučuks! to ir ļoti grūti nodeldēt!
apavi gan cilvēku noslēdz no zemējuma, bet tas jau ir cits stāsts…
Continue reading “vienreizlietojamā sabiedrība…”