top gumijas riepu mājas pamati

gumijas riepu pamatipagājušās nedēļas laikā divas reizes bija atbraukuši draugi, palīdzēt ar mājiņas celtniecību.
rakām pamatu daļas melnzemes kārtu un aizbērām to ar smilti, pai samazinātu pamatu sēsšanos, noblietējām un pēc tam mērot pēc ārējā diametra pa riņķi likām riepas un pildījām tās ar smilti, kura tiek iegūra no netāli raktā dīķīša.

riepas ir diezgan lielas un variē augstumā no 195-235mm un diametrā 60-75cm.
otro slāni veidošu no nedaudz mazākām riepām – 195-235mm un diametrā – 55cm

vienā riepā ielien ~1.5 ķerras smilšu un tās tiek labi sablietētas riepu sānos ar kuvaldu (veseri) un pa vidusdaļu noblietētas ar blieti. pamati veidojas pamatīgi, nav nemaz tik vienkārši šādu ar smiltīm piepildītu riepu izkustināt 🙂

foto galerija: https://www.dropbox.com/gallery/407857/1/riepu_pamati?h=5523fa

7 thoughts on “top gumijas riepu mājas pamati”

  1. cik manīju bildēs pamati nav dziļi rakti. parasti rok vismaz līdz gruntij vai (ja nekļūdos) kādi 80 cm, jo cik zinu, ja pienāk ziema, zeme sasalst un cilā māju ar visiem pamatiem un var tīri nesmuki snākt. um vēl jāzin cik ciļi rakt atkarībā no tā vai smiltis, vai māls, vai melnzeme.
    Jo, zik man zināms smiltis sasalst ziemā līdz pat 80 cm, bet māls līdz pat 120 cm.

  2. Neesmu nūģis, bet saku kā ir – ar rokas blieti kaut ko kārtīgi pieblietēt priekš ēkas pamatiem – ir vairāk kā nereāli un nenopietni… To vienkārši nevar normāli izdarīt, jo blietei par mazu inerce un svars.

    Kā arī – Kaspars komentārā jau minēja sala izcilāšanas problēmas. Šajā gadījumā ir divi varianti, kas Tevi var glābt:

    1) Ļooooti pamatīga drenāžas sistēma, lai grunts zem mājas būtu sausa un tur nebūtu ūdenim, kam sasalt un izplesties.

    2) Vai arī Tu taisi baisi spēcīgu vainagsijas karkasu (kupolam nezinu, kā to var izdarīt), kas ir spējīgs izturēt pamata staigāšanu. Ja arī viens stūris piemēram piepacelsies, otrs nogrims – vainagsiju kopumam ir jānoturās bez izkustēšanās. Pretējā gadījumā Tev sienās radīsies plaisas utt..

    3) Plus neaizmirsti, ka Tev kupola grīda būs pamatīgi jānosiltina, ja negribi, lai māju no apakšas izsaldē. Siltina parasti ar putuplastu, bet ja grib pilnīgi “pa zaļo” – nebūs tik vienkārši. Masīva un sarežģīta grīdas konstrukcija varētu sanākt.

    Tas viss ar loģiku un izpētītās informācijas bāzes Tev sacīts.

  3. Šī ir tā lieta, kas jāpārbauda praksē, jo riepu pamati vairāk iecienīti dienvidu zemēs. Ziemā viena lieta ir seklu pamatu cilāšanās (salmu ķīpām apmetums plaisās un visticamāk birs nost), taču jāņem vērā arī caursalšana – kā siltināsi grīdu??Esmu pārliecinājies, ka dēļu apšuvums tuvu zemei (ap 20 cm)apakšdaļā ātri nopūst – kas liek domāt, ka ar salmiem būs citādi? Silti iesaku – visas lietas, kam mitrums kaitē, celt iespējami augstāk un vēdināt. Labs piemērs – skandināvu guļbūves.
    Ja kas – arī pats eju praktiskās jaunrades ceļu zemes gabala apgūšanā un varu padalīties pieredzē. Mans tālr: 27085477

  4. Ja salmi ir apmesti ar mālu vai kaļķi – tad mitrums nekaitē. Taču – pie nosacījuma, ja vien to apmetums ir apstrādāts ar noslēguma kārtu, kas tam neļauj uzsūkt mitrumu.

    Otra lieta, protams – nedrīkst ļaut mitrumam sūkties tajās ķīpās no apakšas!! Pamatam obligāti vajadzīga hidroizolācija.

    Uz riepu pamatiem vēl jāatrisina, kā pie riepu pamatiem piestiprināt pašu ēkas konstrukciju. Un, protams, jau pieminētais jautājums par grīdas siltuma izolāciju. Ja karkass ar grīdu karāsies gaisā – tad jādomā, kur būs siltumizolācija un ar ko būs nosegta karkasa apakša pret grunti.

  5. Vecīt, tas ir pilnīgs vājprāts ar ko Tu tur nodarbojies !!!
    ( bet, Kasparam, Janim & Ventam; pa cepumam … )

  6. Bravo Kasparam par uzdrošināšanos! 🙂
    Kupolu mājas man arī ļoti patīk un esmu daudz par tām domājusi.
    Tāpēc labprāt padalīšos ar idejām (pagaidām gan tās, protams, ir teorētiskas :-)).
    Par sienām un to, kā nodrošināties pret siltuma zudumiem caur „aukstuma tiltiem”, kas, visticamāk, būs svarīga problēma, lietojot tādus masīvus būvelementus kā salmu ķīpas.
    Iedomājos, ka var veidot konstrukciju no diviem, varbūt pat trim kupoliem, tos iebūvējot vienu otrā, un siltumizolācijas materiālu kopā ar saistvielu iebērt/iepildīt spraugā starp pirmo (iekšējo) kupolu un nākamo – tādā veidā var nodrošināt materiāla maksimālu sablīvēšanos un iegūt tādu kā viengabalainu „dūraini” visai mājai.
    Iespējamā shēma:
    1) uzbūvēt abus kupolus, apšūt mazāko kupolu no iekšpuses ar, piemēram, finieri, lai nodrošinātu siltumizolācijas slānim pareizo formu;
    2) pa kārtām iepildīt salmu masu (varētu būt varianti – veidot no ārpuses pagaidu apšuvumu, kamēr siltumizolācijas slānis sacietē vai arī apšuvumu atstāt arī pēc tam). Ja ceļ tikai divus kupolus, ārējo apšuvumu (vai salmu masas kārtu) pārklāj ar mitrumu izolējošo slāni (Ja būvē arī trešo kupolu, elpošanas nodrošināšanai laikam labāk lai pēc sacietēšanas šo apšuvumu noņemtu);
    3) pavisam elegantu mājas elpošanu varētu nodrošināt, ja pa virsu uzkonstruētu vēl vienu kupolu – tam uzliekot mitrumizturīgu pārklājumu un veidojot nelielu gaisa slāni starp otro un trešo kupolu.
    Radās arī domas par salmu izmantošanu mājas pamatu siltināšanai, veidojot tādu kā mitrumu izolējošu un siltu “zābaku”, bet tās vēl jānoformulē…

Comments are closed.